Nobela prēmija ekonomikā 2024. gadā tika piešķirta Daronam Acemoglu, Džeimsam Robinsonam un Saimonam Džonsonam, kuri izskaidroja pasaulei, kāpēc dažas valstis kļūst bagātas un attīstās, kamēr citas ir iestrēgušas pagātnē, un kāpēc progress un tehnoloģijas noved pie valsts labklājības tikai dažās vietās, kamēr citās ne, raksta BBC.
“Viņi parādīja, cik svarīgas valsts uzplaukumam ir valsts institūcijas. Sabiedrības, kurās nav attīstīts tiesiskums un varas iestādes ekspluatē iedzīvotājus, neattīstās un nemainās uz labo pusi. Laureātu pētījumi palīdz mums saprast, kāpēc tā notiek,” skaidro Zviedrijas Zinātņu akadēmija.
Acemoglu ir slavens ne tikai akadēmiskajās, bet arī plašākās aprindās, un viņam jau daudzus gadus tika pareģota Nobela prēmija.
Šī gada balva ir īpaši svarīga, jo vairākās Rietumu valstīs pieaug politiķu spiediens uz institūcijām, skaidro Acemoglu un viņa divi līdzautori.
Amerikas Savienotajās Valstīs Donalds Tramps ir tuvu uzvarai prezidenta vēlēšanās, jo nekad nav atzinis sakāvi iepriekšējās vēlēšanās.
Eiropā ES apsūdz Ungāriju, Poliju un citas valstis pilsoņu pamattiesību pārkāpumos un uzbrukumā tiesu un preses neatkarībai. Līdzīgi uzbrukumi arī no Apvienotās Karalistes varas iestāžu puses pēc “Brexit” kļuvuši biežāki - valdība ir ierobežojusi tiesības protestēt un mēģinājusi apiet parlamentu un Augstāko tiesu.
Draudi, ko tas rada labklājībai, ir aprakstīti Acemoglu un Robinsona bestsellerā “Kāpēc dažas valstis ir bagātas un citas nabagas”, kas publicēts pirms 12 gadiem.
Pagājušajā gadā Acemoglu, kas jau ir bijis līdzautors ar trešo amerikāņu laureātu Džonsonu, izdeva jaunu grāmatu "Spēks un progress", kurā ekonomisti izklāsta, kāpēc tehnoloģiskais progress ne vienmēr uzlabo dzīves kvalitāti un nostiprinās brīvību.
Šis jautājums ir aktuālāks nekā jebkad agrāk mākslīgā intelekta attīstības un tehnoloģiju agresīvās izmantošanas laikmetā, lai ar sociālo tīklu palīdzību ietekmētu iedzīvotāju prātus.
Pēc Nobela komitejas domām, Acemoglu un viņa biedri bija pelnījuši balvu, jo viņi paskaidroja, kāpēc diktatūras un autokrātijas apstākļos ekonomika nīkuļo un tikai pie varas esošie kļūst bagātāki un kā pāreja uz demokrātiju palielina visu iedzīvotāju iespējas uzlabot savu dzīves stāvokli.
Ekonomika ir salīdzinoši jauna zinātne, un Alfrēda Nobela testamentā par to nekas nav teikts - balva šajā jomā parādījās tikai pēc tam, kad Zviedrijas centrālā banka 1968. gadā ziedoja lielu naudas summu Nobela fondam par godu tā 300. gadadienai.
Lai arī balva tehniski nav Nobela prēmija, tomēr to piešķir tajā pašā ceremonijā un viena un tā pati komiteja. Tā ietver naudas atlīdzību aptuveni viena miljona ASV dolāru apmērā un īpaši izstrādātu zelta medaļu.
Uzvarētāju izvēlas Zviedrijas Zinātņu akadēmija. Tā vadās pēc tādiem pašiem noteikumiem, kā atalgojot izcilus darbus citās zinātnes kategorijās.