Ungārijas vēstniece Latvijā: Jāpārskata ES noteikumi bēgļu jautājumā
Par migrācijas krīzi Eiropā un Ungārijas nostāju šīs krīzes risināšanā uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere.
– Pagājušajā nedēļā kopā ar draugiem skatījos ziņas. Ziņu sižets bija par to, ka trešdaļa no migrantiem, kas šķērsoja robežu, atteicās identificēties, bet policija ļāva viņiem turpināt ceļu. Kāpēc nelegālie migranti, kas atsakās atklāt identitāti, drīkst turpināt ceļu, bet ikviens Latvijas pilsonis, kas atteiksies atklāt savu identitāti, ja to apturēs ceļu policija, tiks nekavējoties aizturēts līdz personības noskaidrošanai? Vai jums ir atbilde, kāpēc tā notiek?
– Pirms sākam runāt par notikumiem un atbildu uz konkrētiem jautājumiem, vēlos sākt ar to, ka visiem ir skaidrs, cik sarežģīta situācija ir izveidojusies Eiropā – no vienas puses, ir migrantu straume, šī procesa iemesli un ietekme īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā, no otras puses, ir ģimenes un likteņi. Šajā situācijā ir jāatrod līdzsvars. Jūsu teiktais attiecas uz laika posmu līdz 15. septembrim un tas būtu jāprecizē. Policija nelegālos robežas šķērsotājus neaizturēja tāpēc, ka pēc robežas šķērsošanas viņi paziņoja, ka vēlas bēgļa statusu un no šī brīža uz viņiem attiecas starptautiskie likumi un ES noteikumi. Jūsu redzētais sižets lielā mērā izgaismo problēmas būtību. Atbilde pirmām kārtām ir meklējama mums visiem kopīgajos ES noteikumos. Attiecībā uz patvēruma meklētājiem mums ir vienota politika. Atbilstoši ES noteikumiem pārvietošanās brīvība nedrīkst tikt ierobežota attiecībā uz tiem, kas šķērso ES ārējo robežu un deklarē, ka ir patvēruma meklētāji. Ungārijā vēl pirms diviem gadiem bija spēkā vietējie likumi, kas noteica, ka tām personām, kuras pieprasa patvērumu Ungārijā, laika posms līdz brīdim, kad tiek izskatīts viņu iesniegums, ir jāpavada slēgta tipa uzturēšanās nometnēs. Pret šo Ungārijas likumu tika vērsta smaga kritika no ES puses. Eiropas Komisija pret Ungāriju ierosināja lietu par to, ka mēs patvēruma meklētājus izvietojam slēgta tipa pagaidu uzturēšanās nometnēs. Ungārija bija spiesta pārveidot savu likumdošanu. Jau divus gadus Ungārijā ir atvērta tipa nometnes. Līdz ar to tikai no patvēruma prasītāja brīvās gribas būs atkarīgs, vai patvēruma meklētājs viņam ierādītajā nometnē vispār uzkavēsies. Tāpēc ir izveidojies paradokss. Vienlaikus ir ļoti liberāli noteikumi attiecībā uz patvēruma meklētājiem un stingras prasības attiecībā uz ES ārējo robežu, lai garantētu kopējo drošību visām ES dalībvalstīm.
– Manuprāt, nevajadzētu būt iebildumiem, ka ES dod patvērumu kara bēgļiem un personām, kas atrodas ANO Bēgļu (Ženēvas) konvencijas aizsardzībā. Taču starp migrantiem, kas, atsakoties identificēties, šķērso ES ārējo robežu, ir ne tikai kara bēgļi. Starp tiem ir krimināli noziedznieki, kas izvairās no taisnīga soda savā dzimtenē. Starp tiem ir ekonomiskie migranti, kuriem nav tiesību uz bēgļu statusu. Starp tiem ir cilvēki ar viltotām Sīrijas pasēm. Ja netiek pārbaudīta šo cilvēku identitāte, tad tas ir nopietns risks ES iekšējai drošībai.
– Tieši tāpēc Ungārijai ir skaidra pozīcija. Mums jāatrod kopējs risinājums jautājumam par migrantiem. Kopējo risinājumu nevar vienkāršot tikai līdz kvotu skaitliskam sadalījumam. Mēs uzskatām, ka pirmajam solim ir jābūt kopējai izpratnei par to, ka ārējo robežu kontrole un robežu aizsardzība ir svarīgākais jautājums un jāsāk ir ar šo jautājumu. Būtu labāk jāatšķir/jānodala jūsu minētās kategorijas. Ungārijai ir 170 km gara ES arējā robeža ar Serbiju, un tas bija galvenais migrantu virziens caur Rietumbalkāniem. Diemžēl mēs saskārāmies ar situācijām, kad migranti vispār atteicās šķērsot Ungārijas robežu tam paredzētajās vietās, bet šķērsoja zaļo robežu, kas pēc Šengenas noteikumiem ir aizliegts. Vienīgais, kā mēs to varam novērst, ir fiziska barjera, lai patvēruma meklētājus varētu uzņemt robežas šķērsošanai paredzētajās vietās. Mēs uzskatām, ka ir jāaizsargā mūsu ārējā robeža, jo pretējā gadījumā saskarsimies ar to, ka ierobežosim mūsu iekšējās robežas, un tas nevar būt Eiropas interesēs. Ārējās robežas nenozīmē Eiropas slēgšanu, bet gan tikai kontroli.
– Šonedēļ ir mainīti Ungārijas un Serbijas robežas noteikumi.
– Jā, no 15. septembra Ungārijas un Serbijas zaļā robeža praktiski tiek slēgta. Ir jārēķinās ar to, ka slēgtās zaļās robežas dēļ var rasties sarežģītas situācijas. Iespējams, ka migranti meklēs alternatīvus ceļus. Tam ir jāsagatavojas. Šogad vien Ungārijā ieradās 200 tūkstoši nelegālu migrantu. Tostarp 12. septembrī 5000, bet 13. septembrī 8000. Skaitļi līdz 15. septembrim ir tik lieli, jo Ungārijas posmā samazinājās nelegālas robežas šķērsošanas iespējas. Robežpārejas punktos tiek veiktas pārbaudes, lai identificētu, kādas personas vēlas nokļūt Ungārijā. Vēl joprojām ir daudz neskaidru jautājumu. Lielākajai daļai migrantu, kas ieradās Ungārijā gada sākumā, vispār nebija nekādu dokumentu. Viņi mutiski apgalvoja, ka bēg no valstīm, kurās viņu dzīvība ir nopietni apdraudēta. Protams, ka daudzi no viņiem patiešām nāk no krīzes skartām vietām, bet ne visi. Starp migrantiem ir gan tie, kas atrodas ANO Bēgļu konvencijas aizsardzībā, gan vienkārši ekonomiskie migranti. Piemēram, 10% no visiem, kas šogad ieradās Ungārijā, bija pakistānieši, bet 15% bija kosovieši. Pēc tam, kad Vācijas valdība paziņoja, ka tā ir gatava uzņemt Sīrijas bēgļus, migrantu vairākums apgalvoja, ka ir sīrieši. Šogad Ungārija, lai pēc iespējas ātrāk varētu veikt pārbaudes par patvēruma meklētāju sniegto ziņu patiesumu, būtiski palielināja migrācijas dienestu kapacitāti, palielināja gan nodarbināto skaitu, gan finansējumu. Ir jāsaprot, ka tikt galā ar milzīgu migrantu pieplūdumu katru dienu ir sarežģīts uzdevums, jo migranti nesadarbojas ar Ungārijas varas iestādēm. Īpaši kopš tā brīža, kad viņi dzirdēja ziņās, kā arī no cilvēku kontrabandistiem, ka Eiropa ir viņiem atvērta.
Izmaiņas Ungārijas kriminālsodu likumā, kuras stājās spēkā šonedēļ, ievērojamai palielina sodus par cilvēku kontrabandu. Visām valdībām kopā ir jācīnās pret cilvēku kontrabandu. Uzdevums ir ne tikai kontrolēt robežas šķērsošanu, bet arī mazināt cilvēku kontrabandu.
– Igaunija un Latvija izteicās par plānu celt žogu uz robežas ar Krieviju, bet mēs nesaņēmām nekādu kritiku ES līmenī.
– Fakts ir tāds, ka migrantu plūsmas dēļ uzmanība tika Ungārijai. Iespējams, ka sākumā netika saprasts – mēs negribam slēgt, bet mums ir jāzina, kas šķērso robežu. Tām valstīm, kuru atbildībā ir ES ārējā robeža, ir pienākums kontrolēt šo robežu. Taču kā ir iespējams aizsargāt ES ārējo robežu, kad to vienā mirklī neatļautā vietā vienlaikus šķērso vairāki tūkstoši migrantu, bet nekādus citus piespiedu līdzekļus, izņemot fiziskas barjeras, sauksim to par žogu, lietot ir aizliegts?
– ANO Bēgļu konvencija nosaka, ka bēgli nevar sodīt par likuma pārkāpumu, izkļūstot no apdraudējuma zonas. Taču tiklīdz bēglis nonāk valstī, kurā viņam nav dzīvības apdraudējuma, uz viņu attiecas Bēgļu konvencijas otrais pants – bēglim ir pienākums ievērot visus likumus un noteikumus zemē, kurā viņš ir nonācis. Ja bēglis pienākumus neievēro, kaut vai atsakās izpildīt likumīgu vietējās policijas rīkojumu, viņš zaudē konvencijas aizsardzību un tiesības uz bēgļa statusu. Manuprāt, bēgļu tiesības ir neatraujami saistītas ar bēgļu pienākumiem, kas izteiktas Bēgļu konvencijas otrajā pantā.
– Tas ir tieši tas, ar ko saskaras Ungārija. Tiklīdz kara bēglis ir nonācis Grieķijā, Maķedonijā vai Serbijā, viņa dzīvībai tieša apdraudējuma nav. Esošie noteikumi ir jāievēro, un tas ir būtisks punkts manas valdības nostājā. Reģistrācijas centri tagad ir izvietoti uz robežas. Tie, kas patvēruma pieprasījumu iesniedza Ungārijā, parasti nesagaidīja pārbaudes beigas. Pēdējās trīs nedēļas mēs saskārāmies ar problēmu, ka migranti vispār pārtrauca ierasties patvēruma meklētāju apmešanās centros un kategoriski atteicās reģistrēties patvēruma meklētāju reģistrācijas vietas. Tā vietā, lai ievērotu vietējos likumus un apmestos viņiem norādītā vietā, migranti devās uz Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu un apmetās centrālajā dzelzceļa stacijā, lai dotos uz rietumiem.
– Manuprāt, daļa no atbildības par sekām ir jāuzņemas ES līderiem. Ja nemitīgi svarīgākajos plašsaziņas līdzekļos tiek atkārtots, ka tie, kas reģistrē, kavē migrantu pārvietošanos, ir rasisti un nacisti, tad ko domāt nelaimīgajiem migrantiem? ES laipni uzņems ikvienu! Visi šurp! Kāpēc Ungārijas varas iestādes pieļauj, ka Budapeštas dzelzceļa stacija un galvaspilsētas metro stacijas ir pārvērstas par neoficiālām migrantu nometnēm. Varbūt migranti šādi ir sapratuši ES vadības vēstījumu? Ungārija pret viņiem neievēro ES normas, tāpēc viņi drīkst neievērot Ungārijas likumus. Uzklausot Austrijas kanclera un citu rietumvalstu līderu vēstījumus, viņi tic, ka visās citās ES valstīs viņus sirsnīgi sagaidīs, uzņems un par viņiem īpaši gādās.
– Vairāki politisko līderu vēstījumi būtiski ietekmēja migrantu attieksmi. Viņi Ungārijas varas iestāžu rīcības likumības apšaubīšanu uztvēra kā publisku atļauju neievērot likumus, kā tiešu pamudinājumu turpināt ceļu bez jebkādas reģistrācijas.
– Kad ar tieši tādu pašu motivāciju tika apturēta vilcienu kustība starp Parīzi un Londonu, tad kritika izpalika. Manuprāt, tas liecina par dubultiem standartiem ES. Ja vienu un tādu pašu lēmumu pieņem Francija un Ungārija, tad Francija tiek cildināta, bet Ungārija apsūdzēta rasismā un nacismā.
– Man kā diplomātei ir jāatturas paust vērtējumus par ES līderu lēmumiem, bet būtu jāizvairās no dubultstandartiem. Mēs uzmanīgi sekojam līdzi starptautiskajai polemikai par Ungārijas lēmumiem. Runājam tikai par faktiem! Mūsu mērķis ir ievērot ES likumdošanu un rīkoties saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, tādējādi risinot situāciju. Situācija ir ļoti saspringta, bet Ungārijas teritorijā nav notikusi neviena vardarbība starp policistiem un migrantiem. Tās nekārtības, kas notiek šobrīd, risinās uz robežas, pirms migranti ir to šķērsojuši. Nebija neviena vardarbības gadījuma, pat brīžos, kad tūkstošiem cilvēku liels pūlis atteicās pildīt Ungārijas likumus, atteicās ievērot elementāro ceļu satiksmes noteikumu kārtību utt. Ir bijuši vardarbības gadījumi starp dažādam migrantu grupām, kad policijai bija jāiejaucas Kategoriski noraidu jūsu minētās pret ungāriem vērstās apsūdzības. Šādi apgalvojumi ir absolūti neatbilstoši patiesībai.
– Ungārija viena pati nevar atrisināt kopējās ES neizdarības.
– Protams. Situāciju var atrisināt tikai kopīgi. Migranti, kas ienāk Ungārijā, jau neienāk ES teritorijā pirmo reizi. Parasti viņi ierodas Eiropā, šķērsojot Grieķijas robežu, un tad caur Maķedoniju un Serbiju nonāk pie Ungārijas robežas. Mēs uzskatām, ka ES ir jāpalīdz nostiprināt Grieķijas ārējā robeža. Migranti ir jāpārbauda pie ES ārējās robežas. Ungārijas premjerministrs izteicās, ka ES ir jāsniedz nozīmīgs finanšu atbalsts tām valstīm, kuras robežojas vai atrodas konfliktu zonu tuvumā. Katra dalībvalsts un arī ES varētu šādam mērķim piešķirt finansējumu no budžeta ienākumiem. Līdzekļi būtu jānovirza, lai izveidotu labākus apstākļus bēgļu nometnēs iepriekš minētajās valstīs. Piemēram, būtu ciešāk jāsadarbojas ar Turciju.
– Manuprāt, Ungārijas rīcību daudz labāk saprot Baltijas valstīs nekā lielajās valstīs. Vai atšķirīgais skatījums uz migrantu jautājumu neizgaismo konfliktu starp ES lielo un mazo valstu interesēm?
– Es neteiktu, ka tā ir atšķirība starp lielajām un mazajām valstīm. Atšķirība ir starp apstākļiem dažādās valstīs. Turklāt attieksme un situācijas vērtējums mēdz mainīties. Ungārijas valdība bija pietiekami skaļa, lai uzsvērtu, ka kaut kas ir jādara. Pašreiz ne tikai Ungārija, bet arī citas dalībvalstis saskaras ar migrantu plūsmu un, iespējams, nu jau labāk saprot Ungārijas konkrēto rīcību. Diemžēl sākumā nenotika attiecīgā komunikācija par ārējās robežas aizsardzību, un tas noveda pie tā, ka tika uzsākta iekšējo robežu kontrole. Ungāriju un Baltijas valstis vieno arī tas, ka mums ir ārējā robeža.
– Vai nav laiks sākt diskusiju par izmaiņām bēgļu starptautiskajā regulējumā?
– ANO Bēgļu konvencija noteikti nebūtu viegli maināma. Tajā ir ietvertas vērtības, kuras balstās uz 20. gadsimta pieredzi un kuras ir pieņēmušas visas pasaules valstis. Pamatā ir starptautiskie principi. Pat ja ir vēlme pārskatīt starptautiskos noteikumus, tas noteikti būs ilgs process. Pašlaik būtu īstais laiks sākt diskusiju par to, kā būtu jāmaina ES noteikumi. ES bēgļu uzņemšanas sistēmā ir nepieciešama reforma, jo daži šīs sistēmas elementi nedarbojas efektīvi. Ir jāsaskata nepilnības noteikumos un kopīgi jārīkojas.
Kāpēc daudzi migranti nevēlas reģistrēties Ungārijā? Ja ES dalībvalsts, kurā migrants ir vērsies ar pieteikumu, neatzīs viņu par bēgli, tad atbilstoši Dublinas deklarācijai attiecīgā persona būtu jānosūta atpakaļ uz Ungāriju. Viņi negrib atgriezties pie mums, bet gan palikt Eiropas turīgākajās valstīs. Šogad Ungārija saņēma vairāk nekā 20 000 pieteikumu no citām dalībvalstīm uzņemt atpakaļ migrantus, kuriem pirmā reģistrācijas vieta bija Ungārija un kuriem bēgļu statuss tur nav piešķirts. Pie mums reāli nonāca mazāk par 1000 personām. Pārējie ļaudis nav atrodami. Ir nepieciešams nopietni pārskatīt noteikumus par bēgļiem, Dublinas vienošanos. Cik lielā mērā tie atbilst reālajai situācijai. Mums godīgi jāizvērtē, vai tie noteikumi, kuri pašlaik ir spēkā, ir pietiekami efektīvi, lai aizsargātu mūs un lai aizsargātu patiesos patvēruma meklētājus, tos, kuri patiešām ir kara bēgļi. Tas ir nepieciešams, lai varam pildīt arī mūsu humānos pienākumus.
Manuprāt, pašlaik ir ļoti svarīgi sniegt visai ES sabiedrībai tiešu un skaidru politisku vēstījumu par šo krīzi.
– Latviju ar Ungāriju vieno ne tikai līdzīga izpratne par migrantu jautājumu, šogad pirmo reizi notiks plaša kultūras programma…
– Tieši tā. Šogad Rīgā pirmo reizi notiks Ungārijas dienas, kurās tiks pārstāvētas trīs dimensijas – kultūra, virtuve un tūrisms. Mums ir lieliski vietējie sadarbības partneri – Nacionālā bibliotēka, Kara muzeju, Rīgas Jūgendstila muzejs, Žaņa Lipkes memoriāls u.c. Ir iecerēts, ka Lielajā ģildē notiks bezmaksas folkloras koncerts un koncerts Rīgas biržā.
Vairākos restorānos Rīgā notiks Ungārijas ēdienu un vīnu degustācija. Ja gribat zināt vairāk, tad ienāciet vēstniecības un Ungārijas dienu Facebook lapā, noskaidrojiet notikumu kalendāru un piedalieties. Mēs ceram redzēt savos pasākumos pēc iespējas vairāk cilvēku, jo mūsu mērķis ir parādīt Latvijas iedzīvotājiem daudzas un dažādas lietas par Ungāriju.