Šadurskis: Kvoruma "noraušana" bēgļu jautājumā rada pārdomas par koalīcijas esamību

© f64

Ja divi koalīcijas partneri, Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, "norauj" kvorumu bēgļu jautājuma izlemšanā, tad rodas jautājums, vai koalīcija vispār pastāv, šodien žurnālistiem sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

 

Kvoruma "noraušana" Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā bija jālemj par papildu bēgļu uzņemšanu, ir vērtējama kā klaji bezatbildīga pozīcija, un šie jautājumi tiks pārrunāti koalīcijas sanāksmē, norādīja politiķis.

"Acīmredzot tos deputātus, kas sēdi pameta, valsts intereses rūp vismazāk. (..) Ja divi koalīcijas partneri - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība - atsakās no lemšanas valstij ļoti būtiskā jautājumā, tad, protams, ir jautājums, vai koalīcija vispār pastāv," pauda Šadurskis, pieļaujot, ka pirmdien, 21.septembrī, koalīcijas sēdē par šo jautājumu būs pārrunas "ar pagaidām esošās koalīcijas kolēģiem".

Politiķis, kurš ir arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, norādīja, ka nākamais lielais jautājums ir budžets. Ja ZZS un VL-TB/LNNK uzvedas, izmantojot opozīcijas metodes, tad komisijas priekšsēdētājam ir radies jautājums, vai Saeima spēj atbildīgā veidā izskatīt valsts budžetu. Viņš norādīja, ka ir zināms, kas var notikt, ja Latvija atteiksies no nospraustajiem fiskālās disciplīnas mērķiem, un politiķis nevēlas Latvijai "novēlēt Grieķijas likteni".

Taujāts, vai nākamajā nedēļā varētu krist valdība, Šadurskis pēc pauzes atbildēja, ka nav zīlnieks.

Kā ziņots, šodien četri Saeimas deputāti pameta Eiropas lietu komisijas sēdi, līdz ar to kvoruma trūkuma dēļ nebija iespējams pieņemt lēmumu par papildu bēgļu uzņemšanu. Sēdē tika izsludināts 15 minūšu pārtraukums.

Pēc pārtraukuma sēdē piedalījās pieci no 16 deputātiem. Līdz ar to tajā joprojām nebija nepieciešamā kvoruma, un komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V) sēdi slēdza. Viņa norādīja, ka Eiropas lietu komisija, tajā nepiedaloties pietiekamam deputātu skaitam, nav lemttiesīga, tāpēc spēkā paliek valdības pozīcija par papildu bēgļu uzņemšanu.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Eiropas lietu komisija izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sagatavotās Latvijas oficiālās nostādnes un lemj par tām pirms to paziņošanas Eiropas Savienības institūcijām.

Čigāne uzskata, ka šajā gadījumā Saeima nav izmantojusi savas tiesības lemt par pozīciju, tāpēc Latvijas pozīcija ir tā, ko vakar apstiprinājusi valdība.

Kā ziņots, sēdi pameta deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Armands Krauze (ZZS), Edgars Putra (ZZS) un Jūlija Stepaņenko (S).

Komisijai šodien bija jāpieņem gala lēmumu par Latvijas pozīciju saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu.

Jau ziņots, ka valdība ceturtdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz, ka Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Latvijā

Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.

Svarīgākais