Bēgļu krīze Eiropā

Vērīgi aculiecinieki ziņo - beidzot kļuvis skaidrs "pret uzspiesto imigrāciju" noskaņotās sabiedrības daļas piedāvātais risiniājums arvien pieaugušajai imigrācijas problēmai Eiropā.

Vakar notikušās Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmes dalībnieki atteikušies no ierastās vienprātības politikas, un jautājums par 120 000 nelegālo imigrantu pārdali starp 22 no dalībvalstīm, likts uz balsošanu

Latvija iekšlietu ministra Riharda Kozlovska personā vakar nobalsoja par jaunas migrantu porcijas uzņemšanu. Tas notika Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministru padomē. Savukārt vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji protesta akcijā pie Brīvības pieminekļa nobalsoja pret migrantiem.

Ar patriotisku dziesmu koncertu Brīvības pieminekļa pakājē noslēdzies biedrības "Tēvijas sargi" un "Nacionālās savienības "Taisnīgums"" rīkotais protesta gājiens "pret uzspiestiem imigrantiem".

Otrdien notiekošajā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē vairākums ministru nobalsojuši par Eiropas Komisijas (EK) ierosināto 120 000 bēgļu pārdali starp dalībvalstīm, tviterī raksta ES prezidētājvalsts Luksemburga.

Biedrības "Tēvijas sargi" un "Nacionālās savienības "Taisnīgums"" rīkotajā protestā gājienā "pret uzspiestu imigrantu ievešanu no citām valstīm" devušies ap 500 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Sociālo tīklu lietotāji aktīvi dalās ar informāciju par šodien gaidāmo protestu pret uzspiestiem imigrantiem Latvijā.

Šodien Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un tieslietu ministru padomē, iespējams, nevarēs panākt vienošanos par obligātu bēgļu kvotu noteikšanu, šorīt intervijā Latvijas Radio prognozēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri otrdien pulcējas uz ārkārtas samitu, lai vēlreiz spiestu par obligāto patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotu ieviešanu un par Eiropas Komisijas (EK) ierosināto 120 000 bēgļu pārdali starp dalībvalstīm.

Šovakar pie Brīvības pieminekļa pulcējas tie, kuri negrib, ka Latvija uzņem migrantus. Pārstāvot sabiedrības vairākuma viedokli, akcijas dalībnieki dod valdībai attiecīgu darba uzdevumu – darīt visu, lai atnācēju būtu pēc iespējas mazāk vai vislabāk nebūtu vispār.

Lasot ziņas no Balkāniem, ka «bēgļu vienība atbruņojusi policistus un šķērsojusi robežu», «bēgļu grupa ieņēmusi vilcienu», vairs nerodas ne mazākās šaubas par to, ka te nav runa ne par kādiem bēgļiem, bet gan par nelegālu imigrantu grupām, kas bruņojušies (cerams – tikai) ar apņēmību nokļūt labklājīgajā Vācijā, kur «Māte Merkele» tiem solījusi bezierunu kapitulācij... pardon, pajumti un darbu.

Ungārija, Polija, Slovākija un Čehija, kas iebilst pret obligātām kvotām patvērumu meklētāju sadalei pa Eiropas Savienības (ES) valstīm, pirmdien paudušas apņēmību panākt vienotu nostāju ar pārējām bloka valstīm par risinājumu nelegālo imigrantu un bēgļu krīzei, kas skārusi Eiropu.

Latvija neplāno sekot atsevišķu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu plāniem slēgt savu robežu saistībā ar bēgļu plūsmu, tāpēc nav paredzēts slēgt robežu ar Igauniju vai Lietuvu, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Intervija ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani – par Latvijas solidaritāti, par imigrantiem, kurus piespiedu kārtā vedīs uz Latviju, par izstāšanos (vai neizstāšanos) no ES, ka arī par valdības un koalīcijas stabilitāti.

Sakarā ar Eiropas migrantu krīzes kontekstā pieņemto valdības lēmumu par brīvprātīgu 776 bēgļu uzņemšanu Latvijā daudzi latvieši noraizējušies, kāda nākotne sagaidāma tuvāko dekāžu laikā.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments nosūtījis vēstuli valdības vadītājai Laimdotai Straujumai (V) un Tieslietu ministrijai (TM), vēršot uzmanību uz administratīvo tiesu noslodzes palielināšanos līdz ar patvēruma meklētāju skaita palielināšanos.

Domstarpības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, meklējot risinājumu migrantu krīzei, kļūst aizvien nopietnākas. Papildus tam, ka vecās un turīgās savienības dalībvalstis apsūdz jaunpienācējas nesolidārā attieksmē, jo tās nav gatavas piekrist obligātajām nelegāļu uzņemšanas kvotām, strauji bojājas attiecības starp nesen ES uzņemtajām Centrāleiropas valstīm, kas cita citu apsūdz bezatbildībā un melos, cenšoties bēgļu plūsmu novirzīt kaimiņu virzienā.

Latvijas iedzīvotāji aicināti uz tautas sanāksmi pie Melngalvju nama, vēsta informācija sociālajos tīklos.

«Integrācijas nav. Mums ir tikai pretēji viedokļi imigrantu uzņemšanā,» teic Izabella Ozola. Viņas saknes ir meklējamas Latvijā. Viņas vectēvs bija Latvijas armijas kapteinis, kuru nošāva krievi. Izabellas tēvu vajāja kā kapteiņa dēlu, un viņš aizbēga patvēruma meklējumos uz Gruziju. Tur piedzima Izabella. Viņa apprecējās ar itālieti un nu jau vairāk nekā 25 gadus dzīvo Itālijā. Viņa ir atguvusi vectēva īpašumus Latvijā un tagad mācās latviešu valodu. Dēls, Itālijas pilsonis, ir jau iemācījies runāt latviski. Izabella ir juriste un uzņēmēja.

Eiropu un Skandināviju ir pārpludinājuši nelegālo imigrantu pūļi, liecina informācija ārvalstu medijos.