ES no Ukrainas varētu ierasties aptuveni 150 000 bēgļu

© Scanpix

Situācijas eskalācijas gadījumā Eiropas Savienībā (ES) no Ukrainas varētu ierasties aptuveni 150 000 bēgļu, tādēļ risinājumi bēgļu jautājumam ir jāmeklē jau tagad, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lietuvu pārstāvošais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Gabrieļus Landsberģis.

Vaicāts, cik ticams ir vairāku amatpersonu, tostarp Latvijas, piesauktais scenārijs, ka situācijas eskalācijas rezultātā no Ukrainas uz Baltijas pusi sāks doties sava veida bēgļu vilnis, politiķis atzina, ka tā patiesi ir ļoti liela problēma, kurai netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība. Viņš arī norādīja - kā liecina neoficiāla informācija, Ukrainā ir aptuveni miljons iekšēji pārvietotu personu.

"Ja mums ir bažas par to, kā tiksim galā ar 1000 bēgļiem, tad iedomāsimies, kāda situācija radīsies, ja bēgļi sāks doties arī no Ukrainas," sacīja politiķis, piebilstot, ka pašlaik Ukrainas valdība šos cilvēkus ir pārvietojusi uz pamestiem ciemiem un ēkām. "Šiem cilvēkiem bieži vien nav darba. Ukrainas valdība gan ir atradusi finansējumu, lai cilvēkiem sniegtu palīdzību, taču tuvojas ziema, un mēs nevaram būt droši, ko tieši tā mums visiem nesīs," viņš sacīja.

Runājot par skaitļiem, Landsberģis norādīja, ka tie varētu būt aptuveni 150 000 bēgļu, kuri dodas uz ES. "Tas ir milzīgs skaitlis," uzsvēra deputāts.

Taujāts, cik ticams ir šāds scenārijs, zinot, ka paši ukraiņi bieži vien vairāk vēlas palikt vietās, kas ir tuvu viņu mājām, politiķis atgādināja par savu vizīti Kijevā, kas norisinājās jūlijā. Tolaik tikšanās laikā ar vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem izskanējusi informācija, ka šie cilvēki dzīvo šausmīgos apstākļos.

"Neviens nevar rast skaidru atbildi, kas notiks tālāk. Viņi tiešām vēlas palikt tur, kur ir skolu sistēma, kur ir iespējas atrast darbu, kur ir draugi un paziņas. Šajā gadījumā mēs runājam par ievērojamu skaitu cilvēku," norādīja Lietuvu pārstāvošais deputāts. "Mūsu un ES rokas pašlaik ir pilnas ar bēgļiem no Sīrijas, kā arī paralēli jādomā par citiem būtiskiem un aktuāliem jautājumiem," piebilda Landsberģis.

Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstis un ES nedrīkst aizmirst to, kas notiek un var notikt Ukrainā. "Risinājumi ir jāmeklē jau tagad," viņš aicināja.

Pasaulē

Nobela prēmija ekonomikā 2024. gadā tika piešķirta Daronam Acemoglu, Džeimsam Robinsonam un Saimonam Džonsonam, kuri izskaidroja pasaulei, kāpēc dažas valstis kļūst bagātas un attīstās, kamēr citas ir iestrēgušas pagātnē, un kāpēc progress un tehnoloģijas noved pie valsts labklājības tikai dažās vietās, kamēr citās ne, raksta BBC.