Kad uzņēmumiem beidzot būs pieejami lētāki kredīti? Vērtē eksperti

© Pixabay.com

Kredītu sadārdzināšanās un patēriņa mazināšanās Rietumeiropas valstīs iepriekš lika samazināties mūsu valsts preču eksportam. Tagad ir cerības, ka līdz ar lētākiem kredītresursiem eksports var atgūties.

Līdzīgi kā iepriekšējie mēneši, arī pērnā gada novembris nebija pārāk daudzsološs Latvijas eksporta statistikai. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada priekšpēdējā mēnesi salīdzinājumā ar tā analogu 2022. gadā no valsts izvesto preču vērtība kritusies par turpat 19%. Pagājušā gada 11 mēnešu statistika gan ir pievilcīgāka, liecinot, ka salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš eksporta vērtība ir kritusies par 11,4% līdz 21,3 miljardiem eiro. Te gan varam piebilst, ka kopš pagājušās desmitgades vidus šis skaitlis ir divkāršojies. Protams, kaut kāda daļa no tā ir uz dzīves dārdzības pieauguma rēķina pasaulē, taču ir skaidrs, ka tas nepilnas desmitgades laikā nav dubultojies. Tātad ir strādāts ar lielākām jaudām un ražīgāk, taču ir smagi nācies ciest pašreizējo pasaules ekonomisko problēmu dēļ, tajā skaitā tāpēc, ka imperiālisms un vēlme sagrābt sev nepiederošas zemes ne tuvu negrasās izzust arī šajā gadsimtā. Šobrīd ir svarīgs jautājums, kādas ir atgūšanās iespējas pēc pagājušā gada negatīvajām tendencēm. Ziņas ir gan ar viegli pesimistisku, gan optimistisku piedevu. Uzreiz var teikt, ka gadījumā, ja iztiksim bez jauniem plaša mēroga militārajiem konfliktiem, tad iespējas attīstībai var būt lielākas nekā piedzīvot kritumu.

Pasaules problemātika

Komentējot eksporta tirgus faktorus, “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka tirdzniecības partnervalstu ekonomikas joprojām stagnē vai pat piedzīvo recesiju un apstrādes rūpniecības uzņēmumu skatījums uz eksporta pasūtījumiem joprojām ir lielākoties pesimistisks, bez būtiskiem uzlabojumiem pēdējo mēnešu laikā. “Tas nozīmē, ka eksporta sniegums arī šī gada sākumā būs visai drūms un uz noturīgāku izaugsmes atgriešanos varam cerēt otrajā pusgadā,” iespējas vērtē ekonomikas speciāliste. Viņa gan norāda, ka daudzviet Eiropas reģionā iedzīvotāju pirktspēja ir sākusi atgūties, bet iespējamā darba tirgus vājināšanās un augstās procentu likmes liek bažīties par nākotnes pieprasījumu -attiecībā gan uz patēriņa, gan investīciju precēm. Ekonomiskās perspektīvas daudzās Eiropas valstīs aizvien nav pārāk iepriecinošas. Šeit var pieminēt kaut vai decembrī izskanējušo ziņu par Vācijas “Bundesbank” prognozēm attiecībā uz valsts ekonomiskās izaugsmes prognozēm šajā gadā. Respektīvi, Vācijas centrālā banka decembrī izteica prognozi, ka valsts ekonomika šajā gadā pieaugs vien par 0,4% iepriekš lēsto 1,2% vietā. Par to, ka eksporta konjunktūra nav pārāk labvēlīga, liecina arī atsevišķu ārvalstu informācijas avotu ziņojumi. Piemēram, kā izriet no “Tradingeconomics.com” pieejamās informācijas, pasaules ārējās tirdzniecības smagsvara - Ķīnas - eksporta apjomi pagājušā gada novembrī bijuši aptuveni līdzvērtīgi attiecīgā mēneša sniegumam 2022. gadā. Abos gados Ķīnas eksports naudas izteiksmē bijis ap 291 miljardu ASV dolāru. Tikmēr Vācijas eksports pērn novembrī ir bijis apmēram par 5% mazāks nekā gadu iepriekš. Jāpiebilst, ka daļa Latvijas uzņēmumu eksportē uz Vāciju dažādas komplektējošās daļas un citas nepieciešamās lietas šīs valsts mašīnbūves uzņēmumiem. Taču, ja krītas to realizācijas iespējas, tas atsaucas arī uz mūsu valsts eksportu. Jāpiebilst, ka Vācija ir trešais lielākais mūsu eksporta partneris aiz Lietuvas un Igaunijas.

Sākas pozitīva ievirze

Tas, kā notiks eksporta attīstība, šogad tiešā mērā korelē ar rūpniecības tendencēm Latvijā, jo tieši apstrādes rūpniecība ir lielākā mūsu eksporta nozare. Šeit situācija ir diezgan pretrunīga, taču ar ievirzi uz pozitīvismu. “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pasaules ekonomikas norises, sevišķi finanšu tirgos, mainās mūsu valsts rūpniecībai par labu. Ekspertam šķiet, ka rūpniecības lielais “pēcpandēmijas vājuma brīdis” tuvojas beigām. Tas tiek saistīts ar to, ka finanšu tirgus tiek tendēts aizdevuma likmju samazināšanās virzienā. Jo mazākas ir aizdevuma likmes, jo lielāka aktivitāte ir mūsu partnervalstu būvniecības sektorā un varam tur pārdot vairāk kokmateriālu, metālizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu. Jaunie mājokļi ir jāiekārto, līdz ar to jaunas iespējas paveras mēbeļu izgatavotājiem. Lētāki kredīti nozīmē veselu ekonomisko procesu kopumu aktivizēšanos, kas ļauj ar lielāku vērienu strādāt Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem, kā arī tehniskā tekstila ražotājiem. Attiecībā uz mūsu eksporta iespējām tas nozīmē, ka procentu likmes būtu jāmazina ne tikai Eiropas Centrālajai bankai, bet arī Anglijas Bankai, Zviedrijas un Norvēģijas centrālajām bakām, kā arī ASV Federālo rezervju sistēmai. Pēc A. Bucenieces domām, var sagaidīt, ka mūsu tirdzniecības partneru centrālās bankas procentu likmes sāks mazināt pavasarī vai vasaras sākumā. “Zemākas procentu likmes palīdzēs pieprasījumam uzsākt atkopšanās ceļu. Eksporta ieņēmumi, visticamāk, sāks “ieskrieties” gada otrajā pusē, bet jaudīgāka izaugsme gaidāma 2025. gadā,” secina ekonomiste. Pēc viņas domām, ir jārēķinās, ka pasaules un arī Latvijas uzņēmumu piegādes ķēdes, izejmateriālu un transportēšanas izmaksas nākotnē arvien biežāk var satricināt ģeopolitiskie saspīlējumi un klimata pārmaiņu ietekmē novērojamie ekstremālie laikapstākļi. “Šobrīd, piemēram, redzam, ka uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā, ko veicinājis Izraēlas un “Hamās” karš, sadārdzina transportēšanas izmaksas un paildzina preču piegādes. Apdraudējuma dēļ kuģi arvien biežāk izvēlas mērot garāku ceļu apkārt Āfrikas kontinentam, nevis izmantot Suecas kanālu,” piebilst eksperte.

Jāinvestē ražīgumā

No abu ekspertu iepriekš minētā un ekonomikas un finanšu tirgus statistikas var izdarīt secinājumu, ka ekonomiskajai aktivitātei un pieprasījumam mūsu eksporta tirgos šogad būtu pamats pieaugt. “Pieprasījums atgūsies, bet vai varēsim konkurēt? Strauja inflācija un zems bezdarbs ir gājis roku rokā ar strauju algu kāpumu, kas ir apsteidzis ražīguma pieaugumu un nelabvēlīgi ietekmē Latvijas ražotāju konkurētspēju. Redzam, ka Latvijas eksporta tirgus daļa pasaules preču tirdzniecībā vairs neaug un pašā gada nogalē pat bija nedaudz mazinājusies. Lai mainītu nevēlamo tendenci, būs nepieciešamas investīcijas ražīgumā,” secina A. Buceniece. Pie ekspertes teiktā var piebilst, ka investīciju statistika, arī attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ir pozitīva.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais