Valdības atbilde energoresursu cenu krīzei kavējas pārlieku optimistisku prognožu dēļ

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Dažus risinājumus, kas enerģijas patērētāju maciņos kompensē energoresursu cenu straujo kāpumu, valdība jau ieviesusi, taču, cenām turpinot augt, tie nespēj aizsniegt visus iedzīvotājus. Universāls risinājums kavējas, jo valdība uzticējās prognozēm, kas solīja zemāku cenu atgriešanos, bet koalīcijas partneri nespēj vienoties par risinājumu, kas skartu gan gāzes, gan elektrības cenas.

Energoresursu cenu kontekstā runājot par jau līdz šim paveikto iedzīvotāju labklājības uzturēšanā, politiķi atgādina, ka, pieņemot nākamā gada budžetu, Saeima nolēma ar nākamo gadu par 65% samazināt OIK maksājumu elektrības rēķinos. Ieviests arī mērķēts 20 eiro pabalsts vakcinētajiem senioriem. Tāpat ir palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām un “Sadales tīkls” pārliecināts nepaaugstināt savus tarifus.

Energoresursu cenām pieaugot, kļuvis skaidrs, ka ar šiem risinājumiem nav gana, bet, taujāta, kāpēc nav tapuši universāli, visus iedzīvotājus skaroši risinājumi, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) neslēpj:

“Visi cerēja, ka tas būs īstermiņā, bet tas nepiepildījās, jo patēriņš ir stipri audzis.”

Situācijai kļūstot aizvien saspringtākai, no atvilktnes tika izvilkts Ekonomikas ministrijas izstrādātais risinājums - elektrībai un gāzei samazināt pievienotās vērtības nodokli. Speciālisti norādīja, ka tas būtu vienkārši ieviešams risinājums, kas palīdzētu visām sabiedrības grupām. Tas arī būtu fiskāli neitrāls, jo, pieaugot energoresursu cenām, valsts nodoklī iekasētu plānotos līdzekļus arī ar zemāku nodokli.

Vēl pirms nedēļas visām koalīciju veidojošajām partijām šāds risinājums šķita pieņemams, un aizvadītajā pirmdienā vajadzēja tikai vienoties par to, uz cik ilgu šāda PVN likmes samazināšana ir piemērojama.

Taču pirmdienas koalīcijas sēdē “Jaunā Vienotība” visiem līdz šim pieņemamo risinājumu nobloķēja un koalīcijai nācās vienoties par risinājumu, kas skar tikai elektroenerģiju. Proti, uz apkures sezonas laiku par 50% tiks samazināts elektroenerģijas sadales tarifs, kas gala patērētājam nozīmēs aptuveni par 20% mazāku elektrības rēķinu.

Šim politiskajam lēmumam vēl nepieciešams valdības akcepts un atbilstoša normatīvā akta izstrādāšana.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) atzīst, ka sadales tarifu samazinājums ir labāks risinājums par PVN samazināšanu. Viņu neapmierina tikai tas, ka, strauji mainot viedokli, “Jaunā Vienotība” ir aizkavējusi iedzīvotājiem svarīgu lēmumu pieņemšanu.

“Nav noliedzams, PVN izmaiņas kopumā ir neefektīvas, jo no tā vairāk iegūst bagātākās mājsaimniecības, bet ne uzņēmēji. Sadales tarifa samazināšana ir laba doma, jo tas attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Jāņem vērā, ka uzņēmēji energoresursu sadārdzināšanos kompensē, ceļot cenas, ko mēs redzam veikalos un uztveram kā inflāciju, tādēļ sadales tarifa samazināšana ierobežos arī inflāciju,”

saka K. Feldmans.

Savukārt alternatīva risinājuma gāzes cenu kompensācijai joprojām nav, bet “Latvijas gāze” jau izziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022. gada 1. janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz pat 93%.

“Ar gāzi ir tā, ka būtiskais cenu pielikums tai ir no janvāra. Tur ir jāvērtē, kā rīkoties… Tā ir globāla diskusija, vai mēs drīkstam samazināt nodokļus fosilajam kurināmajam, tā dodot nepareizu signālu kopumā,” saka I. Indriksone.

Tikmēr koalīcija cenšas rast arī citus risinājumus, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma vairāk skartajiem. K. Feldmans, piemēram, stāsta, ka koalīcijā gūts atbalsts Jaunās konservatīvās partijas idejai, ka valdība līdzfinansēs mājokļu pabalstus pašvaldībām. Tos pašvaldības tiesīgas izmaksāt saskaņā ar pašu izstrādātu kārtību, bet, pieaugot šādu pabalstu pieprasījumam, pašvaldībām sāk pietrūkt līdzekļu. Konservatīvie šo deficītu rosina kompensēt no valsts budžeta.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais