"Nord Pool" elektrības cena Latvijā nedēļas laikā sarukusi 32,3 reizes

© Kaspars Krafts/MN

"Nord Pool" elektrības cena Latvijā pirmdien ir 4,83 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 32,3 reizes mazāk nekā pagājušajā pirmdienā, 2.septembrī, kad elektrības cena bija 156,25 eiro par MWh, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Kopš Somijas-Igaunijas elektrības kabeļa "EstLink2" darbības atjaunošanas 4.septembrī, elektrības cena biržā ir būtiski samazinājusies.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka pašreizējā cena nebūtu iespējama bez Igaunijas-Somijas starpsavienojuma "EstLink2" darbības atjaunošanas.

"Jo vairāk enerģijas kādā reģionā tiek saražots un jo vairāk mums ir pieejamu elektrības starpsavienojumu starp tirgus dalībniekiem, jo zemāka ir cena," atzīmē ministrs.

Vienlaikus Melnis uzsver, ka ir jāturpina attīstīt atjaunojamās enerģijas ražošana Latvijā, kam ilgtermiņā būs pozitīva ietekme uz elektrības cenu.

Savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" Tirgus uzraudzības un datu analīzes grupas analītiķe Asnāte Kalniņa norāda, ka līdz ar "EstLink2" darbības atjaunošanu Baltijā ienāk lielāks Ziemeļvalstu elektroenerģijas daudzums, un, pateicoties jaudīgiem starpsavienojumiem, cenas Baltijā ir būtiski samazinājušās.

"Šodienas pirmdienai neraksturīgais Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenu samazinājums paaugstināta pieprasījuma apstākļos ir skaidrojams ar plānotu augstu vēja ģenerācijas apjomu Zviedrijā, kā rezultātā zemas cenas ir visās Ziemeļvalstīs," skaidro Kalniņa.

Vienlaikus "Augstsprieguma tīkla" pārstāvji norāda, ka jau otrdien, 10.septembrī, Latvijā gaidāma cenu paaugstināšanās, diennakts vidējai elektroenerģijas cenai sasniedzot 99,61 eiro par MWh, kas gan vēl joprojām ir zemāka par augusta vidējo elektroenerģijas cenu, kad "EstLink2" nebija pieejams.

Somijas-Igaunijas elektrības kabeļa remontdarbi tika sekmīgi pabeigti pirms plānotā termiņa. Remontdarbi pabeigti 3.septembrī, un tas sāka darboties no 4.septembra, bet ar pilnu jaudu sāka darbu 6.septembrī.

Igaunijas-Somijas starpsavienojuma pārtraukuma dēļ elektroenerģijas piegādes nebija traucētas. Atbilstoši publiskajai informācijai - lai novērstu Igaunijas zemūdens kabeļa krasta līnijā radušos bojājumu, bija nepieciešams aptuveni 300 metrus garu kabeļa posmu aizstāt ar rezerves kabeli un savienot to ar esošo kabeļu līniju. Jūras kabeļa savienojuma izbūve tika pabeigta no piekrastes jūrā izbūvētās platformas, ko speciālisti veica augusta sākumā.

Lai veiktu kabeļa izolāciju remontu, bija nepieciešams piesaistīt speciālu aprīkojumu un personālu ar īpašu kabeļa ražotāja apmācību un pieredzi. Norvēģijas un Igaunijas apakšuzņēmējiem bija galvenā loma remonta darbu veikšanā.

Lai gan remontdarbi ir pabeigti tiktāl, ka kabeli var atkal nodot ekspluatācijā, turpmākajos mēnešos remontdarbu vietā turpināsies intensīva darbība, norāda KEM. Līdz ziemai ir svarīgi pabeigt visus nepieciešamos aizbēršanas, krasta aizsardzības un augsnes darbus, kā arī likvidēt pagaidu būves, tostarp ceļus, platformas, celtņus un nosusināto jūras teritoriju.

Kabeļa bojājums samazināja elektroenerģijas pārvadi starp Somiju un Igauniju par aptuveni 650 megavatiem (MW), bet plašākā mērogā neietekmējot Somijas elektroenerģijas sistēmas funkcionalitāti. "EstLink2" tika atslēgts kabeļa bojājuma dēļ 2024.gada janvāra beigās.

Ekonomika

Valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Tāpat tika lemts, ka "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro līdz 25,179 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat notiek sarunas par stratēģiskā investora piesaisti, kas akcijas varētu iegādāties gan pirms IPO, gan tā laikā. Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā IPO. Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi. "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss intervijā ziņu aģentūrai LETA uzsver, ka nevar runāt par valdības sēdē lemto.