Bredšovs: Bēgļu jautājums neietekmē NATO apņemšanos aizsargāt dalībvalstis

Vaicāts par Latvijas politiķu paustajām bažām un Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu", Bredšovs atzina, ka neredz nekādus soļus no NATO puses, kar varētu negatīvi ietekmēt kādas dalībvalsts drošību vai atbalstu atsevišķos jautājumos. "Jāsaka, ka mēs esam diezgan pārliecināti un apņēmības pilni turpināt gaisa patruļas virs Baltijas valstīm. Manuprāt, visi novērtē, ka tā tiek un tiks turpināta, neskatoties uz to, kāda rīcība sekos ar bēgļiem. Tā ir pavisam cita lieta," viņš uzsvēra.

Vaicāts, vai bēgļu neuzņemšanas gadījumā NATO 5.pants, kurš, pēc vairāku NATO amatpersonu vairākkārt paustā, ir "akmenī cirsts", tiešām var "saļodzīties", ģenerālis atzina, ka ir pārsteigts, ka kādam šāda doma vispār ir ienākusi prātā. Viņš arī uzsvēra, ka nav nekādu iemeslu, lai pašreizējā situācija bēgļu jautājumā ietekmētu jau pieminēto alianses pantu. "Nācijas piekrīt un nepiekrīt dažādos politiskos jautājumos, taču drošība, tostarp kolektīvā, stāv pāri visam. NATO 5.pantam nav nekādu apdraudējumu, mēs esam akmenscieti šajā jautājumā," viņš uzsvēra.

Līdzīgu viedokli sarunā ar aģentūru LETA iepriekš pauda Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere, kura norādīja, ka bēgļu jautājuma risināšanu nevajadzētu saistīt ar NATO apņemšanos sargāt dalībvalstis. Vaicāta par Latvijas politiķu vairākkārt pausto, ka diskusijas par solidaritāti bēgļu uzņemšanā skar arī jautājumu par solidaritāti NATO, vēstniece norādīja, ka Ungārija, kas pašlaik arī veic gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm, bēgļu jautājuma risināšanu nesaista ar patrulēšanu, jo "tās ir divas dažādas lietas".

"Mēs esam strikti un apņēmības pilni, lai arī kas notiktu, turpināt gaisa patruļas. Tās nevar tikt pārtrauktas, un par šādu iespēju nav arī notikušas diskusijas," uzsvēra vēstniece.

LETA jau ziņoja, ka Ārlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā bija norādīts, ka gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas. Ārlietu ministrija arī brīdināja, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu valstij svarīgos jautājumos. Nav izslēdzams, ka Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var izraisīt citu valstu noraidījumus valstij būtiskos lēmumos, tostarp attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu saskaņā ar kolektīvās aizsardzības principu jeb NATO līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām alianses dalībvalstīm.

"Tāpat nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties citādi nekā "Mistral" kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku," ziņojumā rakstīja ministrija.

Jau ziņots, ka Saeimas Eiropas lietu komisija vakar atkārtotā sēdē tomēr apstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Kopumā Latvijai būs jāizņem 776 bēgļi.