Parasti žagas izzūd pašas no sevis bez jebkādas ārstēšanas, bet, ja tās ilgst vairāk nekā divas dienas, jākonsultējas ar ārstu, vēsta “RBC”.
Vairumā gadījumu īslaicīgas (fizioloģiskas) žagas rodas vienkārša klejotājnerva jeb diafragmas nerva kairinājuma dēļ, kas ir daļa no refleksa loka, kas kontrolē procesus ārpus mūsu apziņas kontroles.
Ārsti identificē vairākus ikdienas faktorus, kas izraisa diafragmas spazmatisku saraušanos.
Steiga ēšanas laikā: pārāk ātra ēšana vai vienkārši pārēšanās, kas izstiepj kuņģi.
Temperatūras šoks: ļoti karsta vai, gluži pretēji, ledusauksta ēdiena un dzērienu lietošana.
Gastronomiskie kairinātāji: priekšroka pārāk pikantam ēdienam.
Gāzētie dzērieni: gāzēta ūdens un saldu gāzētu dzērienu lietošana.
Pārmērīga gaisa uzņemšana (aeropāgija): pārāk liela gaisa daudzuma norīšana, piemēram, košļājot gumiju.
Toksiskā iedarbība: smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana.
Ja epizode ilgst no 48 stundām līdz vienam mēnesim (pastāvīgas žagas) vai turpinās ilgāk par 30 dienām (hroniska forma), tā vairs nav tikai neliela neērtība.
Šāds stāvoklis var būt nogurdinošs, traucēt miegu, ēšanu un runāšanu, un tas var izraisīt svara zudumu. Ilgstošas spazmas var būt saistītas ar nopietnām veselības problēmām, sākot no gastroezofageālās refluksa slimības (GERS) un gastrīta līdz pneimonijai vai pleirītam.
Dažreiz hroniskas žagas liecina par centrālās nervu sistēmas bojājumiem insulta, multiplās sklerozes vai Parkinsona slimības dēļ, un tās var liecināt arī par barības vada, aizkuņģa dziedzera vai mediastīna audzējiem.
Spazmas var izraisīt arī noteiktu medikamentu (piemēram, antibiotiku vai ķīmijterapijas) blakusparādība vai rasties pēc operācijas vispārējā anestēzijā.
Zīdaiņiem un jaundzimušajiem žagas ir pilnīgi dabiska un izplatīta parādība. Zīdaiņi visbiežāk žagojas, jo barošanas laikā norij gaisu vai pārēdas - kuņģis izplešas un spiež uz diafragmu.
Tomēr, ja zīdaiņu žagas pavada pastāvīgs klepus un bieža regurgitācija, tas var liecināt par zīdaiņa refluksu un nepieciešama pediatra konsultācija.
Pieaugušajiem žagas, kas ilgst vairāk nekā divas dienas, prasa medicīnisku palīdzību. Lai noteiktu cēloni, ārsti var izmantot asins analīzes, krūškurvja rentgenu, EKG, gastroskopiju un, ja nepieciešams, vēdera dobuma datortomogrāfiju vai smadzeņu MRI.
Nav universālu zāļu pret spontānām žagām, taču ir vairākas pārbaudītas metodes, kas palīdz "atiestatīt" klejotājnervu vai palielināt oglekļa dioksīda līmeni plaušās, ļaujot muskuļiem atslābināties.
Ja žagas kļūst hroniskas, ārsts var izrakstīt medikamentus (piemēram, skābes līmeni mazinošas zāles vai muskuļu relaksantus), un smagos gadījumos izmanto pat nervu blokādes.
Lai novērstu žagas, ēdiet lēnām, nelielās porcijās un izvairieties no ļoti karsta ēdiena.
Svarīgi: ja pēkšņas žagas pavada ekstremitāšu vājums, runas traucējumi vai asas sāpes krūtīs (iespējamas insulta vai trombembolijas pazīmes), nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Vairāk par žagām lasiet šeit.
