Eiropas Savienības (ES) līderi stratēģiskās sarunās ir panākuši zināmu progresu saistībā ar bēgļu krīzes risinājumu vidējā un īstermiņā, tā pēc Briselē notiekošās Eiropadomes ārkārtas sanāksmes atzina Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Pēc vairāku stundu ilgās sanāksmes Latvijas premjerministre pastāstīja, ka ES līderi pārrunājuši robežu stiprināšanas iespējas, kā arī sadarbību ar trešajām valstīm, tostarp atbalstu Libānai, Jordānijai, Sīrijai, kā arī Turcijai. Tāpat pārrunāts jautājums par maksājumiem dažādos fondos, tostarp pārtikas. Vaicāta par Latvijas iesaisti fondu iemaksu veikšanā, premjerministre norādīja, ka tas tiks izvērtēts, jo Latvija "nepaliks malā". Vienlaikus viņa atzina, ka neto maksātājvalstis paudušas zināmu gatavību fondos iemaksāt desmitus un pat simts miljonus eiro. Attiecībā uz Latviju "tie nebūs miljoni", skaidroja valdības vadītāja.
Premjerministre arī atklāja, ka vislielākās diskusijas norisinājušās par reģistrācijas punktu izveidi tā sauktajās priekšposteņu valstīs. Atstāstot diskusijās pārrunāto, Straujuma norādīja, ka tika spriests par veidiem, kā nodalīt un reģistrēt bēgļus. "Cilvēki jau ir šeit iekšā, tas ir ļoti sarežģīti, jo viņiem bieži vien nav dokumentu," komentēja premjerministre.
Latvijas valdības vadītāja Briseles sanāksmē klātesošos ES līderus informējusi, ka Latvija nav gatava obligātajam imigrantu uzņemšanas mehānismam. "Taču par to mēs nediskutējām," viņa atgādināja, piebilstot, ka par stratēģiskajiem jautājumiem diskusijas nebija asas. "Bija gan diskusijas par žogiem - celt, vai necelt, kā arī bēgļu plūsmām un virzieniem," viņa informēja.
Kā ziņots, trešdienas vakarā Briselē notikušajā Eiropadomes ārkārtas sanāksmē nolemts veidot speciālus uzņemšanas centrus migrantiem valstīs, kuras skārusi vislielākā bēgļu plūsma, pēc sanāksmes paziņoja ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks.
Viņš papildināja, ka tas tiks izdarīts līdz novembra beigām. Paredzēts, ka ES arī palielinās savu iesaisti bēgļu krīzes risināšanā, lai no reālajiem kara bēgļiem spētu atdalīt ekonomiskos migrantus.
Tuska sasauktajā sanāksmē līderi vairākas stundas diskutēja par palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrācijas radītajām sekām. Tāpat tika spriests par sadarbību un atbalstu Rietumbalkānu valstīm, Turcijai un valstīm, kas robežojas ar Sīriju. Darba kārtībā bija arī jautājums par bēgļu atgriešanu un atpakaļ uzņemšanu un par iespējamiem risinājumiem krīzei Sīrijā.
Jau ziņots, ka Latvijas pozīcija bēgļu jautājumā paredz, ka tā piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.
Lai gan sākotnēji valdība pozīciju bija plānojusi pieņemt tikai 29.septembrī, negaidīti tika sasaukta Eiropadomes ārkārtas sanāksme, tāpēc pozīcija tika apstiprināta pagājušajā nedēļā.