Rīga

Kovida pandēmija pārblīvējusi vidi ar izlietotām sejas maskām, plastmasas cimdiem un maisiņiem. Pat bulciņu veikalā tagad vairs nevar nopirkt, neietītu plēvē. Kur to visu atkritumu lērumu likt? Ne visus plastmasas atkritumus ir iespējams pārstrādāt otrreizējās izejvielās, un ne vienmēr tas ir saimnieciski izdevīgi. Citviet Eiropā plaši izmantots risinājums ir atkritumu pārstrāde elektrībā un siltumā. Arī Rīgai ir nepieciešama atkritumu dedzinātava, jo Getliņu atkritumu poligona ietilpība ir teju izsmelta.

Koronavīrusa epidēmija nav bijis šķērslis, lai medicīnas jomā apturētu attīstības projektus. Rīgas 1. slimnīca atjaunojusi vēsturisku ēku, kurā darbību sākusi Rehabilitācijas klīnika.

Kastes ar tukšām šampanieša pudelēm no partiju birojiem aizvāktas, puķes novītušas, un Rīgas domei pienācis laiks skarbam rutīnas darbam ar skolu jumtiem un kanalizācijas vākiem. Nevar teikt, ka galvaspilsētā viss būtu daiļi un jau kārtībā. Darba ir daudz. Taču kāds bija pirmais jaunā sasaukuma lielais darbs? Pareizi – amatu dalīšana. Nevar prasīt no radījumiem, kam ir šņukuri un aste gredzenā, lai viņi izplestiem spārniem paceļas gaisos un lido uz sauli.

Latvijas Krievu savienības valde pieņēmusi rezolūciju, kurā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas atzītas par nelikumīgām. Organizācija vēlēšanu rezultātus apstrīdējusi arī tiesā. Taču tas pretēji “Saskaņas” nostājai partijas pārstāvjiem netraucēja piedalīties sarunās par pašvaldības darba organizēšanu.

Par spīti politikas ekspertu prognozēm, „Attīstībai/Par!” un „Progresīvo” kopējā saraksta Rīgas mēra amata kandidātam Mārtiņam Staķim tikai nedēļas laikā izdevās panākt vienošanos ar trim partneriem par koalīcijas izveidi. Tiesa, lai to panāktu, bija nepieciešams izveidot trešo vicemēra amatu, un arī cīņa nav noslēgusies pilnībā – vēl jāvienojas par komisiju vadītāju vietniekiem.

Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsācis sarunas par jaunās domes koalīcijas veidošanu. Pašlaik gan izskatās, ka ātri viņam tas neizdosies, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām dažos vēl neizveidotās koalīcijas partneros gruzdot vēlme mēra amatā redzēt cita politiskā spēka pārstāvi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās tikai 40,6 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tik zema vēlētāju aktivitāte nebija pat iepriekšējās krīzes laikā. Tomēr, neskatoties uz dramatiski zemo vēlētāju aktivitāti, jaunā Rīgas dome ir ievēlēta.

Lai arī Rīgas domes (RD) vēlēšanas beigušās it kā bez īpašiem pārsteigumiem, tomēr daži jāpiemin. Pirmkārt, šo vēlēšanu zemā aktivitāte. Tā gan bija sagaidāma, ņemot vērā apātisko noskaņojumu tradicionālo “Saskaņas” vēlētāju vidū. 2017. gadā par S/GKR bloku nobalsoja 127 tūkstoši vēlētāju, bet šogad par dažādām bijušās koalīcijas atlūzām kopā uz pusi mazāk – 66 tūkstoši. Taču galvenais vēlēšanu pārsteigums bija partijas “Progresīvie” triumfs.

Salīdzinot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus ar 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultātiem Rīgas velēšanu apgabalā, var secināt, ka visvairāk savus atbalstītājus zaudējusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, KPV LV un JKP, bet vislabāk savu atbalstītāju skaitu divu gadu laikā ir izdevies palielināt “Attīstībai/Par!” un “Jaunajai Vienotībai”.

Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) startēja kopīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā, taču Rīgas domē neiegūs mandātus, jo nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot 4,07% nobalsojušo vēlētāju atbalsta. Tas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr nav pietiekami.

Kaut arī ar katastrofāli zemu vēlētāju aktivitāti, tomēr Rīgas domes vēlēšanas ir notikušas, un tajās vismaz nomināli uzvarējis politiskais spēks, kuram to solīja sabiedriskās domas aptaujas un kurš arī pats bija pārliecināts, ka Rīga ir tā bastions, – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts. Apvienības mēra amata kandidāts cer uz ātru koalīcijas izveidi un domes darba atsākšanu.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.

Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.

„Kā jums šķiet, ko atgādina JKP priekšplānā izvirzītā Linda Ozola?” – šādu jautājumu nesen man uzdeva kāds politikas vērotājs. Padomāju. Un sapratu. Jutu Strīķi. Aizsaulē aizgājušās politiķes tēls tik ļoti bija iespaidojis eventuāli nākamo Rīgas domes vadītāju, ka viņa publiskajās debatēs kopēja ne tikai runas manieri, nesatricināmo revolucionāro pārliecību un Dāmokla zobina švīkstināšanu virs korumpantu galvām, bet arī, pietrūkstot kompetencei, vēlamo uzdeva par esošo. Taču tas jēkāpistiem ir normāli.

Šīs ir pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kuras es it kā varētu vērot no malas, jo, lai gan vairāk nekā pusgadsimtu biju rīdzinieks, tomēr jau kādu laiku esmu savu ikdienas dzīvi saistījis ar Rīgai tuvu novadu. No vienas puses, Rīgā notiekošais uz mani it kā tieši neattiecas, bet, no otras puses, Rīga ir daļa no Latvijas, ekonomiski vislielākā daļa, tāpēc Rīgā notiekošais tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas novadus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Rīt balsstiesīgie un pilsoniski aktīvie rīdzinieki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai, runājot politiķu vārdiem, izvēlētos Rīgas nākotni. Taču šīs vēlēšanas nebūs kā līdz šim pieredzētās ne tikai tāpēc, ka tās ir ārkārtas vēlēšanas. Savus noteikumus valstī joprojām diktē arī Covid-19.

Vecas atkritumu izgāztuves, lopu kapsētas, militārie objekti – tās ir vietas, kur labāk nespert kāju. Taču tie nav vienīgie objekti, kuros ir konstatēts piesārņojums. Tāds var būt pat vietā, kur ir uzcelts lielveikals.

Rīgas centrālās ielas sabiedriskā transporta pieturvietās ieklātais valčbetons izrādījies nepiemērots materiāls ar uzpūstu PR – neveiksmīgs Brocēnu cementa rūpnīcas mārketinga produkts. Brīvības ielas segums tiek ārdīts laukā jau trešo reizi triju gadu laikā, taču tagad tiks ieklāts īsts ceļu betons, kādu lieto bagātās valstīs. Tādam vajadzētu kalpot, ja ne saules mūžu, tad vismaz līdz nākamajai ielas rekonstrukcijai.

Ir klāt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas! Ļoti steidzīgie jau tagad var vēlēt, bet lielākā daļa rīdzinieku, kuriem nav vienaldzīga sava pilsēta, ies pie urnām 29. augustā.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās gaida ierodamies 422 681 vēlētāju. Pusei vēlētāju vēlēšanu iecirknī ir sagādāta sejas aizsargmaska, teju trešajai daļai – pildspalva, ja tāda būs vajadzīga. Ja būs nepieciešams, iecirknī varēs izmērīt pat temperatūru. Šo un citu Covid-19 drošības pasākumu, kā arī steigas dēļ Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būs ārkārtīgi dārgas vēlēšanas. To kopējas izmaksas pārsniegs 2 miljonus eiro, tātad par pusmiljonu eiro vairāk, nekā sākotnējo tika lēsts.

Jaunās aptaujās parādoties jaunai partijai “Jaunā Saskaņa”, kurai ir izredzes iekļūt Rīgas domē, līdzšinējie favorīti to neuztver kā nopietnu konkurenci, taču, ja tā patiešām notiktu, šim politiskajam spēkam nāktos palikt opozīcijā vai veidot koalīciju ar pārējo atgrūstajām ‒ ar “Saskaņu”, Latvijas Krievu savienību un “Gods kalpot Rīgai”.

TV24Rīga rīkotajās Rīgas mēru kandidātu debatēs izraisījās ļoti zīmīgs dialogs starp raidījuma vadītāju Armandu Puči un NA/LRA apvienotā saraksta līderi Eināru Cilinski. Runājot par sabiedriskā transporta nākotni Rīgā, Cilinskis saka: “Mums būs nepieciešamas vairāk sabiedriskā transporta joslas un satiksmes plānošanu, lai padarītu šo sabiedrisko transportu ātrāku.” Puče viņu nekavējoties pārtrauc, jautājot: “Einār, kā?...Nu kā, vairāk joslas? Kā? ...No kurienes tās joslas?