Inese Alsiņa sociālajā vietnē Facebook publicējusi kāda bijušā bēgļa pārdomas par tagadējo bēgļu krīzi Eiropā. Vīrietis ir dusmīgs uz ienācējiem un dēvē tos par nemierniekiem: pietiekot ar 2% tādu militāri apmācītu cilvēku, lai sajauktu galvu pārējiem 98% un sāktos nemieri.
Inese raksta: “Šodien biju iegājusi babaju (tā mēs nedzirdot arābiem viņus saucam) veikalā, jo tur un tikai tur var nopirkt Latvijā marinētu siļķi, biezpienu un īstu krējumu. Kad piegāju pie kases maksāt, veikala īpašnieks sāka lamāties, jo pa televizoru sāka rādīt ziņu sižetu par bēgļiem. Un es parunāju ar viņu par šo tik sāpīgo tēmu. Viņš teica, ka pats kā bēglis [Eiropā] ieradies ar sievu, kura gaidīja mazuli un mazu meitiņu uz rokām. Bēga no valsts, kur viņus sita nost, jo netika žēlotas lodes parasto iedzīvotāju iznīcināšanai. Viņa ģimeni pieņēma.”
Viņš atrada nodarbi sabiedrisko darbu lauciņā, sakrāja naudu kopā ar saviem radiem, uztaisīja savu biznesiņu, dzīvo Anglijā jau daudzus gadus un ir laimīgs, ka viņam ir divas meitas, nevis dēli, kuriem asins vietā būtu uguns. Viņš sauca tagadējos bēgļus par pabirām, kuru dēļ tagad cieš arī viņš un viņa ģimene, “jo angļi nešķiro - visi, kas ir tumšādaini, ir mēsli, kas izvaro viņu meitas un aplaupa viņus pašus. Viņš teica, ka tie, kas tagad pieprasa savu bēgļu statusu ir rūpīgi apmācīta armija, nemiernieki. Pietiekot ar 2% tādu militāri apmācītu cilvēku, lai sajauktu galvu pārējiem 98% un sākas nemieri. Arābu jaunekļiem vajag maz. Viņiem apsola darbu, ja viņi tiks valstī, kuru izvēlējušies kūdītāji. bet skarbā patiesība ir cita: tad, kad jaunekļi ir tikuši iekšā un dabūjuši darbu, 80% viņu alga aiziet tiem, kas darbu dod un nauda tālāk aiziet nākošo nemiernieku vervēšanai. Sievietēm apsola drošu patvērumu un viņas izģērbj bērnus kailus, lai iežēlinātu militāristus, kas cenšas apturēt bēgļus. Neviens eiropietis nesitīs sievieti ar kailu bērnu rokās, jo tas izraisa žēlumu. Viņš lamāja šo plānu iekarot Eiropu un nevis meklēt tajā patvērumu. Tā ir armija - tie nav bēgļi. Tās nav ģimenes, kas bēg. Tie ir vīrieši, kuriem maksā par masu nemieru celšanu. Viņu darbs ir iebiedēt visus, jo bailes ir pats spēcīgākais ierocis. Un šo bandītu dēļ cieš tie, kam patiešām palīdzība ir nepieciešama. Viņiem neviens vairs negrib palīdzēt. Viņus neglābj. Ja viņi tomēr tiek valstī, tad kļūst par savu glābēju vergiem un turpina dzīvot bailēs, tāpat kā tas bija viņu dzimtenē,” bijušā bēgļa domas pārstāsta Inese.
Viņa turpina: “Tas viss man ļoti lika aizdomāties. Man palika bail. Tajā visā bija tik daudz loģikas. Es it kā nedzirdēju neko jaunu, bet dzirdēt to no ex-bēgļa mutes bija pavisam savādāk. Un beigās pateiktais - lai Allahs sargā mūs, kad viņu plāns izdosies, jo cietīs visi, lika uzmesties zosādai. Mūsu sarunas laikā aiz manis stāvēja vēl divas arābietes. Nokārtām galvām klusēja. Ne tikai mēs baidāmies, baidās visi. Un man bail domāt, kas ir tas briesmīgais, kas var notikt. Grūti atteikties no savas pārliecības un vēl skaļi tajā atzīties. Ļoti grūti,” raksta Inese.