Pārtika kļūs dārgāka? Sausums un degvielas cenas cēlušas ražošanas izmaksas Eiropā

Aizvien vairāk Eiropas valstu pārtikas ražotāju norāda uz strauju ražošanas izmaksu kāpumu, ko veicinājusi gan ilgstoši sausā un karstā vasara un tai sekojošais būtiskais graudaugu ražas kritums gandrīz visā Eiropā, gan degvielas un iepakojuma materiālu cenu kāpums.

Netradicionālais karstums un sausums šogad ir samazinājis graudaugu ražu teju visā Eiropā un vairākās citās graudaugu audzēšanas lielvalstīs, kā arī izraisījis lopbarības graudu deficītu reģionā. Būtisks graudu apjoma kritums ir vērojams Skandināvijā, Vācijā, Īrijā, Francijā, Polijā un Baltijā, kā arī tādās valstīs kā Krievijā, ASV un Austrālijā, kas ir vieni no lielākajiem graudu piegādātājiem Rietumeiropas ražotājiem. Cenu kāpums Eiropā graudiem bija vērojams jau šī gada augustā, kad Lielbritānijā izmaksas vidēji pieauga par 20-37% un Francijā vidēji par 20%.

Straujais izejvielu cenu kāpums Eiropā un pasaulē nepārprotami ietekmēs arī Latvijas ražotājus

“Straujais izejvielu cenu kāpums Eiropā un pasaulē nepārprotami ietekmēs arī Latvijas ražotājus. Situācijā, kad atsevišķās valstīs graudu raža ir zemāka, bet citās tā ir ļoti laba, mūsdienu dinamiskajā vidē ir iespējams izvēlēties piegādātājus no izdevīgākajām valstīm, tomēr jau šogad un vēl visu 2019. gadu alternatīvu var nebūt. Tas radīs būtisku ražošanas izmaksu kāpumu arī mūsu pārtikas ražotājiem. Jau šobrīd paredzam izejvielu cenu kāpums par 20-30%, novērojam arī energoresursu cenu pieaugumu un joprojām cīnāmies ar darbaspēka problēmām. Ir skaidrs, ka šajā situācijā uzņēmējiem ir jādomā, kā kļūt efektīvākiem, lai nezaudētu konkurētspēju,” situāciju komentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Augšupejoša tendence ir arī iepakojuma cenām, piemēram, alumīnijam un plastikātam. Alumīnijam, kas ir galvenais dzērienu kārbu izejmateriāls, cenas pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Ja 2017. gadā pieaugums bija par 20%, tad 2018. gadā tā cena ir palielinājusies vēl par 8%. Vācijā jau šovasar bija novērots alus pudeļu trūkumus, ko Bavārijas Alus darītavu asociācija centās risināt, aicinot iedzīvotājus aktīvāk nodot iepakojumu otrreizējai izmantošanai. Savukārt iepakojuma savākšanas normu palielināšanās tendence ietekmē šī materiāla apsaimniekošanas izmaksas. Investīciju bankas “Berenberg” analītiķi prognozē pasaules lielāko alus darītāju ražošanas izmaksu pieaugumu pat par 16% jau 2019. gadā.

Uzņēmējiem Latvijā šī gada izskaņā un 2019. gadā būs arī virkne vietējā tirgus izaicinājumu. Jāatgādina, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā Latvijā tika atzītas par dabas katastrofu. Sausuma dēļ šogad Latvijā cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības. Lopkopības uzņēmumiem trūkst lopbarības kvalitātes graudu, kas negatīvi ietekmē, piemēram, piena ražotājus. Makroekonomikas eksperti norādījuši, ka graudaugu cenu sadārdzināšanās ar laika nobīdi atspoguļosies arī citās preču grupās, piemēram, maizes, konditorejas, gaļas un tās izstrādājumu izmaksās.

“Par darbaspēka trūkumu esam runājuši jau visu iepriekšējo gadu, bet pašlaik tā trūkums jau ir dramatisks. Vidēji pārtikas nozarē trūkst 10% darbinieku dažādās kvalifikācijās, un tas nozīmē, ka eksporta apjoma pieaugums, pat, ja ir potenciāls tirgus, ir grūti realizējams, maksājot virsstundas un pārmaksājot par reāli padarīto. Turklāt šāda situācija arī pazemina mūsu ražotāju konkurētspēju. Vietējā tirgus pieaugums ir nenozīmīgs, tāpēc izaugsme ir iespējama tikai eksporta tirgos,” uzsver I. Šure, piebilstot, ka šajā sarežģītajā situācijā katrs uzņēmums individuāli izvērtēs savas iespējas un iekšējās rezerves tālākai attīstībai.