Uz Ziemassvētkiem kūkām cenas lejā, bet maizei – augšā

© Foto: Arnis Kluinis

Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.

Reklāma nav instrukcija

Nav iemeslu neticēt, ka reklāmas plakātos redzamajiem produktiem cenu atlaide tik tiešām bijusi. Tomēr arī par godīgu attieksmi pret patērētājiem tāda rīcība neliecina. Reklāma taču nav instrukcija, kas preču pircējiem un lietotājiem vai nu jāizlasa līdz galam, vai arī jāuzņemas pilna atbildība par sekām, kādas izraisījusi instrukcijas ignorēšana. Reklāma domāta priekšstatu vai pārliecības veidošanai, ka, lūk, RIMI uz Ziemassvētku un Jaunā gada svētku maratonu būs lētāki miltu izstrādājumi. Šādai pārliecībai jānovirza vairāk pircēju uz RIMI veikaliem garām citiem veikaliem, kādi Rīgā un vēl citās vietās, kur Latvijā saglabājies iedzīvotāju daudzums, sacelti viens pie otra.

Foto: Arnis Kluinis

Taču no reklāmas patērētājiem nevar gaidīt un prasīt, ka viņi iegaumēs tieši konkrēto produktu, tā ražotāju, fasējuma apjomu utt., kādu no reklāmas principā var uzzināt, ja reklāmu izpēta sīki un smalki. To varēja atļauties cilvēki, kas gaidīja sabiedrisko transportu pieturvietās, kur RIMI reklāma plakāti tika izvietoti (attēlā). Gan jau daudzi tā arī izdarīja, autobusu vai trolejbusi gaidot. Bet lielāks skaits cilvēku pabrauca šiem reklāmas plakātiem garām un nespēja uztvert neko vairāk par to, ka RIMI cenu atlaides maizei.

Graudu cenas uz pusi zemākas, bet...

Maizes cenu iespējamo virzību 2023. gadā un tālāk līdz 2024. gada labības pļaujai ”Neatkarīgā” pētīja šā gada pļaujas beigās un nozares speciālistu teikto rezumēja 31. augustā zem virsraksta “No divreiz lētākiem graudiem ceps tikpat dārgu maizi”. No statistikas viedokļa paredzējums pareizs, ja nu mats matā sakritis, ka daļai miltu izstrādājumu cenu paceļ tieši par 40% un citiem nolaiž tieši par 40%.

Foto: Arnis Kluinis

RIMI pacēlis cenu miltu izstrādājumam, kurā izmantotajiem miltiem pievienoto vērtību veikalnieki pievienojuši paši, bet nosituši cenu miltu izstrādājumiem, kuriem cits ražotājs. Atšķirība arī tāda, ka “Latvijas maiznieka” produkcijas cenu pazeminājums ir Ziemassvētku pasākums (attēlā), bet RIMI mazmaizīšu palētināšana būtu dīvaina laikā, kad cenu celšanās nebūt nav nobremzēta.

Konkurenti uzmanīgi vēro viens otru

Uz cenu celšanos kopumā atsaucās “RIMI Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite: “Rimi aktīvi seko līdzi situācijai tirgū, ņemot vērā gan izejvielu cenas, gan konkurentu aktivitātes, tāpēc baltmaizes minikukulīša cena šobrīd ir pielīdzināta tirgus cenai citos veikalos par līdzvērtīgu produktu, rēķinot vienas vienības cenas un kilograma attiecību.”

Tāda, lūk, visa atbilde, ignorējot jautājumu par to, cik ētiski vilināt pircējus veikalos ar solījumiem pārdot lētākus produktus, kuru cena īstenībā visu laiku ceļas. Pirms apmēram mēneša RIMI paaugstināja savu minikulīšu cenu no 18 līdz 18 eirocentiem gabalā. Un tieši pirms Ziemasvētkiem pacēla cenu līdz 21 eirocentam gabalā. No vienas puses, tie tikai daži eirocenti, bet no otras puses 6 eirocenti ir 40% no sākotnējās minikukulīša cenas: 21x100/15=140.

I. Bite neizmantoja tādus skaidrojumus, ka varbūt sākotnējie 15 eirocenti bija reklāmas cena, vai ka cēlušās cenas mīklas irdinātājiem, garšas pastiprinātājiem u.tml. minikukulīša sastāvdaļām. Cepšanai nepieciešamās enerģijas cenas, kurām cilvēki spiesti sekot, pēdējā laikā nav cēlušās un kopš senākiem laikiem būtiski pazeminājušās.

RIMI paņēmiens novelt atbildību par RIMI cenām uz konkurentiem lika pajautāt, vai tie tiešām piedalās cenu celšanā attiecīgajā preču segmentā. “Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Raina Anna Ločmele apgalvoja, ka miltu izstrādājumu “cenas “Maxima” veikalos kopumā nav būtiski svārstījušās”, taču rezervēja iespēju cenas mainīt: “Izejvielu cenas, kas šobrīd ir ļoti mainīgas, var ietekmēt produkta cenu.”

Inflācija nav palikusi pagātnē

Vēl viens iemesls pievērst uzmanību mazmaizītes sadārdzināšanai par 40% bija šī sadārdzinājuma sakritība ne tikai ar pirmssvētku laiku, bet arī ar Centrālās statistikas pārvaldes darba grafiku. 8. decembrī CSP nāca klajā ar aprēķiniem, ka “vidējais patēriņa cenu līmenis novembrī gada laikā palielinājās par 1,0%". Ir tomēr atšķirība starp cenu pieaugumu par 1% un 40% un pat starp 1% un 20%. Proti, novembrī RIMI pacēla maizes gabaliņa cenu tikai par 3 eirocentiem, bet nākamais sadārdzinājums attiecas jau uz decembri, kas neiekļāvās novembra inflācijas pārskatā. Statistiķu veikums parāva vaļā vārdu slūžas par to, ka patēriņa cenu celšanās apstājusies:

  • "pašlaik esam pārdzīvojuši lielo cenu pieauguma vilni un varam atgūties mierīgākos ūdeņos" (Latvijas Banka, Ieva Opmane),
  • "pārtikas cenu inflācija strauji samazināsies, jo lauksaimniecības preču ražošana pieaug un pieprasījumu mazina vājā ekonomikas izaugsme" (SEB, Dainis Gašpuitis),
  • "inflācijas kritums šogad ir bijis tikpat straujš kā inflācijas kāpums 2022.gadā, un inflācija Latvijā šobrīd jau ir zemāka nekā eirozonā vidēji" (“Citadele”, Mārtiņš Āboliņš),
  • "aizvadīto divu gadu laikā inflācija bija lielākā ekonomiskā problēma, bet tā ir atrisināta" (“Luminor”, Pēteris Strautiņš).

Protams, ka maza maizes gabaliņa cenas celšanās par 40% neapgāž visu to, ko izrēķinājuši statistiķi un publikai cenšas iestāstīt oficiālā viedokļa propagandisti. Būtisku vietu patēriņa grozā šīs mazmaizītes nevar ieņemt, jo tās neviens nepērk vairumā. To jēga ir tikt apēstai siltai ja ne tiešā, tad pārnestā nozīmē. Tikai tad maizītei piemīt visas tās garšas īpašības, kuru dēļ cilvēki ir ar mieru maksāt tagad 3 eiro par kilogramu, kas pāris reižu dārgāk nekā lētākā baltmaize. Kam katrs eirocents jātaupa, tie lētākās preces atradīs. Tomēr apgalvojumi par inflācijas palikšanu kaut nesenā, bet tomēr pagātnē arī nav pamatoti.

Ekonomika

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais