Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.
Daudzi pasaules notikumi, piemēram, dažādu, par eksotiskām uzskatītu valstu straujā ekonomiskā attīstība Latvijā pagaidām var ietekmēt vien reto, taču lielākā daļa pasaules galveno ekonomisko notikumu Latvijas iedzīvotājus ietekmē diezgan tieši. To pilnībā var teikt par pirmajiem trim galvenajiem ekonomiskajiem notikumiem.
Vairāku desmitu gadu augstāko inflāciju Rietumu pasaulē pagājušā gada beigās un šā gada sākumā ir nomainījis krass inflācijas samazinājums, kas izpaužas arī Latvijā. Pašlaik gan runa vien par to, ka inflācija ir būtiski samazinājusies, līdz ar to pasaulē dzīve aizvien turpina kļūt dārgāka. Tiesa, krietni vien lēnāk nekā iepriekš. Piemēram, eirozonas valstīs patēriņa cenu indeksa pieaugums gada izteiksmē ir krities no 10,6% pērn oktobrī līdz 2,4% šā gada novembrī. Tikmēr pasaules vadošajā tautsaimniecībā ASV gada inflācijas rādītājs ir krities no 9,1% pērn vasaras sākumā līdz 3,1% šā gada novembrī. Latvijā inflācijas kritums ir bijis vēl dinamiskāks - no 22,2% pērn septembrī līdz 1% šā gada novembrī. Ir pamats domāts, ka inflācija kritīsies vēl, un nebūs nekāds brīnums, ja daļu no 2024. gada Latvija aizvadīs deflācijas zīmē. Tiesa, tā visticamāk nebūs liela un procentu desmitdaļās, ar nosacījumu, ja pasaules ekonomiskā situācija nepasliktinās. Ja notiks pretējais, deflācija varētu kļūt dziļāka, taču tas liecinās arī par to, ka Latvijā ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Globālas un ilgstošas deflācijas atnākšana tuvākajā laikā gan ir maz ticama, taču to pilnībā nevar izslēgt. Patiesībā patēriņa cenu tālākā virzība iet kopsolī ar nākamo topa notikumu - centrālo banku noteiktajām procentu likmju pārmaiņām.
Neapšaubāmi svarīgs notikums ir norises centrālo banku monetārajā politikā. Tās līdz šā gada vasaras beigām bija orientētas uz procentu likmju kāpumu. Tradicionāli ekonomikas monetārie sargi - centrālās bankas - cīņā ar lielu inflāciju izmanto monetāro stimulu “apgriešanas” taktiku, to vidū procentu likmju celšanu, lai veicinātu patēriņa ierobežošanu un tādējādi slāpētu cenu kāpumu. Problēma bija apstāklī, vismaz to tā sajūtam Latvijā, ka procentu likmju kāpums īsā laika periodā bija pārāk stāvs. No pērnā gada vasaras līdz šā gada septembrim eiro bāzes procentu likme pieauga no nulles līdz 4,5%, savukārt depozīta likme “uz nakti” pieauga no mīnus 0,5% līdz 4%. Pēdējā lielā mērā korelē ar starpbanku tirgus likmi “Euribor”, kas kalpo par atskaites punktu arī aizdevuma likmju cenošanai jaunajiem kredītiem, kā arī iepriekš noslēgtiem aizdevuma līgumiem ar mainīgo procentu likmi. Labā ziņa ir ne tikai tā, ka pēc Eiropas Centrālā (ECB) bankas 14. decembra padomes sēdes izskanēja viedoklis par to, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kas ir veicinošs inflācijas samazinājumam. Šobrīd izskatās, ka inflācija eirozonā krīt straujāk nekā domāts, un jau iepriekš minētā 2,4% līmeņa sasniegšana ir ļoti tuva ECB ilgtermiņa mērķim, kas paredz uzturēt ap 2% vērtu gada inflāciju. Domājams, ka ar pašreizējo Eiropas ekonomikas gausumu (kas ļoti negatīvi ietekmē jau iepriekš minēto Latvijas eksportu) inflācijas kritums turpināsies, tāpat kā ekonomikas bremzēšanās kļūs izteiktāka. Tas nozīmē, ka ECB jau diezgan drīz, varbūt pat nākamā gada pavasarī, varētu sākt procentu likmju samazināšanu. Tikmēr starpbanku tirgū likmes krīt jau tagad. “Euribor” sešu mēnešu likme, kas rudenī bija pakāpusies virs 4,1%, ir nokritusies jau pie 3,9% atzīmes. Pagaidām nav daudz, bet process, visticamāk, turpināsies. Potenciālie ieguvēji ir gan mūsu valsts kredītu ņēmēji, gan uzņēmumi, kuriem, turpinoties aizdevuma likmju kritumam, paveras iespējas vairāk pārdot, tajā skaitā arī eksporta tirgos.
Tāpat neapšaubāma ir Rietumu pasaules spēja tikt galā ar enerģētiskajiem izaicinājumiem pēc Krievijai piemērotajām sankcijām saistībā ar karu Ukrainā. Galvenā atziņa ir tā, ka ne nafta, ne gāze vairs nav efektīvi šantāžas līdzekļi, lai izteiktu prasības kolektīvajiem Rietumiem, jo piedāvājums ir visai plašs. Šobrīd svarīgi ir zināt, ka gan nafta, gan gāze maksā mazāk nekā pirms 2022. gada 24. februāra. Turklāt, kā dzirdēts no atsevišķiem enerģētikas nozares ekspertiem, piemēram, gāzes krātuves ir pilnas un, pat ja neviens kuģis nepiestās pie Eiropas krastiem, tā ar esošajiem resursiem ir spējīga iztikt līdz pavasarim. Būtiski ir tas, ka ir pierādījies, ka pēc aizvien jaunu sankciju piemērošanas Krievijai enerģētiskie resursi spēj kļūst lētāki, jo pārdot gribētāju skaits ir liels. Turklāt tehnoloģiju attīstība ļauj šobrīd rentabli iegūt naftu un gāzi vietās, kur pirms divdesmit gadiem tas šķita kaut kas neiedomājams. Vienlaikus jānorāda, ka naftas cenas pagaidām nespēj uzturēt ilgstošu kāpumu ne pēc lielāko eksportētāju noteiktajiem ieguves apjomu samazinājumiem, ne pēc ģeopolitisko konfliktu saasinājumiem. Patiesībā šī Krievijas budžeta ieņēmumiem tik nozīmīgā resursa cena drīzāk varētu būt tendēta samazinājuma virzienā. Krievijas ekonomika vēl nelūst, bet, turpinoties notikumu attīstībai ar tādu tendenci kā patlaban, tas var būt arī neilga laika jautājums.
Kamēr daudz tiek runāts par ekonomisko lejupslīdi Rietumos un to, ka Ķīnai vairs neiet tik labi kā agrāk, pasaulē aizvien ir diezgan daudz valstu, kuras demonstrē visai dinamisku attīstību. Visdinamiskāko attīstību spējusi demonstrēt Dienvidamerikas ziemeļu valstiņa Gajāna - valsts, uz kuras teritorijas daļu pretenzijas nesen izteica kaimiņos esošā Venecuēla. Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) oktobra prognožu datiem tiek lēsts, ka šīs valsts ar 800 000 iedzīvotāju iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā varētu augt par 38,4%. Kā raksta portāls “Statista.com”, galvenais šīs attīstības faktors ir naftas ieguve. 2015. gadā naftas un gāzes uzņēmums “ExxonMobil” atklāja ievērojamas naftas atradnes pie Gajānas krastiem. Tā sauktā “Stabroek” bloka atradņu kopējais iegulu apjoms tiek lēsts līdz desmit miljardiem barelu naftas. Naftas atradnēm arī ir galvenā loma pašreizējā spriedzes uzliesmojumā ar Venecuēlu, jo kaimiņvalsts pretendē uz reģionu uz rietumiem no Esekibo upes un līdz ar to uz lielāko daļu ūdeņu pie Gajānas krastiem.
Vienīgā ekonomika, kas pārspēj Gajānas ekonomisko uzplaukumu 2023. gadā, ir Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Makao. Makao, kas pazīstams kā “Āzijas Lasvegasa”, ir kļuvis par dinamisku tirdzniecības un izklaides centru. IKP pieaugumu par vairāk nekā 74% galvenokārt veicina tādas nozares kā tūrisms, azartspēles un nekustamais īpašums. Valdības iniciatīvas, lai dažādotu ekonomiku un stiprinātu starptautiskās partnerības, ir palīdzējušas veicināt ekonomikas izaugsmi.
Pasaules ekonomisko prognožu kartē ir vēl paliels valstu skaits, kuru ekonomisko pieaugumu aizejošajā gadā būtu vērts, kā minimums, apskaust. To vidū ir kara nomocītā un iepriekš ekonomisko kritumu piedzīvojusi Lībija, kura, saskaņā ar SVF prognozēm, šogad varētu piedzīvot IKP kāpumu par 12,5%, Maldīvu salas, kur izaugsme tiek lēsta 8,1% apmērā, kā arī Samoa (+8%), Fidži (+7,5%), Mozambika un Armēnija, kur potenciālais ekonomiskais pieaugums 2023. gadā ir 7% katrā valstī. Kopējais globālās tautsaimniecības pieaugums SVF ieskatā 2023. gadam tiek paredzēts 3% līmenī.
