Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministri teorētiski apstiprinājuši sākotnējo plānu par 120 tūkstošu migrantu pārvietošanu, taču praktiski nav spējuši izlemt, ko darīt ar teju pusi no šā skaita, jo Ungārija atteikusies piedalīties bezcerīgajā shēmā. Pagaidām tas nozīmē mazāku skaitu migrantu Latvijai.
Atbilstoši padomes lēmumam 54 000 personu, ko vajadzēja pārdalīt pa citām valstīm no Ungārijas, tiks pārvietotas gada laikā no Itālijas un Grieķijas iepriekšējā proporcijā vai arī no citām Eiropas valstīm, ja tās piemeklēs migrantu plūdi. Kādi bijuši Ungārijas apsvērumi, atsakoties no Eiropas Savienības palīdzības, nav īsti skaidrs. Iespējams, tas, ka komplektā ar «palīdzību», nāk vesela virkne pienākumu, un tad vienkāršāk ir izlaist esošos migrantus valstij cauri, bet jaunus vairs iekšā neielaist. Visticamāk, sapņu zemes Vācijas kārotāji no Ungārijas jau sen ir projām Eiropas vidienē. Tiesa gan, pēc šādas kurvīša došanas loģiski būtu, ja Ungārijai nāktos piedalīties shēmā, taču nevis kā palīdzības saņēmējam, bet sniedzējam. Proti, brīvprātīgi obligātā kārtā jāpieņem daļa migrantu no Grieķijas un Itālijas.
Kopumā šobrīd Eiropas Savienība divu gadu laikā apņēmusies izmētāt pa dažādām valstīm 106 tūkstošus cilvēku. 40 000 saskaņā ar pirmo lēmumu pavasarī un 66 000 cilvēku tagad, bet par Ungārijas noraidīto porciju vēl notiks spriešana. Attiecīgi arī Latvijas uzņemamie skaitļi vismaz šajā posmā ir samazinājušies. Kā no Briseles otrdienas vakarā vēstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Latvijai divu gadu laikā nāksies uzņemt vēl papildus 281 personu, un ar iepriekš pielemtajām 250 personām kopā būs 531 migrants. Te gan jāatgādina, ka saskaņā ar valdības pozīciju Latvija piekristu vēl vienai migrantu porcijai maza ciemateļa izmēros – 245 personām, bet pagaidām tas nav nepieciešams.
Mazinoties uzņemamo migrantu skaitam, mazināsies arī nauda, kas sekos migrantiem uz Latvijas valdības kontiem. Par vienu personu tiks saņemts vienreizējs maksājums 6000 eiro apmērā. Tātad par visām valdība saņems 3 186 000 eiro. Tā gan nebūs nekāda peļņa, jo nauda jāiegulda tālāk migrantu apsaimniekošanā, jāmaksā pabalsti un jāalgo valodas skolotāji. Turklāt gaidāmi arī tēriņi ārpus Latvijas. Saskaņā ar valdības pozīciju migrācijas problēma primāri jārisina tās izcelsmes valstīs. Tad nu Eiropas Savienība dalībvalstīm sniegs šādu iespēju. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vakar jau brīdināja Saeimas Eiropas lietu komisiju, ka Latvijai var nākties maksāt pārtikas programmā, lai palīdzētu apgādāt nometnēs mītošos cilvēkus. Un ēdāju tur ir briesmīgi daudz. Šis fakts pieminēts arī Latvijas pozīcijā: «Neskatoties uz to, ka Sīrijas un citu karadarbības reģionu bēgļu jautājums ir radījis iekšpolitisku krīzi Eiropas Savienībā, jāpatur prātā, ka absolūtais bēgļu vairākums ir izvietots Jordānijā (628 887), Libānā (1 111 941) un Turcijā (1 938 999).» Bet kopumā pasaules pārtikas programmas mērķis ir pabarot 11 miljonus bēgļu.
Latvija attīstības sadarbībai gadā velta vidēji 19 miljonus eiro – šī ir nauda dzīves kvalitātes uzlabošanai nabadzīgās pasaules valstīs. Bet turpmāk būs jāmaksā vēl vairāk. Eiropas Savienība gaida, ka dalībvalstis tagad brīvprātīgi obligāti piedalīsies jaunās programmās un fondos Āfrikas un Tuvo Austrumu atbalstam. Lai dzīve tur uz vietas būtu tik ciešama, lai cilvēkiem pietrūktu motivācijas ceļam uz Eiropu.