Uz Valmieras šosejas pagājušajā svētdienā notika ceļa satiksmes negadījums, kura rezultātā mašīna, kurā bija ģimene ar diviem maziem bērniem, iebrauca Braslas upē un dažu minūšu laikā nogrima. Nelaimē iekļuvusī sieviete sociālajā tīklā "Facebook" dalās ar piedzīvoto, cerot, ka viņas pieredze var palīdzēt citiem, kas nokļūtu līdzīgā situācijā.
Sieviete stāsta, ka pagājušajā svētdienā, braucot mājup no Rīgas, viņa iekļuvusi ceļu satiksmes negadījumā starp Inciemu un Straupi. "Tā būtu gana ikdienišķa situācija, bet tas neikdienišķais bija tas, kur es apstājos....Es apstājos Braslas upes vidū...... Jā, ar visu ģimeni - vīru, 2 bērniem," traģisko brīdi atceras satiksmes negadījumā iekļuvusī.
Neviena auto skola, neviena droša braukšanas skola nemāca, kā jārīkojas, iebraucot dziļā ūdens tilpnē.
"Un kas tad notiek? Ir tāds šoks, ka tu uz mirkli sastingsti un vispār nesaproti ko darīt - man tiešām ar visu mašīnu tagad būs jānogrimst, lai varētu atvērt durvis? Bērns vēl fonā pajautāja - kas tagad būs? Un tad vīrs šo sekundes simtdaļas pārdomu pārtrauca, sakot : "Miers, tikai miers - tagad visi atsprādzējamies". Noskan klikšķi. Tu parausti durvis un saproti, ka mašīna tās ir bloķējusi. Naivi domāju atvērt logu - ha - tev takš ir elektriskie logi - kādus logus atvērt...mašīna turpina strauji grimt....vīram ar durvis neveras...
Vīrs pārbaudīja nākošās durvis - aizmugurē. Tās par laimi vaļā. "Bērni - esat drosmīgi un cik spēka - peldat uz krastu". Un tu nodomā - paldies, paldies, ka mana septiņgadīgā gadīgā meita jau mācēja kaut cik peldēt un desmitgadīgais dēls iet peldēšanā. Mašīna piepildās ar pirmo ledaino ūdens šalti. Ar ūdens vilkmi salonā durvis ir atkal ciet. Mašīna grimst vēl straujāk. "Sieva - tagad tu," dzirdu vīra balsi. Lecu uz aizmuguri. Ūdens tuvu logā stiklam. Jau ar spēku vēru durvis...atvēras...kaut kur pa ceļam pazaudēju botu...štrunts - redzu, ka meitai jau knapi turas un tik, cik deguns un nedaudz mutīte virs ūdens....steidzos palīgā....bet - cik bieži jūs ejat peldēties ar pufaikām....Braslas dibenu nevaru sataustīt...tā kā kāds ar ekskavatoru būtu krastu nogājis - taisns kā dēlis...ar nenormālu gribu esmu klat meitai un pēdejā bridī viņu uzrauju uz aukšu un pagrūžu vīrietim, kas jau bija ielecis ūdenī, lai glābtu mūs.......dzirdu kādu sievieti satraukumā saucam, vai vēl kāds mašīna ir palicis.....Redzu skrienam pāris cilvēkus....Sajūtu piepeldam vīru...Viss, visi ir dzīvi.....Sāc sajust ūdens aukstumu, salu...Pieķeries pie vienīgā nozāģētā kociņa krastā...Kāds tevi pastum augšā... Krasts....Bet mašīna praktiski nogrimusi zem ūdens....
Man iestājusies panika....Es neko nesaprotu....Daudz mašīnas apstājušās, kāds kaut ko man prasa....Vīrs nokliedzas - bērnus - lūdzu ielieciet siltajās mašīnās...Bērni pazūd....Kāds man sāk vilkt nost jaku, kreklu...Redzu, ka ceļa malā veidojas slapjā drēbju kaudze. Kāds man velk M izmēra vējjaku...Tieku iesēdināta pie ģimenes, kas braukusi no Valkas...Tiek sameklētas sausas vīrieša zeķes...Kāda sieviete man velk slapjās nost," atceras sieviete.
Pēc brīža jau pa kalnu lejā braukušas divas ātrās palīzības. Palīgā ieradušies Valmieras radi ieradušies. Bērni aizvesti uz mājām sildīties. "Stāvu un skatos uz apkārtni, un nespēju noticēt, ka neietriecos stabā, akmenī, krūmos, tilta margās, ceļa zīmēs stabos, upē nebija koki, bet pa vienīgo mazo taisno pļaviņu "maigi" apstājos upē... Bet kāds tad ir tas kopsavilkums un ko es pēc pāris dienām šo visu sapratu un ja kāds izlasa līdz beigām - varbūt kādas atziņas no šīs situācijas kādreiz izglābs tavu dzīvi:
- 1. Zinu, viegli teikt - bet miers, uzticēšanās otram, kas tai brīdī valdīja mašīnā - bija izšķirošais. Mani mīļie bērni - neviena iebilduma, neviena asara - uz vārda klausīja, ko teica vecāki;
- 2. Iespējas - jāmeklē iespējas - priekšējās durvis nevēras - ok, tālāk, logi - nav - tālāk....un jā arī nonāc līdz tam, ka mašīnai ir jā nogrimst - ir laiks bērniem pateikt ko darīt un spēt iedot ticību, ka viss būs labi...
- 3. Bērnu padibenīši peld - to varēju iedot meitai, lai vismaz turās pie tā...
- 4. Ir jāved bērni peldēt - lai mācās peldēt...jo ja viņi nemācētu - es pat palīdzēt nepaspētu, kamēr tiktu līdz viņiem. Vai tad ir jāsaprot, ka pirmā iet mamma...bērni nemāk peldēt, ja var - kāpjam uz mašīnas jumta
- 5. Cik telefona numurus Jūs zināt no galvas....visi telefoni peldas ūdenī...gan bērniem, gan pašiem divi telefoni ir jāzina obligāti no galvas;
- 6. Kad pēc trieciena dancoju pa ceļu - tik neapgāzties, tik neapgāzties - mašīnā atradās leņķzāģis...vai bija nostiprināts.....
- 7. Un kamdēļ notika CSN - mašīna, ko apdzinu nepaskatījās spogulī un veica apdzīšanas manevru - ietriecoties manī..... skatāmies spoguļos - labāk pāris liekas reizes arī....
- 8. Pārrunajiet ar bērniem dažādas situācijas - ko jūs darīsiet, ja, piemēram, ugunsgrēks, iebrauksim ūdenī, pazaudēsimies meža, utt.. Pat situāciju, ja vecāki upē atrastos bezsamaņā - ko Jūs bērni darītu?
- 9. Mašīna nogrima ļoti ātri....maksimums 1 minūte un tā pilnība bija zem ūdens...
- 10. Zem ūdens nav zona (māsa zvanīja) melnais joks, jo tika mans ūdens izturīgais Huawej saplēstais telefons pēc 6h atrašanās ūdenī izdzīvoja un izvelkot mašīnu no ūdens bija gatavs strādāt;
Jebkurā gadījumā - paldies visiem, kas apstājās, kas palīdzeja. Paldies arī tiem, kas mani nostūma no ceļa, jo viņi metas glābt manus bērnus lecot ūdenī...paldies!
Jā, es katru nakti atrodos upē un piedzīvoju to visu no jauna, bet ticu, ka kaut kas no lasītā varbūt kādam izglābs dzīvi, jo būs lasījis par šo...
Dzīve ir skaista! Paldies, ka varu dzīvot viņu tālāk!," ar šādu emocionālu ierakstu cietusī dalās "Facebook".
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē aģentūra LETA noskaidroja, ka Straupes pagastā, uz Valmieras šosejas, 28.novembrī ap plkst.13.30 kāds automašīnas "Volvo XC60" vadītājs nepārliecinājās par apdzīšanas manevra drošību un izraisīja sadursmi ar kādas sievietes vadītu "Volvo V50", kas tobrīd arī bija sākusi apdzīšanas manevru.
Pēc negadījuma "Volvo V50" iebrauca Braslas upē. Automašīnā sēdošie paša spēkiem tikuši ārā. Automašīnas pasažieri atteikušies no stacionēšanas.
Par notikušo sākts administratīvais process.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aģentūrai LETA apliecināja, ka cilvēki paspēja izkļūt no upē iebraukušās automašīnas vēl pirms VUGD darbinieku ierašanās. Notikuma vietā strādāja arī ūdenslīdēju grupa, turklāt VUGD izvilka auto no upes.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka iepriekšējos gados ir bijuši vairāki negadījumi, kad automašīnai iebraucot ūdenskrātuvē iestājušās tomēr traģiskas sekas.
Traģiskākais šāda veida negadījums notika 2011.gada nogalē, kad pēc pēc Jaunā gada svinībām, automašīnai iebraucot upē un apgāžoties, bojā gāja septiņi jaunieši.
