Lai gan regulāri tiek izgudrotas arvien jaunas diētas, kas sola ātru un vieglu rezultātu, un šķietami tās ir iecienījuši daudzi, Latvijā diētu popularitāte mazinās, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Dati rāda, ka Latvijā vien katrs sestais iedzīvotājs mēdz ieturēt diētu. Turklāt, ja 2016. gadā diētas mēdza ieturēt teju piektdaļa (18 %) aptaujāto, tad 2017. gadā – par procentu mazāk jeb 17 %, un šogad tie ir 16 %.
Kāda restorāna apmeklētājiem Tokijā maltīte izvēršas par patiešām neparastu piedzīvojumu. Tur pasniegtais ēdiens tiek papildināts ar mūsdienās tik populārajām digitālajām tehnoloģijām.
Rudenī jo īpaši kārdinoši šķiet kartupeļi ar sēņu mērci, klasiski saldie ēdieni, biezzupas... Tie ir tikai daži ēdieni, no kuriem mēdz izvairīties cilvēki, kas cenšas ēst veselīgi un domā par savu figūru. Tomēr, izprotot produktu uzturvērtību un liekot lietā radošu pieeju, iespējams atrast vidusceļu, neatteikties no iecienītajiem ēdieniem, bet samazināt uzņemto kaloriju slogu.
Rudenī skolēni atsāk savas skolas gaitas, un vecāki steidz par tiem parūpēties, iegādājoties jaunus kancelejas piederumus, ērtu mugursomu un nodrošinot veselīgas brokastis. Taču nedrīkst aizmirst par vēl vienu svarīgu aspektu — bērnam ir nepieciešams arī regulāri padzerties.
Samtainie ķirbji un kabači, sulīgās plūmes un āboli, ņiprais ķiploks un kraukšķīgās dzērvenes ir tikai dažas no Latvijas dabas veltēm, kas rudenī palīdz cīnīties ar tumsu un vīrusiem un sagatavo organismu ziemai. Kurus gardumus noteikti iekļaut ēdienkartē un kādi vitamīni tajos mīt, atgādina “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
Latvijā pircēju iecienītākā maize joprojām ir baltmaize, kamēr visvairāk sarūk saldskābmaizes patēriņš, pastāstīja "Fazer Bakery Baltic", kurā ir apvienotas "Fazer" maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektora pienākumu izpildītājs Agris Ločmelis.
Klāt rudens un jauns skolas gads, bērni atgriežas no brīvlaika, un visi kopā sākam gatavoties gada tumšajiem mēnešiem. Labi zināmas, bet vasaras bezrūpībā mazliet piemirsušās atziņas, lai rudens iesnas mestu līkumu, mācībās labi veiktos un jauna diena sāktos moži un ar prieku, atgādina "Euroaptiekas" farmaceite Ieva Zvagule.
Karsto un tveicīgo laiku nomainījusi rudenīga veldze, tāpēc atkal ir īstais laiks atpūtu pludmalē aizstāt ar citu Latvijas vietu apskati, doties dabā un baudīt ne vien mūsu zemes skaistumu, bet arī kādu stiprinošu piknika maltīti! Pavāre un uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI piedāvā radošas receptes rudenīgam piknikam, kas priecēs gan lielus, gan mazus atpūtniekus!
Kāda ķīniešu filmu studija uzņem ēdienu reklāmas. Neticami, bet aiz iespaidīgajiem efektiem slēpjas patiesībā ikdienā izmantojamas un vienkāršas lietas.
Diētas ārste un Rīgas Stradiņa universitates Sporta un uztura katedras lektore Lolita Neimane teic, ka uzturzinātnē tagad pastāv tik daudz dažādu viedokļu, kas ne vienmēr ir balstīti zinātniskos pierādījumos, un daudzi cilvēki tiek maldināti.
Latvijas iedzīvotājiem aizvien svarīgāk kļūst tas, kādus produktus izvēlēties, kā tiek pagatavots ēdiens un kas iekļauts ikdienas ēdienkartē. Pēdējo trīs gadu laikā sabiedrības zināšanas par veselīgu uzturu ir ievērojami uzlabojušās, liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvijā?”.
Lai atzīmētu Latvijas Maiznieku biedrības 25. jubileju, jau 7. septembrī izstādē “Riga Food 2018” Ķīpsalā notiks simpozijs “100 iemesli, kāpēc jāēd maize”, kurā maizes eksperti un dietologi kliedēs mītus par maizi, bet Latvijas labākie šefpavāri parādīs, kā maizi iekļaut katrā ēdienreizē.
Vasaras izskaņa ir laiks, ko var izmantot to produktu iekļaušanai ēdienkartē, kuri citos gadalaikos nav pieejami. Lai gan ierasts, ka lielveikalos visu cauru gadu nopērkams it viss, un bieži vien tā arī ir, tomēr pieredze rāda, ka produktu kvalitāte atšķiras. Īsi sakot – tieši šobrīd jāizmanto īstais laiks, kad mieloties ar kukurūzu.
Lai arī dārzeņi būtu jāēd vairākas reizes dienā, “Maxima Latvija” aptauja liecina, ka 57% Latvijas iedzīvotāju tos ēd reizi nedēļā un vēl retāk. Vaicāti par galvenajiem šķēršļiem aptaujātie norāda laika trūkumu to pagatavošanai (20%), veselīgu paradumu trūkumu lietot dārzeņus ikdienā (17%) un nezināšana, cik daudz šos produktus jālieto uzturā (16%).