Latvijas iedzīvotāju tēriņi pārtikai ir 4. augstākie ES

© F64 Photo Agency

Tēriņi ikdienas pārtikas iegādei Latvijā ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā, liecina Eurostat jaunākie dati. Tāpēc Latvijas pircējiem pārtikas cenu izmaiņas ir ārkārtīgi svarīgas. Kopējā inflācija aizvadītajā ceturksnī sasniegusi 2,4 procentus, tajā skaitā pārtikas un dzērienu cenu pieaugums augustā bijis 1,4 procentu robežas. Tajā pašā laikā Maxima Latvija veikalos tā saglabājas tuvu nullei. Šāda inflācijas atšķirība kopumā atstāj būtisku iespaidu uz Latvijas mājsaimniecību rocību.

Izdevumi pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā veido aptuveni 18 procentus no ikmēneša mājsaimniecību izdevumiem, kas ir ceturtais lielākais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam, piemēram, Īrijā mājsaimniecībām pārtikas produktu iegādei jāatvēl vien 9,1 procents no ikmēneša izdevumiem.

Jau šā gada sākumā Maxima Latvija samazināja regulārās cenas teju 1000 svarīgām un pircēju iecienītām ikdienas precēm. Pirms cenu samazināšanas tika veikts rūpīgs analītisks darbs, lai identificētu tās preču kategorijas un preču grupas, kuras pircējiem ikdienā ir svarīgas un biežāk nonāk iepirkumu grozos, tostarp arī minerālūdens.

Līdz ar to Maxima veikalos daudzas preces maksā mazāk nekā pērn. Šā gada augustā viens no straujākajiem cenu kritumiem ir bijis augļiem un dārzeņiem, kuru cenas Maxima Latvija veikalos samazinājušās par 15,5 procentiem, kas ir par gandrīz 5% zemāk nekā mazumtirdzniecībā Latvijā kopumā. Savukārt augļiem cenu kritums Maxima veikalos sasniedzis 3,6 procentus, kamēr tirgū kopumā augļu cenas ir pieaugušas par 4,1 procentu. Arī kafijas un tējas cenas Maxima veikalos ir samazinājušās par 7,3 procentiem, kas ir par 5,5% mazāk nekā mazumtirdzniecībā kopumā.

Vidēji sešu mēnešu laikā pārtikas produkti vairākās produktu grupās Maxima veikalos ir bijuši ievērojami lētāki nekā citviet mazumtirdzniecībā. Piemēram, cena pienam, sieram un olām ir par 2,4 procentiem zemāka, augļiem - par 1,8 procentiem zemāka, bet minerālūdenim un atspirdzinošajiem dzērieniem par 2,8% zemāka nekā valstī, liecina Maxima Latvija dati.

Kopš 27. septembra Maxima Latvija ilgtermiņā samazina cenas līdz pat 40 procentiem arī premium segmenta produktu grupā (piemēram, svaigai gaļai, zivīm, jūras produktiem, sieram, vīniem un citiem ikdienā un svētkos iecienītiem gardumiem), padarot šo produktu kategoriju pieejamāku daudz plašākam iedzīvotāju lokam. Ilgtermiņā cenas tiek samazinātas.

Līdz ar cenu samazinājumu premium kategorijas produktiem papildinās Maxima jau esošo produktu sortiments ar samazinātām cenām, kopumā nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem jau vairāk nekā 1000 produktu ar Latvijā izdevīgāko cenu piedāvājumu ilgtermiņā.

***

Viedokļi

Jānis Vanags, Maxima Latvija valdes loceklis:

- Latvijā ikdienā nepieciešamo pārtikas produktu iegāde veido gandrīz piekto daļu no mēneša izdevumiem. Tikmēr ES valstīs izdevumi pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu iegādei veido tikai vidēji 12% no ikmēneša kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. Samazinot cenu kāpumu iedzīvotājiem kritiskākajām ikdienas pārtikas groza preču grupām, Maxima Latvija ir spērusi būtisku soli, lai ierobežotu pārtikas cenu inflāciju visā Latvijā. Sešu mēnešu laikā tādās produktu kategorijās kā piens un piena produkti, maize un graudaugi, dārzeņi un augļi, kas ir gandrīz ikviena iedzīvotāja ikdienas pirkumu sarakstā, cenas samazinājušās pat līdz 15% procentiem.

Viktors Troicins, Maxima Latvija valdes loceklis un komercdirektors:

- Līdz šim premium produktu segments bija pieejams ierobežotam pircēju lokam gan piedāvājuma, gan cenu diapazona ziņā, it īpaši reģionos, kur šādas preces bija vien atsevišķos veikalos un par būtiski augstāku cenu. Samazinot premium produktu cenas, mēs gribam padarīt šī segmenta produktus arvien pieejamākus ikvienam pircējam - neatkarīgi no rocības un dzīvesvietas. Tādējādi ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs atļauties arvien daudzveidīgāku augstākās kvalitātes produktus, lai paplašinātu un dažādotu savu ikdienas un svētku ēdienkarti.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais