„Atkal privatizējat 18.novembri?” – vieglā greizsirdībā Jānim Iesalniekam (NA) uzklupa kāda tviteriste. Iesalnieks, droši vien nedomādams neko par privatizāciju, bet gan par Rīgas domes vēlēšanām, bija ielicis savā tviterkontā nelielu aptauju: „Šonedēļ rīdziniekiem būs iespēja tiešā veidā ietekmēt Rīgas nākotni. Kādu Rīgu izvēlēsies tu Rīgas domes vēlēšanās?”
Ārkārtas Rīgas domes vēlēšanu gaisotnē “Vienotība” sestdien aizvadīja kārtējo kongresu, kurā, cīnoties ar politiskās personības dalīšanās sindromiem, priekšvēlēšanu gara uzkurināšanai tika izmantoti visi partijai pieejamie smagsvari un sperti pirmie neveiklie soļi “digitālās partijas” virzienā.
Rīgas domes deputātu kandidāte Agnese Logina savā aģitācijas rullītī norāda uz dzimumu nevienlīdzību Rīgas ielu nosaukumos. Rīgā esot tikai četras ielas, kuras nosauktas reālu vēsturisku sieviešu vārdos – Aspazijas bulvāris (pašā centrā), Mirdzas Ķempes, Martas Rinkas un Annas Sakses ielas. Logina nosauc arī tās sievietes, kuras būtu pelnījušas, bet kuru vārdos ielas nav nosauktas – Marija Leiko, Klāra Kalniņa, Mērija Grīnberga, Lūcija Garūta.
Sociologu firmas mēdz veikt sabiedriskā noskaņojuma mērījumus un veidot partiju reitingus. Taču tur ir dažas nianses, kas jāņem vērā. Nevajag ticēt uz vārda šiem reitingiem! Pat paši sociologi nepretendē uz to, lai viņiem tic. Reitingi nav prognozes.
Rīgas domes vēlēšanās startējošo politisko partiju pēdējie reitingi liecina, ka kādreizējām opozīcijas partijām patiešām varētu izdoties neļaut pie varas atgriezties “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai”. Taču pašlaik Rīgā populārākās partijas Rīgas mēra amata kandidāts pieļauj, ka sarunas par koalīcijas izveidi būs sarežģītas, bet kā minimāli koalīcijai nepieciešamo mandātu skaits tiek minēts 33.
Ja pasauli un Latviju neplosītu Covid-19, Rīgā jau no nākamā gada 1. janvāra tiktu ieviests tūrisma nodoklis. Koronavīrusa dēļ tā ieviešana tika atlikta uz gadu. Starp Rīgas mēra kandidātiem nav vienprātības par šāda nodokļa ieviešanas nepieciešamību – daļa uzskata, ka tas Rīgai nav vajadzīgs, bet daļa ir pārliecināta, ka tam būtu jābūt pat piecas reizes lielākam, nekā plānots.
Intervijā Neatkarīgajai Latvijas Nedzirdīgo savienības Valsts deleģēto sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājs Zaļo un zemnieku savienības Rīgas domes deputāta amata kandidāts Edgars Vorslovs stāsta, kāda ir cilvēku ar dzirdes traucējumiem situācija Latvijā un kāpēc ir svarīgi, ka nedzirdīgo intereses ir pārstāvētas Rīgas Domē un politikā vispār.
Šobrīd likumdošanā garantēta bezmaksas ēdināšana skolā ir 1.‒4. klašu skolēniem. To kopš šā gada 1. janvāra solidāri nodrošina gan valsts, gan pašvaldības. Par pārējo klašu skolēnu brīvpusdienām katra pašvaldība rūpējas pati. Aptaujājot Rīgas domes vēlēšanās startējošās partijas un izpētot partiju priekšvēlēšanu programmas, jādomā, ka visu klašu Rīgas skolēniem brīvpusdienas nākotnē būs garantētas. Ja vien, protams, priekšvēlēšanu solījumi tiks turēti.
Nav jābūt kultūras, būvniecības vai aviācijas zinātņu doktoram, lai konstatētu, ka Spilves lidosta iet postā. Tā vairākus gadu desmitus jau ir bijusi postā, bet Rīgas pašvaldības (ne)saimniekošanas rezultātā šis posts arvien padziļinās. Iespējams, vienīgais, kas nespēj to saskatīt, ir vecās lidostas valdītājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami”.
Dienvidu tilta, ko ārkārtīgi lielo izmaksu dēļ mēdz dēvēt arī par Zelta tiltu, pilnīgas pabeigšanas termiņš joprojām nav zināms. Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, iespējams, šī tilta 4. kārtas projekts beidzot izkustēsies no septiņus gadus ilgušās bezdarbības, jo vismaz trīs partijas – ZZS, KPV LV un JKP – ievēlēšanas gadījumā ir gatavas beidzot pieķerties Dienvidu tilta ceturtajai, noslēdzošajai kārtai.
Uz Rīgas domes vēlēšanām pieteikušos partiju vēlēšanu sarakstu līderiem tika sarīkotas sacensības specifiskā solīšanas segmentā – solīšanā ne vēlētāju vairākumam, bet tādam uzņēmēju segmentam, kura intereses saistās ar naudas ieguldīšanu biroju celtniecībā un ekspluatācijā.
Uzņēmums “Rīgas nami”, kura stāvvietu pie Kongresu nama izmanto Oļegs Burovs, vairs nebūdams saistīts ar šo pašvaldības struktūrvienību, atprasīs izsniegto caurlaidi. Vismaz ekskluzīvo pulksteni viņam neviens nevar konfiscēt.
Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” nav rīkojies kā gādīgs saimnieks un pieļauj unikāla pēckara arhitektūras mantojuma bojāeju. Spilves lidostas terminālis un ievērojama daļa lidlauka uz daudziem gadiem iznomāta necienīgam nomniekam ar saitēm Krievijā un Kipras ofšorā. Nomnieks nepilda solījumus, ko apņēmās līguma slēgšanas brīdī – termināļa stāvoklis faktiski nav uzlabots un arī mazā aviācija no lidostas visiem spēkiem tiek dzīta laukā.
Bezmaksas sabiedriskais transports Tallinā pilsētas iedzīvotājiem ir pieejams kopš 2013. gada 28. oktobra. Un kopš pirmās dienas oponenti šo lēmumu sauca par populistisku un paredzēja drīzu pilsētas sabiedriskā transporta vai pat Tallinas bankrotu. Kā zināms, Tallina nav izputējusi. Neatkarīgā noskaidroja, kuru partiju un sarakstu deputātu kandidāti ievēlēšanas gadījumā plāno arī Rīgā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi pauduši vēlmi par Covid-19 ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem būvēt jaunu basketbola halli Rīgā, liecina informācija Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājaslapā.
Kamēr pie Valsts drošības dienestam atdotā Marsa parka vakar notika kārtējā Teikas iedzīvotāju protesta akcija, apsolītajā jaunajā Marsa aizvietotājskvēriņā pie Rīgas 45. vidusskolas rosījās strādnieki. Pēc publiskas nokaunināšanas arī “Rīgas satiksme” pieslēgusies labiekārtošanas darbiem, lai bērniem uz skolu nav jānāk klupus krišus pa sabrukuša asfalta mežģīnēm.
Skvēriņā pie Rīgas 45. vidusskolas, kas piesaukts kā alternatīva visiem Teikas Marsa parka gribētājiem, sācies priekšlaukuma un celiņu remonts. Šis remonts kalpo par spilgtu piemēru dažādu institūciju nespējai savā starpā sarunāties, jo dažu kroplu saliņu veidā sabrukušais asfalts šeit tiks speciāli atstāts.
Sajutusi ilgus gadus krievvalodīgo elektorātu monopolizējušās “Saskaņas” vājumu, Latvijas Krievu savienība pēc diviem izlaistiem vēlēšanu cikliem atkal mēģinās iekļūt Rīgas domē. Politikas eksperti uzskata, ka Eiropas parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītajam politiskajam spēkam atgriezties domē ir izredzes.
No 15 Rīgas pašvaldību vēlēšanām reģistrētajām partijām liktenīgo piecu procentu pārvarēšana pašlaik tiek prognozēta vienīgi septiņām. Astoņu politisko spēku atbalstītāju balsis – neatkarīgi no to politiskajām simpātijām ‒ vairos nominālo uzvarētāju spēku. Pieredze liecina, ka tieši šīs balsis var izšķirt, kāda nākamos piecus gadus galvaspilsētā būs valdošā koalīcija.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startē 15 kandidātu saraksti, un katra no iesniedzējpartijām cer, ka tieši viņu izvirzītais pilsētas mēra kandidāts iegūs Rīgas pilsētas atslēgas. Starp mēra amata kandidātiem lielākoties ir turīgi ļaudis, no kuriem dažu ienākumi mēnesī pārsniedz pat premjera atalgojumu.
Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Rīgas pagaidu administrācija ir pasniegusi rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem skaistu dāvanu – aiztaisījusi Tērbatas ielu visā garumā, lai ļaudis var priecīgi staigāt krustu šķērsu, iepirkties un pasēdēt kafejnīcās.
Aizvadītās nedēļas svarīgākais politiskais notikums bija Tērbatas ielas pārvēršana par gājēju ielu. Pagaidām gan tikai uz mēnesi. Kāpēc šis šķietami tikai pilsētvidi ietekmējošais pasākums manā skatījumā ieguvis tik būtisku politisko dimensiju, ka to uzskatu par nedēļas svarīgāko notikumu? Tāpēc, ka tieši ar šo pasākumu ir sācies Rīgas domes (RD) vēlēšanu maratons, kurš noslēgsies 29. augustā. Tas šobrīd ir nozīmīgākais RD vēlēšanu kampaņas elements, kurš iezīmē iespējamo Rīgas attīstības vektora maiņu, un kuru cenšas privatizēt viens konkrēts politiskais spēks.
