Vējonis: Divas partijas bēgļu jautājumu izmanto savu reitingu celšanai

Prezidents, runājot par bēgļu uzņemšanu Latvijā, skaidroja, ka sabiedrībai un politiķiem pietrūkst informācijas, ko darīs ar cilvēkiem, kuri ieguvuši bēgļa statusu, kā iesaistīs sabiedrībā, kā arī ir vēl vesela virkne jautājumu, kuriem nav atbilžu. "Es pieņēmu lēmumu, ka jāizmanto tie līdzekļi, kas ir prezidenta rokās, izdevumu kopīgo rīkojumu. Jābūt skaidrībai, ko un kā darīsim ar tiem patvēruma meklētājiem, kas kļūs par bēgļiem," sacīja Vējonis, norādot, ka divu nedēļu laikā rīcības plāns ir jāsagatavo.

Prezidents gan atzina, ka skumjākais šajā situācijā ir tas, ka partijas mēģina celt reitingus. "Vismaz divas no divas no trim koalīciju veidojošajām partijām [..]. Tā ir bezatbildīga rīcība no politiķu puses," uzskata prezidents.

Runājot par Eiropas lietu komisijas "kvoruma noraušanu", Vējonis norādīja, ka no politiķiem ir jāprasa skaidras atbildes, kādēļ tas tika darīts. "Jāprasa zaudējumi, lai šie politiķi sedz iespējamās sekas. Pretējā gadījumā, kas mēs esam par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti?" viņš retoriski vaicāja.

Tāpat prezidents pauda, ka valdība un koalīcija pašlaik neizskatās kā uz sabrukuma robežas. "Var redzēt, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienībai situācija liekas pieņemama, mēģinot pakāpties uz partijas "Vienotība" reitingu gremdēšanas," sacīja prezidents, kurš norādīja, ka to apliecina arī dažādu kompāniju veiktie partiju reitinga aprēķini. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka koalīciju veidojošās partijas iestājas par to, lai Latvija būtu ES sastāvā.

"Vienīgais, ja runājam par bēgļu jautājumu, neviena partija, ar kuru biju sarunās, nenoliedza, ka šis jautājums Eiropā ir jārisina, taču tikai ne uz mūsu rēķina, ne Latvijas teritorijā," situāciju raksturoja prezidents. Viņš atklāja, ka vairākās sarunās izskanējis viedoklis, ka jāpalīdz vāciešiem, grieķiem, itāļiem, taču patvēruma meklētājus nevēlas Latvijā. "Tā ir spēlēšanās ar Eiropas vērtībām," uzskata prezidents, salīdzinot pašreizējo situāciju ar "viltīgiem lauku večiem", kuri vēlas solidaritāti sev izdevīgu jautājumu risināšanā.

Jau ziņots, ka valdība ceturtdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz, ka Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Savukārt šorīt Saeimas Eiropas lietu komisijā, četriem deputātiem pametot sēdi, tika "norauts" kvorums un komisija nevarēja pieņemt gala lēmumu par valdībā apstiprināto pozīciju. Sēdi pameta deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Armands Krauze (ZZS), Edgars Putra (ZZS) un Jūlija Stepaņenko (S).

Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (V) sēdē uzsvēra, ka šajā gadījumā Saeima nav izmantojusi savas tiesības lemt par pozīciju, tāpēc Latvijas pozīcija ir tā, ko vakar apstiprinājusi valdība.

Tikmēr vairākiem citiem deputātiem ir šaubas, vai valdības pārstāvis ES iekšlietu ministru sanāksmē var paust Eiropas lietu komisijas neapstiprinātu nacionālo pozīciju par papildu bēgļu uzņemšanu. Komisijas deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) par to ir pieprasījis Saeimas Juridiskā biroja atzinumu.