Tehnoloģiskā attīstība, jauni dalībnieki tirgū, augošā konkurence un nemitīgi mainīgās klientu vajadzības veicina izmaiņas ne tikai uzņēmumu stratēģiskajos plānos, bet arī norāda uz loģistikas svarīgumu. Agrāk loģistika tika traktēta kā produktu pārvešana no vienas vietas uz citu, tomēr uzņēmumiem saskaroties ar sarežģītām problēmām, izpratne par loģistikas nozīmi ir mainījusies. Tagad, biznesa sektori loģistiku uzskata par svarīgu, veiksmīgas piegādes ķēdes elementu, kas palīdz palielināt uzņēmumu, kas nodarbojas ar produktu ražošanu, sūtīšanu un piegādi, tirdzniecības rādītājus un peļņu. Aplūkosim plašāk, kā mainījusies loģistikas loma pēdējās simtgades laikā.
Senās Romas un Grieķijas kari ir šodienas loģistikas sistēmu pamats. Tieši Senās Romas laikā tika izveidota efektīva loģistikas stratēģijas sistēma, kas aprūpēja karavīrus ar nepieciešamākajiem produktiem un lietām, lai uzvarētu karā. Viduslaikos, forti un pilis kalpoja kā noliktavas, kas uzturēja apkārtējo ciematu ekonomiku. Pēc vairākām desmitgadēm, rūpniecības revolūcijas laikā, loģistika spēcīgi pavirzījās uz priekšu - kravu pārvadājumus veica ne tikai pa sauszemes ceļiem, bet arī izmantojot dzelzceļus, kuģus. Augot preču pieprasījumam, paplašinājās arī uzņēmējdarbība, kā rezultātā attīstījās arī loģistika. Jauni tehnoloģiskie atklājumi atviegloja un paātrināja vairākus procesus sākot no preču piegādes, izkraušanas beidzot ar kvalitatīvu uzglabāšanu. Aplūkosim plašāk svarīgākās izmaiņas piegādes ķēdē.
Līdz rūpniecības revolūcijai, loģistika norisinājās vietējā mastā un nereti aprobežojās ar tuvākajiem reģioniem. Piemēram, zemnieks uzaudzēja un nokūla kviešus, aizveda uz dzirnavām, samaltos miltus nogādāja uz maiznīcu, kur pēc maizes izcepšanas tā tika nogādāta pārdošanai uz vietējo, ciema veikalu. Tomēr rūpniecības revolūcija ieviesa izmaiņas piegādes ķēdes procesos. Ar dzelzceļa infrastruktūras paplašināšanu, lielas kravas varēja nogādāt uz attālākām vietām. Protams, tajā laikā piegādes ķēde aprobežojās ar kaimiņvalstīm.
Jau XIX gs. beigās, parādoties iekšdedzes motoriem tika uzsākta ne tikai automobiļu, bet arī kravas automašīnu ražošana, kas bija īpaši piemēroti ātrākai kravu pārvadāšanai pa sauszemes ceļiem. Turklāt, XX gs. sākumā tika izgudrots arī pirmais iekrāvējs, kas atviegloja preču iekraušanas un izkraušanas darbus.
Otrā pasaules kara laikā loģistikai bija īpaši svarīga loma - tā palīdzēja nodrošināt vienmērīgu kara tehnikas un nepieciešamo rīku ražošanu, kā arī palīdzēja apgādāt karavīrus ar trūkstošajām lietām. Kas nav mazsvarīgi, turpinājās uzglabāšanas sistēmu uzlabošana. Mērķis bija efektīvi izmantot noliktavām paredzētās vietas un optimizēt tās tā, lai nepieciešamo rīku piegāde un šķirošana noritētu bez aizķeršanās.
Varam secināt, ka lielākā revolūcija pasaules piegādes ķēdē bija preču pārvadāšanai domāto konteineru izgudrošana, kā arī citu transporta veidu uzlabošana, kas bija nepieciešams vēl efektīvākai preču piegādei. Pirmie transportēšanas konteineri parādījās 1950. gadu vidū. Apmēram tajā pašā laikā transportlīdzekļu izgatavotāji sāka būvēt tādus transportlīdzekļus, kuri spēja arī pārvadāt šos konteinerus. Konteineru izgudrošana bija viens no galvenajiem dzinējiem, kas padarīja pasaules tirdzniecību efektīvāku un lētāku.
1960-to gadu vidū informāciju tehnoloģiju pielietošana sāka kļūt populārāka. Tajā laikā, zinātnieki izveidoja pirmo kompjuterizēto atlikumu pārvaldes un prognozēšanas sistēmu. Līdz 1960. gadam loģistikas ieraksti un dati tika fiksēti, izsūtīti un izdrukāti uz papīra. Informāciju tehnoloģiju ieviešana uzlaboja loģistikas procesus un ļāva tos veikt daudz efektīvāk - precīzāk tika pārvaldīti pārpalikumi, atbilstošāk izvēlēti kravas automašīnu maršruti, precīzāk izsekojami pasūtījumi.
Devītajā desmitgadē tika izveidots termins „piegādes ķēdes pārvalde“, savukārt vēl uzlabotākas datorsistēmas turpināja mainīt loģistikas procesus. Jauna programmatūra, piemēram, elastīgas aprēķinu sistēmas, karšu izveide un maršruta plānošana, ļāva vēl vienkāršāk izsekot izdevumus un palielināt peļņu. Izveidota arī uzņēmumu resursu plānošanas sistēma, kā arī RFID identifikācija, lai preču un sūtījumu novērošana elektroniski būtu vēl vienkāršāka.
Šis stāsts atved mūs līdz šodienai un tālākai transformācijai pasaules piegādes ķēdēs. Augot elektroniskajiem biznesiem, intensīvāka kļūst arī tirdzniecība, kas noved pie nākamā soļa loģistikas izaugsmē - digitalizācijas un vairāku procesu automatizēšanas. Tagad, transporta pārvaldes sistēma (TMS) ļauj reālajā laikā redzēt detalizētu informāciju par kravas stāvokli, vietu, kā arī ļauj precīzi saplānot kravas izkraušanas un iekraušanas darbus, izvēloties optimālāko maršrutu preču transportēšanai, kā arī palīdz pieņemt lēmumus, kas samazina izdevumus - veikt daļēju kravas pārvešanu, optimizēt degvielas patēriņu u.c. Pielāgojot jaunākās tehnoloģijas loģistikas procesiem, tiek automatizēti procesi, kas prasa daudz laika un spēka. Tas ļauj ievērojami samazināt darba izmaksas un kļūdu risku, palielināt piegādes ķēdes procesu ātrumu un efektivitātes līmeni, uzlabot atlikumu pārvaldi.
Protams, agrāk ar loģistiku nodarbojās paši kravu īpašnieki, tomēr pēc piegādes ķēdes tirgus pētījumiem un konsultāciju līdera „Armstrong & Associates“ teiktā, loģistikas vajadzības un tendences tagad diktē globalizācija un informāciju tehnoloģiju pavērtās iespējas. Šis ir svarīgākais faktors, kas nolemj to, ka arvien vairāk uzņēmumu nolemj loģistikas procesu izpildi nodot trešajām personām - specializētiem uzņēmumiem, kas piedāvā loģistikas pakalpojumus. Šī komplekso loģistikas pakalpojumu metode, kas saīsinājumā tiek saukta par 3PL, kļūst par tendenci gan lielos, gan mazos uzņēmumos. Visus apvieno viens mērķis - padarīt efektīvākas un optimizēt loģistikai paredzētās darbības un resursus. Uzņēmumi, kas to paveikuši var vairāk laika veltīt citām savām kompetencēm un to attīstībai.
Pēdējo 100 gadu laikā pasaules piegādes ķēdē norisinājušās milzīgas pārmaiņas. Vēl XX gs. sākumā termins loģistika tika lietots tikai kara literatūrā, lai aprakstītu karaspēka aprūpi ar nepieciešamajām lietām. Tagad, strauji mainīgais tirgus un pasaulīgā konkurence diktē to, ka loģistika kļūst par uzņēmuma mērķu sastāvdaļu, no kuras ir atkarīga darbības efektivitāte un veiksme. Mūsdienās loģistika vairs nav tikai preču transportēšana un uzglabāšana - tā ir klientu apkalpošana, apmaiņa ar informāciju un procesu optimizēšana, tiecoties uzlabot uzņēmuma sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un peļņu.
