Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.
Kā tu kā ārsts vari skaidrot Evikas Siliņas komentārus Edvardam Smiltēnam?
Dažādu fizioloģisku procesu alegoriska izmantošana politikā ir labi zināma prakse. Krievijā un Baltkrievijā deputāti lielākoties izmanto alegorijas ar reproduktīvo sistēmu. Es pieļauju, ka Evika Siliņa pirms Ziemassvētku atvaļinājuma vēlējās deputātiem atgādināt par nepieciešamību ievērot mērenību ēšanā, nelietot treknus, žāvētus un ceptus produktus, ātrās uzkodas, miltu produktus, kā arī nelietot produktus, kas satur daudz transtaukskābes, cukuru un sāli. Nu un vēl premjerministre vēlējās ieteikt deputātiem nelietot pār mēru alkoholiskos dzērienus, kas mēdz izsaukt vemšanas refleksu. Es nedomāju, ka deputātam Edvardam Smiltēnam ir problēmas ar alkohola pārmēra lietošanu, bet var jau būt, ka premjerministrei ir pieejama cita informācija.
Tātad tu vēlies teikt, ka premjerministre izmantoja gastroenteroloģiskas alegorijas?
Jā, turklāt salīdzinoši maigā formā, jo satraukuma brīžos un diskusijās par valsts budžetu taču ir pamatots satraukums, biežākā alegorija ir aicināt oponentu doties iztukšot vēderu. Bet šo alegoriju divos īsos vārdos premjerministre nudien nelietoja.
Kā veicas veselības ministram Hosamam Abu Meri?
Kāpēc tu man uzdod šādus jautājumus? Es esmu esošās valdības fans un atbalstītājs.
Ko nepagūs uzcelt Hosams Abu Meri?
Neuzcels Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, neuzcels Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu. Neviens celtnieks nav gatavs kaut ko būvēt Veselības ministrijai pēc Stradiņa slimnīcas celtniecības līguma laušanas.
Ja tev liktu izvēlēties, kuru projektu tu censtos realizēt - Stradiņa slimnīcu vai Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu?
Šāda izvēle netiek piedāvāta, jo Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju korpuss būtu būvējams par 90 miljoniem eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas plāna naudas, ko nekur citur izmantot nevar. Bet es domāju, ka daudz svarīgāk būtu pabeigt Stradiņa slimnīcas uzsāktos korpusus. Vairāku iemeslu dēļ. Pirmais - valsts drošība - Daugavai abās pusēs ir jābūt nopietnai daudzprofilu slimnīcai. Vienkārši jebkura militāra incidenta gadījumā Rīgā var uzspridzināt visus tiltus. Stradiņa slimnīca nozīmē specializētu palīdzību ne tikai Rīgai, bet arī Kurzemei un Zemgalei.
Otrs - nebūtu labi, ka bojā aizietu jau iegādātie celtniecības materiāli, mēbeles, aprīkojums, medicīniskā aparatūra. Trešais - Stradiņa slimnīca jau ilgstoši strādā bez nopietnas neatliekamās palīdzības nodaļas, bet mūsdienu medicīna nozīmē maksimāli daudz diagnostikas un ārstniecības pacientiem veikt tieši neatliekamās palīdzības jeb uzņemšanas etapā.
Kā var pabeigt Stradiņā slimnīcas celtniecību, ja valsts parādu palielināt nedrīkst?
Ar privātās publiskās partnerības palīdzību. Iespējams, ka “Veselības centrs 4” vai Veselības centru apvienība vienatnē varētu uzņemties privātā partnera funkcijas, ņemt aizdevumu un slimnīcu uzbūvēt, bet pēc tam ilgstoši tajā labi organizēt darbu. Bet, manuprāt, labāk būtu izveidot pilnsabiedrību no VC4, VCA, Gulbja laboratorijas, ARS, Jūras medicīnas centra un, iespējams, citiem spēlētājiem - tad nebūtu greizsirdības un pārmetumu par partnera izvēli.
Kāpēc tu uzskati, ka privāta medicīnas kompānija strādā racionālāk un efektīvāk par valsts iestādi vai institūciju?
Mēģināšu izskaidrot. Valsts funkcijas dosim kādam personāžam H., bet privātās - kādam personāžam M. Tātad H. dabū valsts līdzekļus no budžeta un nopērk magnētiskās rezonanses aparātu par diviem miljoniem. M. aiziet uz banku, iegulda savu īpašumu un nopērk tādu pašu magnētiskās rezonanses aparātu par miljonu. H. paņem zelta šķēres un pārgriež lentīti gan pie sava, gan M. magnētiskās rezonanses aparāta.
Pēc tam viņi abi strādā, par katru paveikto izmeklējumu saņemot no NVD vienādu summu. Pēc gadiem trim M. ir atdevis parādu bankai un ar aparātu sāk gūt peļņu. Par H. iegādātā aparāta finansiālo efektivitāti mums ziņu nav, kaut H. sistēmā strādā ļoti daudz grāmatvežu un finansistu, taču H. katru nedēļu ir bijis ārzemēs un katru dienu uztaisījis daudz selfiju. Tāpat ar slimnīcu - esmu pilnīgi pārliecināts, ka slimnīca privātas pārvaldības rokās strādātu ar mazāku birokrātisko aparatūru, veiksmīgāku menedžmentu un varētu maksāt speciālistiem lielākas algas.
Labi, politiķi Latvijā nepieļaus slimnīcu pat partnerībā nodot privātkompānijai apsaimniekošanai. Vai nav citu variantu, kā uzcelt Stradiņa klīniku?
Es pieļauju, ka varētu mēģināt atdot slimnīcu Rīgas Stradiņa universitātei īpašumā, liekot universitātei uzcelt jaunos korpusus. Iespējams, rektors Aigars Pētersons dabūtu infarktu, bet kaut kādi zaudējumi valsts un tautas labā mums ir jācieš.
Rīgas Stradiņa universitātei - tādēļ, ka gan slimnīcai, gan universitātei ir Stradiņa vārds?
Nē, tādēļ, ka RSU ir labs kredītreitings, laba būvniecības pieredze un būvniecības vēsture. Universitātes aizņēmumi īsti nav valsts aizņēmumi, bet tas ir visai sarežģīts mehānisms, lai tie valsts budžetā neparādītos.
Medicīnas studentus apmāca arī LU. Kāpēc tu nepieļauj slimnīcas atdošanu LU?
Pieļauju. Man ļoti patīk ēkas, ko ar pietāti un jēgu būvējusi Latvijas Universitāte. Bet LU vēl dažas savas celtniecības aktualitātes jāveic. Turklāt RSU un slimnīca ir vienas - Veselības ministrijas - pārraudzībā.
Vai tā ir taisnība, ka veselības ministrs nolēmis visus ierēdņus mainīt vietām?
Domāju, ka ne. Tikai kādu trešdaļu. Piemēram, antidopinga Dimants tagad stingru roku vadīs slimību kontroles un profilakses centru - “slimībām nē”. Slimības beidzot tiks ar likumu aizliegtas. Valsts sekretāres vietniece Valdmane - ļoti jauks un maigas iedabas cilvēks, tagad tiks aizrotēta uz Veselības inspekciju, kur viņas uzdevums būs visus kontrolēt un bargi sodīt. Kas notiek slimnīcu padomēs, es lāgā nespēju izsekot, kā teiktu Kreipāns: “Situācijas mainās strauji kā hokejā.”
Kāpēc tās padomes slimnīcām vispār ir vajadzīgas?
Padomes bija Kariņa kovidvaldības aizraušanās. Vislielākās padomes tika radītas universitātēm ar Ilgas Šuplinskas un Jaunās konservatīvās partijas gādību. Ar likumu tika noteikts, ka zinātņu universitātēs jābūt 11 padomes pārstāvjiem, lietišķo zinātņu universitātēs - septiņiem, mākslu un kultūras universitātēs - pieciem padomes pārstāvjiem. Valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums tiek maksāts no augstskolas budžeta.
Veselības ministre bija Ilze Viņķele, un viņa universitāšu slimnīcām radīja ļoti labi apmaksātas padomes, kurās ielika arī kādu ārzemnieku, lai visus slimnīcas dokumentus nāktos tulkot angļu valodā. Vienīgā jēga no šīm padomēm bija tā, ka tām varēja brīvā tulkojumā no latgaliešu valodas “cieši ieteikt” atlaist kādu slimnīcas valdes locekli. Tieši šāds bija Hosama Abu Meri pirmais lielais solis veselības ministra amatā - atlaist Rinalda Muciņa vadīto Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdi, lai lauztu līgumu ar būvfirmu “Velve” par jaunā slimnīcas korpusa būvniecību.
Tātad padome ir vajadzīga, lai vajadzības gadījumā iegrožotu vai atlaistu nepaklausīgu valdi. Smieklīgi tas, ka vienas slimnīcas valdes loceklis nereti iecelts citas slimnīcas padomē, un viss iet pa riņķi. Visas padomes visās valsts kapitālsabiedrībās ir barotavas. Ja mēs tiktu tuvāk tiem noslepenotajiem dokumentiem, kas ataino notiekošo “Rail Baltica” celtniecībā, piemēram, ap akciju sabiedrību “RB Rail”, tad tur ir padome padomes galā, un tas saucas bizness, visi saņem milzu algas, bet “šuherē” tikai ar valsts naudu. Piemēram, iepērk zemes par mūsu naudu no nezin kā un visus dokumentus tūlīt noslepeno. Es vēlos teikt, ka viss tas, kas notiek Veselības ministrijā, ir simtkārt caurspīdīgāks un korektāks, arī visas valžu un padomju locekļi, visi ierēdņi cenšas, bet dažreiz nesanāk.
Labi, atgriezīsimies pie ierēdņu rotācijas un atlaišanas. Vai Hosams Abu Meri nav Andas Čakšas skolnieks?
Drīzāk maģistrantūras students kursā, kas saucas - kā ņirgāties par cilvēkiem un kā ministrijā iznīcināt institucionālo atmiņu? Es domāju, ka Hosams šo Andas kursu pat nespēj apgūt - viņam tomēr piemīt godīga cilvēka īpašības. Lai kur strādātu Anda Čakša, viņa padzen visus vadošos darbiniekus. Veselības ministrijā viņa divu gadu laikā aizrotēja, patiesībā nekaunīgi padzina, trīs valsts sekretārus - Solvitu Zvidriņu, Kārli Ketneru un Aivaru Lapiņu, bet Izglītības ministrijā trīs valsts sekretāres padzina jau viena gada laikā - Līgu Lejiņu, Santu Šmidleri un Ilzi Salenieci. Šīm valsts sekretārēm, tiesa, bija nopietns netikums - viņas bija jaunākas par ministri un daudzkārt zinošākas izglītības jomā.
Vislabāk Andai Veselības ministrijā izdevās mainīt slimnīcu vadītājus - Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā viņa kā Gunta Belēviča padomniece nomainīja profesoru Viesturu Boku, tad jau kā ministre - Anitu Slokenbergu, bet kā vietas izpildītāju ielika valsts sekretāres vietnieci Egitu Poli. Bet tad, kad Egitas vadībā slimnīca sāka veiksmīgi strādāt, kad kolektīvs ap viņu apvienojās, Anda Čakša viņu aizrotēja uz Asinsdonoru centru, bet par slimnīcas vadītāju ielika autoatslēdznieku, CSDD darbinieku Imantu Paeglīti, kurš tad arī slimnīcu vadīja kā autoservisu, brīnīdamies, ka netiek piegādātas rezerves daļas pacientiem.
Izglītības un zinātnes ministrijā Anda Čakša ir paguvusi nomainīt arī departamentu direktorus un vietniekus, piemēram, sporta departamentā jau vairākkārt, bet vēl vairāk pārsteidz - pēc kādiem kritērijiem viņa atrod nākamos.
Nelaime tā, ka valsts sekretāru padzīšana iznīcina institucionālo atmiņu. Vienmēr līdz ar valsts sekretāru ministriju pamet kāds ducis ierēdņu - paša vēlmes vai spaidu kārtā. Jau pēc dažiem mēnešiem neviens nevar atcerēties - kāda velna pēc ir uzsākta viena vai otra reforma, sākti bīdīt šie vai tie Ministru kabineta noteikumi.
Nerunāsim par to, ka netiek apgūti struktūrfondi. Protams, tas, ko es teikšu tagad, ir tikai ilūzijas, bet šīs ilūzijas izskatās šādi: Andas biroja darbinieki vēlas kaut kādu naudas atbirumu no visām programmām, ierēdņi to neprot nodrošināt un tiek atlaisti. Publiskajā telpā Anda Čakša stāsta, cik viņa ir prasīga vadītāja. Taisnība. Bet ar jēdzienu “prasīga” mēs saprotam atšķirīgas lietas.
Tāds interesants simptoms - Anda Čakša inspirē vēstules no nevalstiskajām organizācijām, šajās vēstulēs tiek lūgts viņai bargi norāt ierēdņus par vienu vai otru darbību. Nesen dažādas organizācijas Čakšai lūdza sodīt ierēdņus, kuri bija pieļāvuši eksāmenu skaita mazināšanu, tiesa, šo pieļāvumu ministrijā pirmā bija paudusi pati Čakša. Nedaudz atgādina senos laikus, kad Vidzemes zemnieki rakstīja vēstules cara tētiņam par sliktajiem muižniekiem, bet pēcāk paši tika no šiem muižniekiem pērti.
Bet šodien ir pieprasījums pēc stingra vadītāja, kurš atlaiž ierēdņus?
Es saprotu ministru, kurš nāk ar savu programmu un savu valsts sekretāru. Labi, ministrs vēlas, lai valsts sekretārs strādātu ar viņu kā cimds ar roku. Andas darbība liecina, ka viņai nav savu cilvēku, kam uzticēties, ja nu vienīgi daži viņas birojā, bet tie visi ir tikai publisko attiecību darboņi.
Kas tagad ir valsts sekretāre un cik ilgi viņa vēl strādās šajā amatā?
Tu gribēji teikt - vietas izpildītāja? Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Un cik ilgi viņa būs šajā apvienotajā amatā ar apvienoto superlielo algu? Mēnesi, divus - tad jau arī viņu atlaidīs?
Nē. Derībās es liktu uz trim vai pat četriem mēnešiem. Anda būs aizņemta, dodot padomus Trampam un Maskam. 21. janvārī Trampa pirmā darba diena. Atnāk uz darbu ASV Valdības efektivitātes departamentā multimiljardieris Īlons Masks un multimiljardieris Viveks Ramasvami. Nolemj atlaist trešdaļu amerikāņu birokrātu un valsts ierēdņu. Kā to izdarīt, viņi nezina. Un tad ienāk sekretāre un saka: “Latvijā ir Anda Čakša. Viņa prot atlaist darbinieci divas nedēļas pirms pensijas sasniegšanas, turklāt šī darbiniece ir nostrādājusi izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā 27 gadus.” Masks saka “bingo” un savā vietnē "X" uzsāk vētrainu saziņu ar Andu. Un Anda kļūst par Latvijas “Nokia”. Mēs te visi raudam - kā viņa padzina Dmitriju Stepanovu vai Edgaru Severu. Iedomājies, ka Amerikā ar viņas padomu tiks atlaisti miljoni ierēdņu.
Beidz piesmiet izglītības un zinātnes ministri! Vecrīgā runā, ka viņa varētu kļūt par finanšu ministri.
Tas tik būs notikums, ja ministre mēneša laikā padzīs ne tikai Baibu Bāni, bet arī Līgu Kļaviņu, Olgu Bogdanovu, Ilmāru Šņucinu, Jolantu Plūmi un Armandu Eberhardu. Man ir iebildes pret budžetu, pret budžeta necaurspīdīgumu, pret Finanšu ministrijas politiku un daudz ko citu. Bet Andas Čakšas vadībā mēs mēneša laikā visu valsts finanšu sistēmu pārvērstu par haosu, budžetu - par papīra kaudzi, kurā neviens neorientējas. Ne tikai Siliņas birojs, bet pat Brisele sajuktu prātā.
Bet ja ministre ir padzinusi vairumu Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu, pieņēmusi darbā cilvēkus bez zināšanām un prasmēm, uz ko tad viņa balstās?
Uz biroju. Viss viņas birojs ir sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem ir tikai viena funkcija - nodrošināt, ka sabiedriskajā telpā ir pozitīvs viedoklis par Andu Čakšu. Viņas Veselības ministrijas ministrēšanas laikā dažādi PR speciālisti bija ielikti par ierēdņiem dažādos ministrijas departamentos un nodaļās, piemēram, žurnālists Dainis Lemešonoks bija pieņemts par revidentu. Kopā toreiz ministrijā bija ieviesušies 17 padomdevēji sabiedriskajās attiecībās. Iespējams, ka tagad IZM viņu ir vēl vairāk.
Tagad šie 17 speciālisti būs spiesti lasīt mūsu sarunu un atskaitīties?
Iztēlosimies kaut vai Ediju Šaueru un Sergeju Ancupovu. Neatkarīgi, kā saucas viņu ieņemamie amati, viņu patiesais uzdevums bija novērst šādu tavu interviju ar mani. Bet lai viņiem jautrāk - mēs šeit vietas trūkuma dēļ esam ievietojuši tikai daļu no tā, ko bijām sarunājuši. Un ar tavu laipnu gādību mēs vēl daudz jauka publicēsim. Ar kādu patiesu drebuli šie puiši gaidīs mūsu nākamo sarunu!
Man šķiet, ka vienmēr notiek tā: tu kaut ko sarunā, Veselības ministrijas PR speciālisti skrien pie “Re:Baltica” meitenēm, lai tās tevi atmasko.
Vienīgais, kas mani šajā procesā interesē: cik maksā re:čekistu rosība manis apkarošanai. Neticu, ka re:čekistes kaut ko dara par velti, bet ministrijas darbiniece I. jau cenšas visu veikt par mūsu - nodokļu maksātāju - naudu.
