Inflācija un cilvēku skaita samazināšanās aizvien turpina deldēt Latvijas tirdzniecības nozares apmērus. Var izteikt pieļāvumu, ka tuvākajā laikā pārdoto preču apjoma kritums beigsies, kaut gan naudas izteiksmē tirdzniecība vēl varētu sarukt saistībā ar potenciāli sagaidāmo deflāciju.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada priekšpēdējo mēnesi kopējais mazumtirdzniecības apjoms Latvijā ir sarucis par 2,4%. Tiesa, situācija dažādās mazumtirdzniecības apakšnozarēs var visai pamanāmi atšķirties. Tāpat kā varētu būt atšķirīgs to izaugsmes potenciāls nākamajā gadā.
Pierimstot inflācijai, tika cerēts, ka līdz ar algu līmeņa paaugstināšanos tiktu dots jauns grūdiens tirdzniecības nozarei. Arī tādā jutīgā segmentā kā pārtika. Kā tas nostrādās vai ir nostrādājis, praksē pagaidām vēl paliek atklāts jautājums. No vienas puses, var teikt, ka inflācijas samazināšanās ir palielinājuši iedzīvotāju iespējas pirkt vairāk, taču attiecībā uz lielu iedzīvotāju daļu to tomēr nevar teikt. Piemēram, pārtikas (tā ir Latvijas mājsaimniecību budžeta lielākā izdevumu pozīcija) mazumtirdzniecība šā gada novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi bija sarukusi par 1,6%. Šis kritums ir lielāks, tā kā samazinās iedzīvotāju skaits. Tas šā gada ceturtā ceturkšņa sākumā bija par 1% mazāks nekā pērn tajā pašā laikā. No šāda aspekta varētu teikt, ka pārtikas mazumtirdzniecības dati ir vērtējami kā salīdzinoši labi. Turklāt ir jārēķina, ka, piemēram, pensionāru reālā pirktspēja samazinās, jo pensiju indeksācija tiek veikta, balstoties uz kopējā patēriņa cenu indeksa pārmaiņām, taču pensionāra “patēriņa grozs” visai būtiski atšķiras no Latvijas vidējā rādītāja, un lielāka loma budžeta izdevumos ir pārtikai, komunālajiem maksājumiem un medikamentiem, kur iepriekšējo gadu gaitā ir bijuši lielākie vai vieni no lielākajiem sadārdzinājumiem tautsaimniecībā. Ja runā par pašām pārtikas precēm, tad šeit situācija ir ļoti atšķirīga. Piemēram, maizes cena novembrī kopumā bijusi par 8,9% augstāka nekā gadu iepriekš, taču tajā pašā laikā piens kļuvis caurmērā par 17,4% lētāks. Kopumā var teikt, ka pārtikas mazumtirdzniecības izaugsmes iespējas šobrīd pamatā ir uz strādājošās sabiedrības daļas pleciem. Taču gadījumā, ja ekonomikā iestāsies deflācija un tā skars arī pārtikas nozari, tad šī segmenta tirdzniecību būs iespējams stutēt arī pensionētajai sabiedrības daļai. Var izteikt pieņēmumu, ka kaut kad tuvākā pusgada laikā mīnusi no pārtikas mazumtirdzniecības statistikas varētu izzust.
Iepriekš, tajā skaitā vēl laikā, kad ekonomisko aktivitāti valstī ietekmēja arī ļoti augstā inflācija, tirdzniecības nozari un ekonomiku kopumā diezgan būtiski stutēja dažādu celtniecībai un remontu darbiem nepieciešamo preču tirdzniecība. Lai gan kopumā ekonomiskā izaugsme jau sāka šķobīties, vēl salīdzinoši nesenā pagātnē dažādu ar mājokļu vai saimniecības ēku būvniecību un labiekārtošanu saistītas aktivitātes notika ar zināmu vērienu. Vēl 2022. gada otrajā pusē metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība atsevišķos mēnešos salīdzinājumā ar šo periodu 2021. gadā spēja augt pat par 40% salīdzināmajās cenās, tātad atrēķinot inflāciju. Taču šķiet, ka tagad aktivitātes ir aprimušas, neraugoties uz to, ka algas šobrīd aug straujāk nekā cenas un būvmateriālu cenas kopumā pat ir kritušās. Tādējādi novembrī iepriekš minētais mazumtirdzniecības segments salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu ir sarucis par 5,1%. Par to, ka ekonomiskā aktivitāte valstī samazinās, vedina domāt arī autodegvielas tirdzniecība. Tās apjomi gada izteiksmē (atrēķinot cenu izmaiņu ietekmi) bija sarukuši par 2,4%
Vienlaikus atsevišķi citi tirdzniecības segmenti spēj saglabāt izaugsmi. Ja rēķina pret iepriekšējā gada novembri, lielākais apgrozījuma kāpums (salīdzināmajās cenās) bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 7,8%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,3%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 6,3%). Savukārt kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,8%.
Raugoties uz potenciālo situācijas attīstību nākamajā gadā, ir pamats domāt, ka tirdzniecības nozare varētu aktivizēties. Taču, tā kā kopējie iedzīvotāju ienākumi nominālā izteiksmē 2024. gadā varētu augt lēnāk nekā 2023. gadā, ir pamats domāt, ka kāpums tirdzniecības nozarē būs visai neizteiksmīgs.
