Uztura noslēpumi

Latvijas iedzīvotājiem aizvien svarīgāk kļūst tas, kādus produktus izvēlēties, kā tiek pagatavots ēdiens un kas iekļauts ikdienas ēdienkartē. Pēdējo trīs gadu laikā sabiedrības zināšanas par veselīgu uzturu ir ievērojami uzlabojušās, liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvijā?”.

Portālā "sudzibas.lv" kāda persona pastāstījusi par savu pusdienu maltīti, kas nebija tik garšīga, kā bija cerēts.

Kāda sieviete portālā "sudzibas.lv" izstāstījusi, cik nelāgi beigusies maltītes pasūtīšana restorānā "Gan Bei".

Lai atzīmētu Latvijas Maiznieku biedrības 25. jubileju, jau 7. septembrī izstādē “Riga Food 2018” Ķīpsalā notiks simpozijs “100 iemesli, kāpēc jāēd maize”, kurā maizes eksperti un dietologi kliedēs mītus par maizi, bet Latvijas labākie šefpavāri parādīs, kā maizi iekļaut katrā ēdienreizē.

Vasaras izskaņa ir laiks, ko var izmantot to produktu iekļaušanai ēdienkartē, kuri citos gadalaikos nav pieejami. Lai gan ierasts, ka lielveikalos visu cauru gadu nopērkams it viss, un bieži vien tā arī ir, tomēr pieredze rāda, ka produktu kvalitāte atšķiras. Īsi sakot – tieši šobrīd jāizmanto īstais laiks, kad mieloties ar kukurūzu.

Lai arī dārzeņi būtu jāēd vairākas reizes dienā, “Maxima Latvija” aptauja liecina, ka 57% Latvijas iedzīvotāju tos ēd reizi nedēļā un vēl retāk. Vaicāti par galvenajiem šķēršļiem aptaujātie norāda laika trūkumu to pagatavošanai (20%), veselīgu paradumu trūkumu lietot dārzeņus ikdienā (17%) un nezināšana, cik daudz šos produktus jālieto uzturā (16%).

Šī vasara apliecina, ka dienvidu zemēs augošās un tik daudzās valstīs iecienītās melones uzvaras gājiens varētu turpināties ne tikai uz mūsu ēdamgaldiem, bet arī dārzos, kuros jau pa retam ir iemājojis šis saldais brīnums.

Iepirkuma konkursā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apgādi ar pārtiku varēs pieteikties arī vietējie ražotāji, noskaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.

Sāp, dedzina, spiež kuņģi - kuram gan nav gadījies piedzīvot šīs nepatīkamās sajūtas pēc brangākas maltītes vai pat bez redzama iemesla! Slikta dūša, vēdera pūšanās, vēdera izejas traucējumi un citi nepatīkami simptomi ir izplatīti labsajūtas traucēkļi, taču var izrādīties itin vienkārši novēršami, nedaudz parūpējoties par savu gremošanas sistēmu. Kā to izdarīt? Ieteikumus sniedz “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

Ķīnas pilsētā Lujangā, par godu vēžu mielastam, tapis divas tonnas liels ēdiens, kura tapšanā izmantoti vairāk nekā 1000kg vēžu, augļi un alus.

Vasaras vakariem piemīt īpaša burvība - iespējams ne tikai baudīt skaistus saulrietus un laiski pavadīt laiku kopā ar mīļajiem pie jūras vai piemājas dārzā, bet arī iepriecināt sevi un līdzcilvēkus ar gardām vakariņām un desertiem brīvā dabā. Ja vēlies pagatavot restorāna cienīgu un izsmalcinātu desertu, talkā nāks Francijas garšas. Rimi Gardēde Liene Zemīte stāsta, kā pagatavot burvīgus franču desertus.

Sviests kulinārijā jau izsenis ir bijis īpaši iecienīts, un mūsdienās tas ir kļuvis par daudzu cilvēku neatņemamu uztura sastāvdaļu. Tam ir patīkama garša un smarža, un sviests labi der gan kā biezinātājs mērcēm un kūkām, gan kā garšu papildinājums vienkāršiem kartupeļiem ar dillēm. Taču sviests satur daudz kaloriju, un savu ēdienkarti vēlams daudzveidot, sviestu aizstājot arī ar citām garšām. Par to, ko izmantot sviesta vietā, stāsta uztura speciāliste Olga Ļubina un Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis.

Jebkurā vecumā cilvēkiem ir ieteicams pievērst uzmanību tam, ko lieto savā uzturā. Taču līdz ar gadiem, arvien lielāka uzmanība ikdienā ir jāpievērš izvēlētajiem pārtikas produktiem, kuri ietekmē ne tikai veselību, bet arī pašsajūtu. Organisms pēc 50 gadu vecuma vairs nespēj tik efektīvi kā jaunībā pārstrādāt neveselīgo pārtiku un strauji uzņemt nepieciešamos vitamīnus. Ja vēlies uzlabot imunitāti, saglabāt možu ķermeni un asu prātu, ieklausies Liepājas Apotheka farmaceites Terēzes Jankovskas padomos, kurus produktus izvēlēties savā ikdienas maltītē.

Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju dārzeņus ēd tikai reizi nedēļā vai pat vēl retāk, liecina Snapshot veiktā aptauja pēc “Maxima Latvija” pasūtījuma. Vitamīniem bagātos rāceņus, kolrābjus un kāļus vismaz vienu reizi nedēļā ēd vien 10% Latvijas iedzīvotāju.

Tie, kuri aktīvi sporto un rūpējas par savu fizisko formu, visticamāk, pievērš uzmanību arī savai ēdienkartei. Jo, kā zināms, sportiskās aktivitātes tikai tad dod rezultātu, ja tās iet rokrokā ar veselīgu uzturu. Šoreiz piedāvājam Top 10 produktus, kuri palīdzēs iegūt un saglabāt slaidu vidukli, ja īpašu uzmanību pievēršat tieši vēdera preses treniņiem.

Karsta un saulaina vasara nenoliedzami ir pludmales atpūtas laiks. Visi zina, ka, baudot ūdens priekus, ēstgriba ir sevišķi laba, jo īpaši, ja atpūta ir aktīva. Bieži vien atpūtnieki ņem līdzi ēdienu, taču aizmirst par svarīgāko — pārtikas drošumu, jo karstumā visi ēdieni bojājas daudz ātrāk. Viens no risinājumiem ir ieturēt maltīti kādā pludmales kafejnīcā, apēdot hotdogu vai citu ātro uzkodu, taču daudz veselīgāki risinājumi ir atrodami tuvējā veikala plauktos. Ko veselīgu, sātīgu un garšīgu ņemt līdzi uz pludmali, izstāstīs ELVI uztura speciāliste un pavāre Jevgēnija Jansone.

Latvijas iedzīvotāji kļūst prasīgāki pret veikalos nopērkamo produktu kvalitāti. Jūnijā veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka, pērkot gaļu, vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68% iedzīvotāju labprātāk izvēlētos to, kas audzēta bez antibiotikām.

Vasaras pilnbriedā ir iespēja baudīt sauli, ūdens priekus, D vitamīnu un dažādus sezonālus gardumus. Tomēr atpūtas un vasaras labumu ķeršanas iespaidā var gadīties piemirst par veselību. Pat atvēsinoši dzērieni vakaros vai spirdzinoši kokteiļi draugu lokā var novest pie nevēlamām, bet prognozējamām veselības problēmām. Par to, kam jāpievērš uzmanība, veidojot savu vasaras ēdienkarti, vairāk stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

Latvijas bokseris Mairis Briedis atklāj, ka pirms katras cīņas nākas ievērot diētu, lai atbrīvotos no pāris kilogramiem ķermeņa svara, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.