Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.
Saeimas Eiropas lietu komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Divas no koalīcijas partijām bēgļu jautājumu izmanto savu reitingu celšanai, tā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Koalīcija pārvarēs bēgļu jautājumā radušās domstarpības un turpinās strādāt, aģentūrai LETA, paužot personīgo viedokli, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka.
Ja divi koalīcijas partneri, Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, "norauj" kvorumu bēgļu jautājuma izlemšanā, tad rodas jautājums, vai koalīcija vispār pastāv, šodien žurnālistiem sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Eiropas lietu komisija, tajā nepiedaloties pietiekamam deputātu skaitam, nav lemttiesīga, tāpēc spēkā paliek valdības pozīcijā par papildu bēgļu uzņemšanu, norādīja komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V).
Vairāki Saeimas deputāti šodien pameta Eiropas lietu komisijas sēdi, līdz ar to kvoruma trūkuma dēļ pagaidām tajā nav iespējams pieņemt lēmumu par papildu bēgļu uzņemšanu.
Pēc ieilguša konflikta koalīcijā un skaļām debatēm valdības ārkārtas sēdē ministri tomēr spēja vienoties par lielāku patvēruma meklētāju skaita uzņemšanu – ar noteikumu, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nākotnē pašas var izvēlēties, cik lielu skaitu bēgļu uzņemt. Tiesa, šim koalīcijas panākumam nav lielas nozīmes, jo lemšanas grožus par bēgļu jautājumu pārņēmusi Eiropas Savienība.
Katru dienu tūkstošiem cilvēku, bēgot no kara posta sekām un nabadzības, dodas bēgļu gaitās, mēģinot nokļūt Eiropā. Katru dienu mediji arvien vairāk ziņo par bēgļu piedzīvotām šausmām un gala rezultātu – gulšanos uz sliedēm, vilcienu apturēšanu uz robežām, izmisuma dzītu marodierismu, nosmakšanu kravas konteineros vai noslīkšanu Vidusjurā pārpildītās koka laivās. Īpaši skaudri un sirdi plosoši bēgļu traģisko likteni aizvadītajā nedēļā ilustrēja mediju aģentūras «Reuters» fotogrāfes iemūžinātais foto – attēls ar Turcijas krastos izskaloto noslīkuša sīriešu bēgļu puisēna līķi.
Gala lēmumu par Latvijas pozīciju saistībā ar papildu 526 bēgļu uzņemšanu rīt pieņems Saeimas Eiropas lietu komisija, tomēr, ņemot vērā atsevišķu deputātu neskaidri formulētās pozīcijas, pagaidām atbalstošu un noraidošu viedokļu skaits ir samērā līdzīgs.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis un Saeimas deputāts Jānis Dombrava savā twitter profilā izteicis savas domas par aktuālo bēgļu jautājumu, imigrantus nodēvējot tos par "mežoņiem, kuri nerespektē likumu".
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem trešdien jāpulcējas uz ārkārtas samitu, lai spriestu par nelegālās imigrācijas krīzes risināšanu, ceturtdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) uzskata, ka "Vienotība" izmanto šī politiskā spēka pārstāvju prombūtni, lai panāktu atbalstošu Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā.
Patvēruma meklētāju uzņemšanu atbalstošā Vienotība valdībā tomēr var iegūt vairākuma atbalstu nākamā bēgļu viļņa uzņemšanai. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), atsaucoties uz Valsts prezidenta pausto kritiku valdībai, pieprasa atskaiti par paveikto bēgļu uzņemšanas sagatavošanai jau šodien. No šā ziņojuma kvalitātes būšot atkarīga ZZS ministru pozīcija.
Lai arī juridiski lēmums par bēgļu iespējamo uzņemšanu tiek pieņemts ar kvalificēto balsu vairākumu, absolūtais vairākums dalībvalstu uzskata, ka vienam otru ir jāspēj pārliecināt, lai varam kopīgi vienoties un lai tas nav pārbalsošanas lēmums, bet gan kopīga dalībvalstu izpratne, intervijā aģentūrai LETA atklāja Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā (ES) vadītāja, vēstniece Ilze Juhansone.
Latvija vienmēr ir pildījusi un joprojām pilda savas starptautiskās saistības attiecībā uz bēgļiem, bet papildu uzņemšana vairāk saistīta ar labākas dzīves meklētājiem, kas Latvijā nevēlētos palikt un neintegrētos, savu noraidošo attieksmi aģentūrai LETA pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA).