Interesi par speltas jeb plēkšņu kviešiem jau zaudējuši dedzīgākie virtuves modes sekotāji, varētu sacīt – līdzskrējēji, kuri domā: ja jau kādu produktu var atrast lielveikalā, tas vairs nav pēdējais modes kliedziens un tātad – nekas ekskluzīvs. Konservatīvākie ēdāji savukārt par jauninājumiem negrib ne dzirdēt, jo viņu skatījumā labs ir tikai tas, ko lika galdā vecmāmiņa. Taču vairākums cilvēku iet vidusceļu, speciāli nemeklē mazpazīstamus produktus, bet, ja gadās tāda iespēja, labprāt nomēģina.
Tā kā veikalos nu jau kādu laiku var atrast gan plēkšņu kviešu putraimus, gan miltus, diezgan daudzi cilvēki tos iegādājušies vienkārši intereses pēc vai arī tādēļ, ka ir dzirdēts par speltas labvēlīgo ietekmi uz veselību.
Spelta ir viens no senākajiem cilvēcei zināmajiem graudaugiem, ko ļaudis ēduši jau pirms mūsu ēras
Izrādās, ka spelta ir viens no senākajiem cilvēcei zināmajiem graudaugiem, ko ļaudis ēduši jau pirms mūsu ēras. Gadu tūkstošu gaitā plēkšņu kvieši audzēti Melnās jūras reģionā, Viduseiropā, Krievijā, Indijā un citur. Salīdzinājumā ar tiem kviešiem, kurus pārsvarā lietojam uzturā šodien, spelta ir izturīgāka pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, slimībām un kaitēkļiem; mazprasīgāka, taču arī krietni mazražīgāka un tās graudi ir daudz grūtāk atbrīvojami no sēnalām, kas sadārdzina ražošanu. Tomēr interese par plēkšņu kviešiem pēdējā laikā ir palielinājusies to izcilās uzturvērtības dēļ. Dažās valstīs, piemēram, Krievijā, cilvēki ir pārsteigti, uzzinot, ka speltas produkti, kas šodien tiek importēti un maksā bargu naudu, 18.-19. gadsimtā audzēti turpat uz vietas un uzskatīti par lētu vienkāršās tautas uzturu.
Analizējot plēkšņu kviešu sastāvu, uztura pētnieki atzinuši, ka šajā produktā gandrīz ideālās proporcijās sastopamas cilvēka organismam nepieciešamās olbaltumvielas un ogļhidrāti, no kuriem vairāk nekā 10% ir šķiedrvielas, kas labvēlīgi ietekmē zarnu trakta darbību. Graudos ir B grupas vitamīni, E vitamīns, dzelzs, magnijs, fosfors, cinks u.c. Par lielu speltas priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka vitamīni ir visā graudā, nevis koncentrēti tā apvalkā, tāpēc arī smalka maluma speltas milti ir vērtīgi. Pelēko nokrāsu tiem piešķir polifenoli. Publikācijās par plēkšņu kviešu labajām īpašībām norādīts, ka tiem ir augsta biopieejamība - organisms spēj labi izmantot uzturvielas, ko šie graudaugi satur; regulāra speltas lietošana uzturā palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, imunitāti, ādas veselību, locītavu stāvokli u.c. Plēkšņu kviešu miltus un putraimus iecienījuši diabēta pacienti, jo šajos produktos ir pārsvarā saliktie ogļhidrāti un tie palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs.
Sākot gatavot ēdienus no speltas miltiem un putraimiem, jāsecina, ka tur nav vajadzīgas nekādas viltības un pārgudrības. Var cept maizi, smalkmaizītes, picas, pankūkas un kūkas, var vārīt putru vai zupu, gatavot kaut ko līdzīgu risoto, salātus vai izgudrot jaunus ēdienus.
***
Speltas putra sendienu gaumē
Sastāvdaļas:
2 glāzes speltas putraimu
1 glāze rūgušpiena
2 glāzes ūdens
1 glāze piena
sāls, cukurs, sviests - pēc garšas
Pagatavošana:
Glāzi rūgušpiena sajauc ar glāzi ūdens, tajā iemērc putraimus un atstāj uz nakti. Speltu rūpīgi noskalo, katlā lej glāzi ūdens un glāzi piena, pievieno putraimus, vāra uz lēnas uguns, līdz viss šķidrums iztvaiko. Pievieno sāli, cukuru un sviestu. Katlam uzliek vāku, novieto siltumā un ļauj stundu pastāvēt.
Speltas salāti ar granātābolu sēkliņām
Sastāvdaļas:
1 glāze vārītu speltas putraimu
nepilna glāze izlobītu granātābolu sēkliņu
100 g drupināta fetas siera
sauja lobītu apgrauzdētu mandeļu
nedaudz koriandra zaļumu
mērcei:
3 ēdamkarotes olīvu eļļas
3 ēdamkarotes laimu sulas
1 spiedē saspiesta ķiploka daiviņa
sāls un cukurs pēc garšas
Pagatavošana:
Putraimus, granātābolu sēkliņas, sieru, mandeles un zaļumus liek salātu traukā. Samaisa visas mērcei domātās sastāvdaļas, pārlej salātiem, uzmanīgi sajauc, atstāj uz laiciņu ievilkties.
Ar speltas putraimiem pildīti sīpoli
Sastāvdaļas:
4-5 lieli sīpoli
1 burkāns
1 puravs (baltā daļa)
130 g speltas putraimu
10 g sviesta
1 litrs buljona
100 g kapātu valriekstu
3 olas
3 ēdamkarotes rīvmaizes
200 g rīvēta puscietā siera
200 g tomātu pastas
kapāti svaigi zaļumi
Pagatavošana:
Sīpolus notīra, nogriež augšējo trešdaļu, uzmanīgi izņem vidiņu. Burkānu, puravu un izņemtos sīpolu vidiņus sagriež mazos kubiņos, liek dziļā pannā, pievieno speltu, trīs ceturtdaļas no buljona, izsautē. Atstāj nobriest 15-20 minūšu, pievieno rīvmaizi, olas, valriekstus un pusi no paredzētā siera daudzuma, sajauc. Pēc desmit minūtēm pilda sīpolos, liek tos pannā. Tomātu pastu sajauc ar atlikušo buljonu, pārlej sīpoliem, uzkaisa atlikušo sieru, pannai uzliek vāciņu, sautē ēdienu uz vidējas uguns; kādu laiku pirms gatavošanas beigām vāciņu noņem, uzkaisa sīpoliem zaļumus.
Maizītes no speltas miltiem
Sastāvdaļas:
mīklai:
500 g speltas miltu
1 glāze ūdens vai piena
100 g sviesta
šķipsniņa sāls
1 ēdamkarote cukura
1 paciņa sausā rauga
pārziešanai: 1 ola
pārkaisīšanai:
ķimeņu, magoņu, saulespuķu, sezama, ķirbju vai citas sēkliņas
Pagatavošana:
Ūdeni ar pienu uzsilda, tajā izkausē 50 g sviesta, pievieno sāli, cukuru un miltus, kam piejaukts sausais raugs. Visu samaisa un mīca mīklu, līdz tā gandrīz nemaz vairs nelīp pie rokām. (Ja tomēr ļoti līp, pievieno vēl miltus, taču dara to uzmanīgi, lai mīkla nesanāktu pārāk cieta.) Siltā vietā uzraudzē, atkārtoti samīca un vēlreiz uzraudzē. Mīklu sagriež gabaliņos, saveļ lodītēs, liek uz plāts, katrai vidū iespiež piciņu sviesta. Ļauj uzrūgt, pārziež ar sakultu olu, uzkaisa sāli un sēkliņas. Cep mērenā siltumā aptuveni 15 minūšu. Gatavās maizītes tūlīt noņem no plāts, pārsedz ar drāniņu. Maizītes ir mīkstas arī otrā dienā. Ja vēlas, tās var pārgriezt horizontāli uz pusēm, pārziest ar sviestu, svaigo sieru, kausēto sieru, pastēti utt.
