Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas šonedēļ publicēts žurnālā „Nature Ecology and Evolution”, Āfrikas ziloņi sauc viens otru un reaģē uz atsevišķiem vārdiem – ko tādu dara vien retais dzīvnieks savvaļā.
Vārdi ir daļa no ziloņu zemākajām skaņām, ko viņi rada ar savu snuķi un var dzirdēt lielos attālumos pāri savannai. Zinātnieki uzskata, ka dzīvnieki ar sarežģītām sociālajām struktūrām un ģimenes grupām, kas bieži atdalās un pēc tam atkal apvienojas, visticamāk, izmanto atsevišķus vārdus.
Katrai no savvaļas sugām, kas dod vārdus saviem brāļiem un māsām, piemīt arī spēja iemācīties izrunāt unikālas jaunas skaņas dzīves laikā — tas ir rets talants, kas nu tiek piedēvēts arī ziloņiem.
Pētījumā biologi izmantoja mašīnmācīšanās metodi, lai noteiktu vārdu izmantošanu savannas ziloņu vokalizācijas skaņu bibliotēkā, kas ierakstīta Kenijas Samburu nacionālajā rezervātā un Amboseli nacionālajā parkā.
Pētnieki sekoja ziloņiem ar džipiem, lai novērotu, kurš sauca un kurš, šķiet, atsaucās, piemēram, ja māte sauca savu teļu vai matriarhs izsauca kādu noklīdušo, kurš vēlāk atkal pievienojās ģimenes grupai.
Ziloņi vokalizē, izmantojot arī skaņas zem cilvēka dzirdes diapazona un zinātnieki pagaidām nespēj precīzi noteikt, kura vokalizācijas daļa ir dzīvnieka vārds.
Pētnieki pārbaudīja savus rezultātus, atskaņojot ierakstus atsevišķiem ziloņiem, kuri reaģēja enerģiskāk uz ierakstiem, kuros bija viņu vārdi. Dažkārt ziloņi pilnībā ignorēja citiem adresētās skaņas.
"Ziloņi ir neticami sabiedriski, viņi vienmēr runā un pieskaras viens otram —vārda došana, iespējams, ir viena no lietām, kas nosaka viņu spēju sazināties ar indivīdiem," saka pētījuma līdzautors un Kolorādo štata universitātes ekologs Džordžs Vitemjers.