Bēgļu krīze Eiropā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri otrdien pulcējas uz ārkārtas samitu, lai vēlreiz spiestu par obligāto patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotu ieviešanu un par Eiropas Komisijas (EK) ierosināto 120 000 bēgļu pārdali starp dalībvalstīm.

Šovakar pie Brīvības pieminekļa pulcējas tie, kuri negrib, ka Latvija uzņem migrantus. Pārstāvot sabiedrības vairākuma viedokli, akcijas dalībnieki dod valdībai attiecīgu darba uzdevumu – darīt visu, lai atnācēju būtu pēc iespējas mazāk vai vislabāk nebūtu vispār.

Lasot ziņas no Balkāniem, ka «bēgļu vienība atbruņojusi policistus un šķērsojusi robežu», «bēgļu grupa ieņēmusi vilcienu», vairs nerodas ne mazākās šaubas par to, ka te nav runa ne par kādiem bēgļiem, bet gan par nelegālu imigrantu grupām, kas bruņojušies (cerams – tikai) ar apņēmību nokļūt labklājīgajā Vācijā, kur «Māte Merkele» tiem solījusi bezierunu kapitulācij... pardon, pajumti un darbu.

Ungārija, Polija, Slovākija un Čehija, kas iebilst pret obligātām kvotām patvērumu meklētāju sadalei pa Eiropas Savienības (ES) valstīm, pirmdien paudušas apņēmību panākt vienotu nostāju ar pārējām bloka valstīm par risinājumu nelegālo imigrantu un bēgļu krīzei, kas skārusi Eiropu.

Latvija neplāno sekot atsevišķu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu plāniem slēgt savu robežu saistībā ar bēgļu plūsmu, tāpēc nav paredzēts slēgt robežu ar Igauniju vai Lietuvu, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Intervija ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani – par Latvijas solidaritāti, par imigrantiem, kurus piespiedu kārtā vedīs uz Latviju, par izstāšanos (vai neizstāšanos) no ES, ka arī par valdības un koalīcijas stabilitāti.

Sakarā ar Eiropas migrantu krīzes kontekstā pieņemto valdības lēmumu par brīvprātīgu 776 bēgļu uzņemšanu Latvijā daudzi latvieši noraizējušies, kāda nākotne sagaidāma tuvāko dekāžu laikā.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments nosūtījis vēstuli valdības vadītājai Laimdotai Straujumai (V) un Tieslietu ministrijai (TM), vēršot uzmanību uz administratīvo tiesu noslodzes palielināšanos līdz ar patvēruma meklētāju skaita palielināšanos.

Domstarpības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, meklējot risinājumu migrantu krīzei, kļūst aizvien nopietnākas. Papildus tam, ka vecās un turīgās savienības dalībvalstis apsūdz jaunpienācējas nesolidārā attieksmē, jo tās nav gatavas piekrist obligātajām nelegāļu uzņemšanas kvotām, strauji bojājas attiecības starp nesen ES uzņemtajām Centrāleiropas valstīm, kas cita citu apsūdz bezatbildībā un melos, cenšoties bēgļu plūsmu novirzīt kaimiņu virzienā.

Latvijas iedzīvotāji aicināti uz tautas sanāksmi pie Melngalvju nama, vēsta informācija sociālajos tīklos.

«Integrācijas nav. Mums ir tikai pretēji viedokļi imigrantu uzņemšanā,» teic Izabella Ozola. Viņas saknes ir meklējamas Latvijā. Viņas vectēvs bija Latvijas armijas kapteinis, kuru nošāva krievi. Izabellas tēvu vajāja kā kapteiņa dēlu, un viņš aizbēga patvēruma meklējumos uz Gruziju. Tur piedzima Izabella. Viņa apprecējās ar itālieti un nu jau vairāk nekā 25 gadus dzīvo Itālijā. Viņa ir atguvusi vectēva īpašumus Latvijā un tagad mācās latviešu valodu. Dēls, Itālijas pilsonis, ir jau iemācījies runāt latviski. Izabella ir juriste un uzņēmēja.

Eiropu un Skandināviju ir pārpludinājuši nelegālo imigrantu pūļi, liecina informācija ārvalstu medijos.

Sspriedze sāk pieaugt Harmicā uz robežas ar Slovēniju, kur pēc tam, kad Ļubļana apturēja dzelzceļa satiksmi ar Horvātiju, piektdien arī sāka veidoties nelikumīgo ieceļotāju pūlis. Policija bija spiesta pielietot asaru gāzi, lai apturētu vairākus simtus lielo robežpārkāpēju pūli, kas mēģināja izlauzties caur policistu ķēdi uz robežtilta starp abām valstīm. Arī pie Breganas robežšķērsošanas punkta nakti uz sestdienu pavadīja aptuveni tūkstotis nelegālo imigrantu, vēsta Horvātijas sabiedriskā televīzija HRT. Neilgi pirms tam Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars paziņoja, ka apsver iespēju izveidot "koridorus" nelegālo imigrantu nopludināšanai uz ziemeļos esošo Austriju un tālāk uz Vāciju, ja robežpārkāpēji sāks ierasties pārāk lielā skaitā.

Horvātija piektdien uz Ungārijas robežu autobusos nogādājusi simtiem nelegālo imigrantu, kas pēc tam, kad Budapešta slēdza robežu ar Serbiju, mainījuši savu maršrutu ceļā uz Rietumeiropu.

NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs paudis pārsteigumu par atsevišķu Latvijas politiķu paustajām bažām, ka bēgļu neuzņemšanas gadījumā Latvija atsevišķos gadījumos var zaudēt NATO atbalstu.

Apzinoties smagās vēstures mācības, nedrīkst pakļauties radikālismam vai iekrist provokāciju slazdos, šodien Lestenes Brāļu kapu 15.gadadienas pasākumā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Atšķirīga viedokļu esamība Saeimas valdošo partiju koalīcijā, it īpaši bēgļu jautājumā, ir pieļaujama, un kopumā koalīcija kā tāda joprojām pastāv, aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šobrīd nekas neliecina, ka Saeimas valdošā partiju koalīcija varētu izjukt, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Pastāv iespēja, ka starp Latvijai paredzētajiem bēgļiem var būt personas, kuras atbalsta radikālas ideoloģijas, vai arī šie indivīdi, saskaroties ar iekļaušanās grūtībām Latvijas sabiedrībā, radikalizējas jau pēc ieceļošanas Latvijā, aģentūrai LETA atzina Drošības policijā (DP).

Par migrācijas krīzi Eiropā un Ungārijas nostāju šīs krīzes risināšanā uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere.