Kultūras ministrija “Neatkarīgās” redakcijai operatīvi atsūtīja papildu skaidrojumus par gandrīz 400 000 eiro pieprasījumu, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai, kas paredzēti Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijai.
Publikāciju par šo pieprasījumu var izlasīt šeit. Šis pieprasījums saistīts ar pavasarī mākslīgi uzkurināto seksa skandālu akadēmijā.
Izrādās, psihologa pakalpojumi un labbūtības kurss, kam akadēmija kopā paredzējusi 18 029 eiro, vēl nav notikuši. “Tie tiek plānoti kā nepieciešami un vēl tikai norisināsies,” skaidro Kultūras ministrija. Joprojām nav skaidrs, ko nozīmē “labbūtība”, savukārt psihologa pakalpojumi izskatās pievilkti aiz matiem, jo nav dzirdēts, ka studenti vai pasniedzēji būtu morāli un psihiski sagrauti, ciešot no seksuālās vardarbības, kas patiesībā nemaz nav zināms, vai ir notikusi. Atliek vien secināt, ka tā ir naudas nepamatota sūkšana no dziļā deficītā iestigušā valsts budžeta.
Tālāk ministrija skaidro: “Summas veidojas, JVLMA apkopojot nepieciešamās izdevumu pozīcijas. Akadēmijā nepieciešami darba un studiju vides uzlabošanas pasākumi, lai turpinātu veidot drošu studiju vidi. Akadēmijā ir izveidojusies augsta riska situācija gan drošas vides, gan komunikācijas, gan finanšu jomās. Tāpat Akadēmijā ir notikusi Akadēmijas vadības un vadošo administrācijas speciālistu nomaiņa. Akadēmijas un Kultūras ministrijas budžetā nav brīvu finanšu līdzekļu, ko varētu novirzīt vardarbības novēršanas pasākumu īstenošanai, tādēļ tie tiek prasīti papildus.” Savukārt “naudu saņems tas pakalpojuma sniedzējs, kurš iepirkuma vai cenu aptaujas rezultātā būs ieguvis tiesības sniegt pakalpojumu”, tā ministrija.
Joprojām nav skaidrs, kas ir šī mistiskā “augsta riska situācija gan drošas vides, gan komunikācijas, gan finanšu jomās”. To neskaidro ministrija, par to nerunā arī akadēmijas vadība, kaut gan būtu jau laiks jaunajai rektorei Ilonai Meijai publiski izklāstīt par šiem “augstajiem riskiem”.
Ministrija arī apraksta pasākumu kopumu seksuālās un cita veida vardarbības izskaušanai: “JVLMA padomes apstiprinātais JVLMA krīzes novēršanas plāns nosaka šādas aktivitātes: drošās vides izpratnes veicināšana un apmācības personālam un studējošajiem, ziņošanas mehānisma uzlabošana, studējošo un personāla atbalsta sistēmas pilnveidošana un arī normatīvo regulējumu precizēšana.
Par papildu piešķirto finansējumu tiek plānota psihologa pakalpojuma nodrošināšana Akadēmijas studentiem un personālam; labbūtības kurss Akadēmijas personālam; drošas mācību vides apmācību nodrošināšana; video novērošanas sistēmas izveide drošas studiju vides nodrošināšanai. Jau ir izstrādāts jauns Ētikas kodekss, īstenoti semināri par ētikas jautājumiem. Sadarbībā ar JVLMA Studējošo pašpārvaldi tiek gatavota arī Studentu - mentoru sistēma un digitāls materiāls vardarbības atpazīšanai un novēršanai.”
Galvenais šeit, protams, ziņošanas mehānisma uzlabošana: par to noteikti var konsultēties pie bijušajiem čekas aģentiem, kuru kartītes iespējams aplūkot attiecīgajos interneta resursos. Ziņošana ir visa pamatā! - to apliecinās ikviens aģents. Un nav svarīgi, šajos ziņojumos būs daļa patiesības vai arī tās vispār nebūs, jo - kārtībai valstī jābūt. Jācer, ka Ētikas kodeksā tiks aplūkotas visas pareizās ziņošanas nianses.
Un kāda metodoloģija tiks izmantota, lai novērstu seksuālo un cita veida vardarbību? Ministrija atbild: “JVLMA veic dažādus preventīvus pasākumus, piemēram, studējošo anketēšana ik semestra beigās. Studējošajiem un docētājiem ir iespēja informēt JVLMA vadību, Ētikas komisiju, Studējošo Pašpārvaldi vai Padomi, kā arī izmantot Trauksmes celšanas iespēju.”
Vareni. Gan ziņošana, gan anketēšana, gan Trauksmes (ar lielo burtu) celšana būs tās sviras, kas aizslaucīs vardarbību, kas neģēlīgi apsēdusi Mūzikas akadēmiju. Bet, re, mūzikas mākslinieku augstskolā vardarbības vairs nebūs.
Visā šajā optimisma pārpilnībā tikai skauģi un nelabvēļi, domādami par ziņotājiem un viņu ziņojumiem, jautā: “Vai nemulsina tas, ka liela (lielākā) daļa no šiem “ziņojumiem” ir meli?” Ministrija atbild: “Atbilstoši normatīvajiem aktiem, jebkuram ir tiesības ziņot, ja viņa skatījumā tiek nodarīts kāds kaitējums. Atkarībā no tā, kurā institūcijā ziņojums tiek iesniegts, tā institūcija atbilstoši savai kompetencei to izvērtēs.”
Diez vai ar šo vardarbības vilni, kas - kā mums liek domāt Kultūras ministrija, - pārpludinājis Mūzikas akadēmiju, varētu sacensties jebkāda ieslodzījuma iestāde, kādu Latvijā nav mazums. Varbūt akadēmiju pārveidot par tādu kā profilaktisku cietuma filiāli? Galu galā - līdzekļi jātaupa, un mūzikas apvienojums ar noziegumu profilaksi būtu efektīvs līdzeklis cīņā pret īstiem noziegumiem.
