Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, liecina Latvijas faktu septembrī veiktās aptaujas dati. Visticamāk, šo vēlētāju gribu grasās ņemt vērā arī vairākums Saeimas deputātu. Viņi ceturtdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz – jautājums par bēgļu uzņemšanu ir nododams Saeimas kompetencē, nevis Ministru kabineta, kā tas bijis līdz šim.
Par to, ka par bēgļu uzņemšanu jālemj Saeimai, ir pārliecināti 58 deputāti, kas ceturtdien atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) iesniegto likumprojektu, kurš atbildīgajā komisijā gan tika noraidīts it kā juridisku neprecizitāšu dēļ. Pret likumprojektu, dažādu motivāciju vadīti, balsoja pieci deputāti – trīs no Latvijas Reģionu apvienības un pa vienam no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības. Lielākā daļa Vienotības deputātu (21) savu noraidošo attieksmi demonstrēja atturoties, un viņiem pievienojās divi ZZS deputāti.
Nevienprātīgo balsojumu ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro ar to, ka šajā jautājumā partijas biedriem nav jāievēro frakcijas disciplīna un viņi var balsot saskaņā ar savu izpratni par problēmu.
«Šis balsojums atspoguļo to pašu situāciju, kas bija valdībā. Daži ministri atbalsta bēgļu uzņemšanu, citi ne. Tāpat ir Saeimā,» saka likumprojektu atbalstījušais politiķis, piebilstot, ka viņš joprojām ir pret bēgļu uzņemšanu. Tas varētu nozīmēt, ka arī pārējie ZZS deputāti atbalstījuši šo likumprojektu, lai nākotnē bēgļu uzņemšanai liktu šķēršļus.
Tiesa, ZZS ir arī tādi, kas neatbalsta šo ieceri, piemēram, Māris Kučinskis, kas uzskata, ka līdz ar šīm izmaiņām Patvēruma likumā Saeima uzņemsies tādu lietu lemšanu, kas tās ikdienā ieviesīs haosu, neļaujot koncentrēties uz būtiskākām lietām.
Arī Latvijas Reģionu apvienības deputāti balsoja atšķirīgi, bet partijas līderis Mārtiņš Bondars to skaidro šādi – daži deputāti uzskata, ka jautājums ir skatāms jaunizveidotai valdībai, bet citi vēlas to deleģēt Saeimai.
Vienīgā Vienotības deputāte, kas, balsojot pret, skaidri pauda savu nostāju, ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese LībiņaEgnere. Norādot uz to, ka likumprojekts ir ārkārtīgi neprecīzs un juristam nepieņemams. Tāpēc viņa kā juriste nespējot atturēties. Likumprojekta sliktās kvalitātes dēļ pārējie Vienotības deputāti atturējās, bet Andrejs Judins paskaidroja, ka likumprojekts paredz Saeimas lemšanai nodot visus jautājumus, kas saistīti ar bēgļu pārvietošanu uz Latviju, bet tas nozīmējot, ka Saeimai būtu jālemj arī par bēgļu barošanu, izguldināšanu un citiem ikdienišķiem sadzīves jautājumiem.
Šādus paskaidrojumus nepieņem NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš stāsta, ka apvienība koalīcijai jau laikus nodevusi likumprojektu un aicinājusi informēt par visiem iebildumiem un sniegt savus ierosinājumus, taču divu nedēļu laikā neviena ziņa no Vienotības neesot saņemta. Turklāt tas esot tikai normāli, ka sākotnējais likumprojekts, izejot cauri visiem trim lasījumiem, tiekot pieslīpēts atbilstoši juridiskajām normām un deputātu vairākuma izpratnei. Tāpēc NA Vienotības uzvedību skaidro kā politisku attieksmi bēgļu jautājumu izšķiršanu saglabāt vieglāk pārliecināmās valdības kompetencē.
Kamēr politiķi lauž šķēpus Saeimā, savu viedokli nepārprotami pauduši valsts iedzīvotāji. Latvijas faktu veiktā aptauja liecina, ka 69% iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu.
Bēgļu pretinieku īpatsvars ir gandrīz vienāds gan pilsoņu un nepilsoņu, gan latviešu un cittautiešu vidū. Arī atšķirības respondentu ienākumos vai izglītības līmenī būtiski neietekmē šīs proporcijas. Ja pamatizglītību ieguvušo vidū uzņemšanu atbalsta vien 14%, tad augstskolu beidzēju vidū šādu cilvēku ir 24,7%, kamēr 67,2% augstākās izglītības ieguvēju ir pret bēgļu uzņemšanu.
Interesanti, ka arī 67% respondentu, kas šobrīd vēlēšanās atbalstītu Vienotību, arī ir pret bēgļu uzņemšanu.