Bēgļu krīze Eiropā

Eiropu un Skandināviju ir pārpludinājuši nelegālo imigrantu pūļi, liecina informācija ārvalstu medijos.

Sspriedze sāk pieaugt Harmicā uz robežas ar Slovēniju, kur pēc tam, kad Ļubļana apturēja dzelzceļa satiksmi ar Horvātiju, piektdien arī sāka veidoties nelikumīgo ieceļotāju pūlis. Policija bija spiesta pielietot asaru gāzi, lai apturētu vairākus simtus lielo robežpārkāpēju pūli, kas mēģināja izlauzties caur policistu ķēdi uz robežtilta starp abām valstīm. Arī pie Breganas robežšķērsošanas punkta nakti uz sestdienu pavadīja aptuveni tūkstotis nelegālo imigrantu, vēsta Horvātijas sabiedriskā televīzija HRT. Neilgi pirms tam Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars paziņoja, ka apsver iespēju izveidot "koridorus" nelegālo imigrantu nopludināšanai uz ziemeļos esošo Austriju un tālāk uz Vāciju, ja robežpārkāpēji sāks ierasties pārāk lielā skaitā.

Horvātija piektdien uz Ungārijas robežu autobusos nogādājusi simtiem nelegālo imigrantu, kas pēc tam, kad Budapešta slēdza robežu ar Serbiju, mainījuši savu maršrutu ceļā uz Rietumeiropu.

NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs paudis pārsteigumu par atsevišķu Latvijas politiķu paustajām bažām, ka bēgļu neuzņemšanas gadījumā Latvija atsevišķos gadījumos var zaudēt NATO atbalstu.

Apzinoties smagās vēstures mācības, nedrīkst pakļauties radikālismam vai iekrist provokāciju slazdos, šodien Lestenes Brāļu kapu 15.gadadienas pasākumā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Atšķirīga viedokļu esamība Saeimas valdošo partiju koalīcijā, it īpaši bēgļu jautājumā, ir pieļaujama, un kopumā koalīcija kā tāda joprojām pastāv, aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šobrīd nekas neliecina, ka Saeimas valdošā partiju koalīcija varētu izjukt, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Pastāv iespēja, ka starp Latvijai paredzētajiem bēgļiem var būt personas, kuras atbalsta radikālas ideoloģijas, vai arī šie indivīdi, saskaroties ar iekļaušanās grūtībām Latvijas sabiedrībā, radikalizējas jau pēc ieceļošanas Latvijā, aģentūrai LETA atzina Drošības policijā (DP).

Par migrācijas krīzi Eiropā un Ungārijas nostāju šīs krīzes risināšanā uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Britu raidsabiedrība BBC ziņo, ka Horvātijā tiks pieņemts lēmums par migrantu plūsmas ierobežošanu valsts pierobežā.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Divas no koalīcijas partijām bēgļu jautājumu izmanto savu reitingu celšanai, tā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Koalīcija pārvarēs bēgļu jautājumā radušās domstarpības un turpinās strādāt, aģentūrai LETA, paužot personīgo viedokli, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka.

Ja divi koalīcijas partneri, Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, "norauj" kvorumu bēgļu jautājuma izlemšanā, tad rodas jautājums, vai koalīcija vispār pastāv, šodien žurnālistiem sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Eiropas lietu komisija, tajā nepiedaloties pietiekamam deputātu skaitam, nav lemttiesīga, tāpēc spēkā paliek valdības pozīcijā par papildu bēgļu uzņemšanu, norādīja komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V).

Vairāki Saeimas deputāti šodien pameta Eiropas lietu komisijas sēdi, līdz ar to kvoruma trūkuma dēļ pagaidām tajā nav iespējams pieņemt lēmumu par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pēc ieilguša konflikta koalīcijā un skaļām debatēm valdības ārkārtas sēdē ministri tomēr spēja vienoties par lielāku patvēruma meklētāju skaita uzņemšanu – ar noteikumu, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nākotnē pašas var izvēlēties, cik lielu skaitu bēgļu uzņemt. Tiesa, šim koalīcijas panākumam nav lielas nozīmes, jo lemšanas grožus par bēgļu jautājumu pārņēmusi Eiropas Savienība.

Katru dienu tūkstošiem cilvēku, bēgot no kara posta sekām un nabadzības, dodas bēgļu gaitās, mēģinot nokļūt Eiropā. Katru dienu mediji arvien vairāk ziņo par bēgļu piedzīvotām šausmām un gala rezultātu – gulšanos uz sliedēm, vilcienu apturēšanu uz robežām, izmisuma dzītu marodierismu, nosmakšanu kravas konteineros vai noslīkšanu Vidusjurā pārpildītās koka laivās. Īpaši skaudri un sirdi plosoši bēgļu traģisko likteni aizvadītajā nedēļā ilustrēja mediju aģentūras «Reuters» fotogrāfes iemūžinātais foto – attēls ar Turcijas krastos izskaloto noslīkuša sīriešu bēgļu puisēna līķi.

Gala lēmumu par Latvijas pozīciju saistībā ar papildu 526 bēgļu uzņemšanu rīt pieņems Saeimas Eiropas lietu komisija, tomēr, ņemot vērā atsevišķu deputātu neskaidri formulētās pozīcijas, pagaidām atbalstošu un noraidošu viedokļu skaits ir samērā līdzīgs.