Neraugoties uz visai nepārliecinošo ekonomisko fonu šobrīd, nākamais gads varētu solīt izaugsmi lielākajai daļai Latvijas tautsaimniecības nozaru. Pieauguma procenti, visticamāk, būs diezgan neizteiksmīgi. Turklāt ar atrunu, ka pasauli nepāršalks kāda šobrīd neparedzēta un liela krīze.
Pēc straujā inflācijas kāpuma un tam sekojošas ekonomiskās lejupslīdes nākamais gads Latvijas ekonomikā varētu nest zināmus uzlabojumus, un tie varētu atspoguļoties arī iedzīvotāju makos.
Komentējot situāciju mūsu valsts tautsaimniecībā, bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš vismaz atsevišķu nozaru spektrā saredz arī straujākas izaugsmes iespējas. Viņš norāda uz to, ka valsts investīciju pieaugums būs labvēlīgs celtniecībai, gada otrajā pusē tai var palīdzēt arī procentu likmju kritums. “Tajā attīstība visdrīzāk nebūs tik strauja kā aizejošajā gadā (ap 15%), bet varbūt puse no šī skaitļa,” prognozē tautsaimniecības eksperts. Iespējas būvniecības nozarei saskata arī Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula. Viņa skaidro, ka šobrīd būvniecība pamazām aug no zemā līmeņa un jau vidējā termiņā, ļoti iespējams, varētu saskarties ar kapacitātes ierobežojumiem. Proti, infrastruktūras objektu (piemēram, “Rail Baltica”, robežas izbūve) būvniecībai laika skalā pamazām pārklājoties ar rosības atdzīvošanos privātā sektora projektos, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu ēkās, var veidoties darbaspēka, aprīkojuma, mašīnu un iekārtu trūkums. Celtniecības attīstība var sniegt palīdzīgu roku arī būvmateriālu ražotājiem. Pēc D. Paulas domām, šajā ekonomikas jomā tuvākajā laikā tāpat labāk varētu sekmēties tiem, kas ražo materiālus infrastruktūras būvēm. Tikmēr tie būvmateriālu ražotāji, kuri pārsvarā ir mājokļu būvniecībai vajadzīgo materiālu eksportētāji, tuvākajos ceturkšņos, visticamāk, vēl nejutīs sagumušā pieprasījuma atjaunošanos (piemēram, atsevišķās Skandināvijas valstīs). Šajā ziņā ir vērts pieminēt arī no celtniecības aktivitātēm diezgan atkarīgo kokrūpniecību. D. Paula uzskata, ka, lai gan šīs nozares uzņēmumi patlaban saskaras ar tā dēvēto cenu normalizāciju globālajā tirgū pēc neraksturīgi augstā līmeņa, iepriekšējo periodu ienākumi šobrīd ļauj veikt investīcijas, negaidot aizdevumu. Ieguldījumi ražošanas dažādošanā un modernizācijā var izrādīties tālredzīgi, gaidot pieprasījuma atjaunošanos vidējā termiņā.
Viena no jomām, kas nākamajā gadā varētu cerēt uz būtisku kāpumu, ir viesmīlības nozare. Kā stāsta D. Paula, kontaktēšanās ierobežojumu skartās atpūtas un kultūras jomas galvu virs ūdens (virs pirmspandēmijas līmeņa) tā īsti vēl nav pacēlušas. Taču, pēc ekspertes teiktā, patērētāju pirktspējas uzlabošanās, darba ienākumiem augot un inflācijai strauji sarūkot, ļaus šai nozarei mēreni augt. P. Strautiņa skatījumā izmitināšanas un ēdināšanas nozarei izaugsme nākamgad varētu būt straujāka par vidējo ekonomikas pieaugumu valstī. “Algu kāpuma un stabilā cenu līmeņa dēļ augs pirktspēja, dodot vairāk iespēju Latvijas iedzīvotājiem tērēt luksusa pakalpojumiem, var cerēt arī uz pieaugumu tūrismā,” līdzīgi kā D. Paula secina “Luminor” ekonomists.
Attiecībā uz citām ekonomikas sfērām viņš teic, ka par gandrīz neprognozējamu uzskatāma nozare “cita rūpniecība”, kas ir galvenokārt enerģētika, jo tajā toni nosaka laika apstākļi un gāzes/elektrības cenu attiecības. “Taču ir vismaz ticami, ka pēc krasa krituma iepriekšējos divos gados tajā 2024. gadā varētu būt ievērojami plusi. Pēc divu gadu straujas izaugsmes aizejošajā gadā bija neparasts klusums komercpakalpojumu, kā arī informācijas un sakaru nozarē. Varbūt nākamais gads būs labāks, taču pieļauju, ka straujāka attīstība te atsāksies 2025. gadā,” uzskata P. Strautiņš.
Tikmēr D. Paula norāda uz informācijas un komunikāciju nozares izaugsmes iespējām. IT ir visstraujāk augusī nozare pēdējo gadu laikā. To veicināja gan attālināto risinājumu nepieciešamība pandēmijas laikā, gan inovatīvu pakalpojumu veidošanās. Nozares izaugsmes potenciāls nebūt nav izsmelts, jo arvien lielāku lomu ieņem klimata jautājumi un digitālo risinājumu ieviešana, uzskata centrālās bankas pārstāve.
Runājot par kopējām ekonomiskā pieauguma iespējām valstī, P. Strautiņa teiktais liecina par visai piezemētiem ekonomiskās izaugsmes tempiem. Pēc 2023. gadam prognozējamajam kritumam apmēram par pusprocentu 2024. gadā varētu sekot kāpums apmēram pusotra procenta apmērā. Pēc eksperta domām, gala dinamiku lielā mērā noteiks tas, ka dažās svarīgās nozarēs vairs nebūs mīnusu, vismaz lielu. Kā piemēru viņš min apstrādes rūpniecību. Tai 2023. gadā radītā vērtība varētu būt samazinājusies par 5%, bet 2024. gadā tā varētu būt bez lielām izmaiņām. Savukārt ekonomikas lielākajā nozarē tirdzniecībā līdzīga ap piecu procentu sarukuma vietā varētu būt neliels pieaugums, apmēram par procentu, uzskata P. Strautiņš. “Domājams, ka tik dramatisks mīnuss kā 2023. gadā (kritums ap 7%) vairs nebūs transportā, taču nonākt pie izaugsmes šai nozarei būs grūti. Aizejošais gads bija absolūtā vētra, tiešā un pārnestā nozīmē, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (kritums ap 8%) - nelabvēlīgi laika apstākļi, zemas produktu cenas, joprojām diezgan lielas izmaksas. Atgriešanās pie ilgtermiņa tendences šai nozarei var atnest ievērojamus plusus, taču skaidrs, ka to neviens nevar solīt. Tad, kad raža būs klētī, tad arī varēs sākt skaitīt,” rezumē ekonomists.
