Liels bija pārsteigums kādam veikala apmeklētājam, ieraugot safasētu gaļu, kur uz pakas rakstīts "Latvijā audzēts liellops", taču produkta nosaukumā minēta vista. Kam ticēt?
"Interesē redzēt to vistu vispār," raksta marisantons, kurš nesaprot, kam īsti ticēt - vai ražotāja definējumam, kas pozicionē sevi kā liellopa gaļas audzētājus, vai rakstītajam uz iepakojuma preces nosaukuma, pēc kā var saprast, ka fasējumā, visticamāk, ir vista karija marinādē.
Komentāru zem ieraksta netrūkst.
burisjurkans: "Labāk nevajag, iespējams, dinozaurs."
madararepse: "Tur laikam vista - gorilla!"
andriszarins: "Liela, liela vista un pēc rakstura - pilnīgs lops. Nu, nez. Mārketinga keksim varbut jāpārdomā dzīves izvēles."
jade_sininen: "liela, liela vista"
Runājot par pārtikas preču iepakojumiem, iespējams, labāk pirkt sveramo preci, lai nerastos pārpratumi un saudzētu savu veselību. Esam rakstījuši par dažādu iepakojumu kaitīgo iedarbību uz cilvēka organisma.
Cilvēka ķermenī ir atklāts vairāk nekā 3600 ķimikāliju, ko izmanto pārtikas iepakošanā vai iepakojuma ražošanas procesā, atsaucoties uz publicētu pētījumu, vēsta “The Straits Times”.
Dažas no šīm vielām ir salīdzinoši labi izpētītas un cilvēka ķermenī atrastas jau iepriekš, piemēram, PFAS (polifluoralkilvielas) un bisfenols A. Taču maz ir zināms par citu vielu ietekmi uz cilvēku veselību, ziņu aģentūrai AFP sacīja Dr. Geijeke, aicinot veikt vairāk pētījumu par to, kā iepakojumā izmantotās ķīmiskās vielas tiek norītas kopā ar pārtiku.
