Droši vien daudzi ir pamanījuši arvien vairāk gadījumu, kad draugiem vai paziņām ir slimības, ko parasti saistītu ar vēlāku vecumu – hipertensija, 2. tipa diabēts vai varbūt pat tā, ko visi baidās nosaukt: vēzis.
Laipnība varētu būt ilga mūža noslēpums. Laipni cilvēki labāk tiek galā ar stresu un sarežģītām dzīves situācijām, kas pozitīvi ietekmē viņu nervu sistēmu un vispārējo veselību. Šī noturība savukārt var ietekmēt hronisku slimību, piemēram, hipertensijas vai lipīdu metabolisma traucējumu, gaitu.
Lai treniņi dotu redzamus rezultātus, nepietiek tikai ar regulāru kustību — tikpat svarīgi ir tas, ko ēdam pirms un pēc fiziskās slodzes. It īpaši sievietēm, kuras vēlas skaistu, stingru muskuļu formu, labs uzturs palīdz gan efektīvāk trenēties, gan ātrāk atjaunoties. Par laimi, šie principi ir pavisam vienkārši un viegli ievērojami ikdienā, raksta “Healthline.com”.
Daudzi produkti tiek pasniegti kā veselīgi, viegli un “diētiski”, taču ikdienā tie ir viens no iemesliem, kāpēc izjūk sāta sajūta, pieaug kāre pēc uzkodām un kopējais kaloriju daudzums dienā nemanāmi kļūst pārlieku liels. Uztura speciālisti to sauc par “kluso kaloriju” efektu jeb slēptajām kalorijām, raksta “Martha Stewart”.
Pēdējos gados uztura un veselības aprindās arvien biežāk izskan termins “protein-first ēšanas modelis”. Tā pamatideja ir vienkārša: katrā ēdienreizē vispirms parūpēties par pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, un tikai pēc tam pievienot ogļhidrātus un taukus. Šis princips nav strikta diēta, bet gan ēšanas stratēģija, kas var palīdzēt stabilizēt cukura līmeni asinīs, mazināt pārēšanos un uzlabot muskuļu veselību, raksta “HealthLine”.
Labi sabalansēts uzturs nav tikai par to, ko mēs ēdam, bet arī par to, kā dažādi produkti sadarbojas savā starpā. Daudzi no mums pamana, ka vieni ēdieni sniedz viegluma sajūtu, bet citi - smagumu un nogurumu. Bieži vien tas saistīts tieši ar produktu kombinācijām. Lai gan katrs organisms ir individuāls, noteikti principi var palīdzēt gremošanai strādāt vieglāk un harmoniskāk, raksta “EatingWell”.
No 2025. gada 10. līdz 14. novembrim visā Eiropā norisinās Malnutrīcijas jeb uzturvielu nepietiekamības atpazīstamības nedēļa, lai aktualizētu problēmu, kas bieži paliek nepamanīta, taču būtiski ietekmē pacientu atveseļošanos. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīcā) Uztura un dietoloģijas centrs šajā jomā veic divus nozīmīgus uzdevumus – izstrādā uztura terapiju slimnīcas stacionāru pacientiem, kā arī Klīniskās barošanas kabinets nodrošina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksāto ambulatoro pakalpojumu visā Latvijā, kas ietver mājas enterālo, parenterālo barošanu un medicīnisko papilduzturu.
Karolīna Kžižaka, jogas un vegānisma entuziaste, nomira badā pēc tam, kad pilnībā pārgāja uz svaigēšanas diētu — viņa atteicās ēst jebkādu termiski apstrādātu vai pārstrādātu pārtiku, vēsta "Nexta".
Divu bērnu māte Ebija Lodža četru mēnešu laikā zaudēja 25 kilogramus, mainot ēšanas paradumus un neizmantojot svara samazināšanas injekcijas. Viņas stāsts parāda, kā vienkārša un sabalansēta pieeja var radīt ievērojamas fiziskas un psiholoģiskas izmaiņas.
Ir brīži, kad ēdiens vairs negaršo un pat doma par maltīti šķiet lieka – it kā ķermenis būtu izslēdzis signālu “izsalkums”. To var izraisīt stress, skumjas, slimība, pārslodze vai vienkārši emocionāla piesātinātība. Tomēr tieši tad, kad apetīte pazūd, organismam visvairāk vajag maigumu un barību – ne tikai fizisku, bet arī emocionālu. Kā rīkoties? Iesaka “psychologytoday.com”.
Valsts prezidents raidījumā “Zinātne vai muļķības” ir godīgs jautājumā par veselīga uztura paradumiem un joko, ka raidījuma vadītāji ir ieradušies nepareizajā vietā.
Izrādās, ka tā nav sevis maldināšana, kad jautājam, kāpēc pirmā ēdiena karote vienmēr šķiet garšīgāka. Pēc ekspertu domām, to ietekmē noteikti mehānismi cilvēka ķermenī.
Šī ir tā sauktā Planetārās veselības diēta, ko 2019. gadā ierosināja bezpeļņas organizācija "EAT-Lancet", kas saistīta ar tāda paša nosaukuma zinātnisko žurnālu, vēsta DW.