Latvija iekšlietu ministra Riharda Kozlovska personā vakar nobalsoja par jaunas migrantu porcijas uzņemšanu. Tas notika Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministru padomē. Savukārt vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji protesta akcijā pie Brīvības pieminekļa nobalsoja pret migrantiem.
Latvija izrādās nemaz nebūtu viena savā nostājā pret migrantu uzņemšanu. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča saceltajai panikai, ka mūs tad visi ienīdīs, nebija pamata. Latvijai sabiedroto būtu bijis pietiekami daudz, turklāt arī bagāto valstu vidū.
Galavārds valstu līderiem
No Briseles, kur vakar līdz vēlam vakaram debatēja dalībvalstu iekšlietu ministri, jau dienas pirmajā pusē pienāca ziņas, ka pret kvotu sistēmu ir vesela virkne valstu: Ungārija, Polija, Čehija, Slovākija, Latvija, Lietuva, Igaunija, kā arī Somija un Portugāle. Galu galā pret 120 000 bēgļu pārdali nobalsoja Ungārija, Rumānija, Čehija un Slovākija, Somija atturējās. Savukārt kvalificētais vairākums bija par un par nobalsoja arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Šodien galavārds jāsaka valstu līderiem.
Bet, lai arī kāds lēmums būs pieņemts Briselē, tas neko daudz nemainīs Latvijas iedzīvotāju vairākuma attieksmē tepat Rīgā. Vakar īpaši koncentrētā veidā to varēja novērot protesta pasākumā.
Kompetenti viedokļi
Gājienā no Strēlnieku laukuma uz Brīvības pieminekli piedalījās un tam sekojušo koncertu noklausījās tūkstotis cilvēku, varbūt pusotra, un tas ir krietni vairāk nekā pirmajā protesta akcijā pie valdības mājas. Vairāk arī jaunu cilvēku, vairāk lietišķu viedokļu, mazāk ērmu, ko neizbēgami pievilina šādi pasākumi.
Plakāti liecināja, ka cilvēki analizē aktualitātes. Inženieris Pauls Vaivods pamanījis, ka Ungārija nonākusi peramā lomā. Viņa plakāts vēsta Slava Ungārijai un tās valdniekam Viktoram Orbānam, jo «Ungārija aizstāv savu zemi un pēc būtības arī mūs». Paula recepte krīzes risināšanai ir izbeigt rīkot austrumos krāsainās revolūcijas, bet tā vietā finansiāli atbalstīt migrantu nometnes Libānā, Turcijā, Jordānijā.
Turpat blakus kāda latviete un kāda krieviete apsprieda, ka naudu svešajiem tomēr nedrīkstētu dot, kamēr pašu pensionāri dzīvo no rokas mutē. «Un galu galā, kas tie migranti pārsvarā ir? Spēcīgi vīrieši, kuri pamet sievas, bērnus un dzimteni, lai tikai izvairītos no karadienesta.»
Neiederīgākie šai pasākumā bija divi maza auguma melnīgsnēji šrilankieši – tūristi, kuri tikko iebraukuši Rīgā no Varšavas. Pārpratuši, domājuši, ka akcija ir bēgļu atbalstam. Vīrs, vārdā Sivakumars, Neatkarīgajai skaidro, ka Eiropas valstīm tomēr būtu jādod iespēja lielākam skaitam patvēruma meklētāju, jo neba no labas dzīves viņi dodas projām no mājām: «Nauda nav tas svarīgākais iemesls, un arī naudu taisīt jaunajā pasaulē nevienam atbraucējam nav vienkārši.»
Lems par burku aizliegumu
Ņemot vērā, ka vēlētāju vidū daudz vairāk ir imigrācijas pretinieku nekā atbalstītāju, arī politiķi cenšas virzīt tautā populārus lēmumus. Tradicionālā musulmaņu apģērba nēsāšanas aizliegumu, par kura nepieciešamību pirmais izteicās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, tagad cenšas privatizēt opozīcijas partija Latvijas Reģionu apvienība. Tā sacerējusi, iespējams, īsāko likumprojektu Latvijas vēsturē Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās. Tas sastāv tikai no 4. punktiem. Pirmais paskaidro, ka likuma mērķis ir sabiedriskā kārtība un drošība. Otrais noteic, ka «publiskās vietās ir aizliegts atrasties ar aizklātu seju». Trešais paskaidro, ka publiska vieta principā ir jebkura vieta, kur sastopama vēl kāda cita persona. Savukārt ceturtais pants nosaka izņēmumus, lai aktieri drīkstētu pārģērbties par visādiem polsterētiem ērmiem, dakteri lietot sejas maskas un tādā garā. Burku aizliegšanas likumprojekts pirmajā lasījumā Saeimā tiks skatīts rītdienas sēdē komplektā ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Sejas aizklāšanas pārkāpums ierindots vienā pantā ar nepareizu prostitūciju un publisku aicināšanu uz likumpārkāpumiem. Maksimālais sods par aizklātu seju Reģionu apvienības ieskatā būtu nosakāms 150 eiro apmērā, savukārt tam, kurš kādu piespiedis aizklāt seju, – 300 eiro.