Domstarpības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, meklējot risinājumu migrantu krīzei, kļūst aizvien nopietnākas. Papildus tam, ka vecās un turīgās savienības dalībvalstis apsūdz jaunpienācējas nesolidārā attieksmē, jo tās nav gatavas piekrist obligātajām nelegāļu uzņemšanas kvotām, strauji bojājas attiecības starp nesen ES uzņemtajām Centrāleiropas valstīm, kas cita citu apsūdz bezatbildībā un melos, cenšoties bēgļu plūsmu novirzīt kaimiņu virzienā.
Pagājušās nedēļas nogalē lielākā kritika vērsta Horvātijas virzienā. Pēc tam, kad 15. septembrī Ungārija slēdza robežu ar Serbiju, horvātu amatpersonas neapdomīgi paziņoja, ka tās robeža ar Serbiju (vietām uz tās gan ir vēl no bijušās Dienvidslāvijas kariem palikuši mīnu lauki) ir atvērta patvēruma meklētājiem. Taču jau piektdien, tātad pēc trim dienām, Horvātijas premjers Zorans Milanovičs paziņoja, ka valstī jau atrodas vairāk nekā 21 000 nelegālo imigrantu un tās iespējas uzņemt patvēruma meklētājus esot izsmeltas, ziņo Reuters. Horvātijas valdība steigšus organizēja speciālus autobusus un vilcienus, ar kuriem lielākā daļa patvēruma meklētāju tika vesti līdz robežai ar Ungāriju (vēl vairākus tūkstošus pārvietoja uz Slovēnijas pierobežu), turklāt sākotnēji tika apgalvots, ka ungāri piekrituši uzņemt šo migrantu plūsmu.
Tas izraisīja ļoti asu Ungārijas amatpersonu reakciju – ne jau tādēļ tika ieguldīti miljoniem eiro žoga būvē uz robežas ar Serbiju, lai nelegāļi šo būvi apietu caur Horvātijas teritoriju. «Pēdējās dienās Horvātijas valdība melojusi gan horvātu, gan ungāru tautām, gan visai Eiropas Savienībai. Par kādu Eiropas solidaritāti mēs te vispār varam runāt?» – uz to, ka nekādas vienošanās nav bijis, sarunā ar Euronews norādījis Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto. Savukārt premjera Viktora Orbana padomnieks Antals Rogans intervijā radiostacijai InfoRadio sacījis, ka Ungārija šo rīcību atcerēsies tad, kad pienāks laiks spriest par Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai: «Mūsu viedoklis varētu būt, ka šī valsts nav gatava pievienoties.» Līdzīgus pārmetumus Horvātijai adresējis arī Slovēnijas premjers Miro Cerars. Abu šo valstu pārstāvji uzsvēruši, ka Horvātija pat necenšoties pildīt Dublinas vienošanās nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieceļotājus nepieciešams reģistrēt – tā vietā migranti steigšus tiekot pārvesti pie kaimiņvalstu robežām un mudināti tās šķērsot, lai dotos tālāk uz tām turīgajām valstīm, ko vēlas sasniegt, – Vāciju, Lielbritāniju vai Skandināvijas valstīm.
BBC gan norāda, ka arī Ungārija, šķiet, atmetusi ar roku mēģinājumiem reģistrēt nelegāļus. Sestdien vien vairāk nekā 13 000 cilvēku šķērsojuši Ungārijas un Austrijas robežu, vairāki no viņiem BBC stāstījuši, ka nekādas formalitātes Ungārija nav kārtojuši. Budapeštas rīcība gan ir saprotama pēc tās bargās un nepelnītās kritikas, ko Ungārija beidzamā mēneša laikā saņēmusi no ES un savienības veco dalībvalstu amatpersonām – Austrijas kanclers Verners Faimans, kritizējot stingro (bet ES direktīvām atbilstošo) ungāru izturēšanos pret migrantiem, pat bija aizrunājies līdz tam, ka to salīdzinājis ar nacistu režīma pastrādātajiem noziegumiem. Vārdu apmaiņa notikusi arī starp Rumānijas un Ungārijas amatpersonām – rumāņi ir nobažījušies, ka ungāru būvētie robežžogi (sestdien sākts nostiprināt arī robežu ar Horvātiju) novedīs pie tā, ka aizvien lielāks skaits nelegāļu centīsies nokļūt no Serbijas šajā valstī, lai kāroto bagāto Eiropu sasniegtu pa aplinkus ceļiem.
Lai gan tas skaļi netiek afišēts, izskatās, ka sāk bojāties arī Vācijas un Austrijas attiecības. Ungārijas premjers V. Orbans ne tuvu nav vienīgais, kurš uzskata, ka migrantu krīzes eskalācijā liela vaina gulstas uz Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura augusta nogalē atteicās no Dublinas vienošanās ievērošanas un faktiski paziņoja, ka valsts ir gatava uzņemt visus tos patvēruma meklētājus, kas iestrēguši ceļā no Grieķijas uz Rietumeiropu, bet pagājušonedēļ tomēr bija spiesta izdot rīkojumu par robežkontroles atsākšanu. A. Merkeles eksperiments izrādījies reti neveiksmīgs, jo tikai vairojis bēgļu plūsmu, bet ar tā sekām tagad nākas saskarties ne tikai jaunajām ES dalībvalstīm, bet arī Austrijai.
AFP atgādina, ka šonedēļ tiks spriests par bēdīgi slavenajām obligātajām migrantu uzņemšanas kvotām – otrdien paredzēta ES valstu iekšlietu ministru apspriede, bet trešdien ieplānots ES līderu ārkārtas samits. Ļoti iespējams, ka Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plāns par 160 000 Eiropu jau sasniegušo nelegāļu taisnīgu sadalīšanu tiks apstiprināts, taču beidzamo dienu notikumi kārtējo reizi apliecina, ka tas ir tikai īstermiņa risinājums, jo patiesībā jau šobrīd mājvietas būtu jāpiemeklē vairāk nekā 250 000 migrantu (ja vien viss to uzturēšanas smagums netiek uzkrauts Itālijai, Grieķijai un Ungārijai). Pat Vācija, kas līdz šim uzstājusi uz kvotu sistēmu un draudējusi valstīm, kas to neatbalstīs, sapratusi, ka šādā veidā problēmu atrisināt nebūs iespējams – iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs intervijā Der Spiegel izteicies, ka ir jānosaka «galīgais imigrantu skaits, kādu spēj uzņemt ES», bet par pārējiem bēgļiem jārūpējas finansiāli – tajās valstīs, kurās viņi jau paglābušies no kara briesmām. Sīrijas konflikta gadījumā tās būtu Turcija (ap divi miljoni bēgļu), Libāna un Jordānija. Trešdien tiks lemts par piecus līdz septiņus miljardus eiro lielas palīdzības piešķiršanu šīm valstīm, turklāt programmā ES mudinās iesaistīties arī ASV un Persijas līča valstis.