Sajutusi ilgus gadus krievvalodīgo elektorātu monopolizējušās “Saskaņas” vājumu, Latvijas Krievu savienība pēc diviem izlaistiem vēlēšanu cikliem atkal mēģinās iekļūt Rīgas domē. Politikas eksperti uzskata, ka Eiropas parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītajam politiskajam spēkam atgriezties domē ir izredzes.
No 15 Rīgas pašvaldību vēlēšanām reģistrētajām partijām liktenīgo piecu procentu pārvarēšana pašlaik tiek prognozēta vienīgi septiņām. Astoņu politisko spēku atbalstītāju balsis – neatkarīgi no to politiskajām simpātijām ‒ vairos nominālo uzvarētāju spēku. Pieredze liecina, ka tieši šīs balsis var izšķirt, kāda nākamos piecus gadus galvaspilsētā būs valdošā koalīcija.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startē 15 kandidātu saraksti, un katra no iesniedzējpartijām cer, ka tieši viņu izvirzītais pilsētas mēra kandidāts iegūs Rīgas pilsētas atslēgas. Starp mēra amata kandidātiem lielākoties ir turīgi ļaudis, no kuriem dažu ienākumi mēnesī pārsniedz pat premjera atalgojumu.
Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Rīgas pagaidu administrācija ir pasniegusi rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem skaistu dāvanu – aiztaisījusi Tērbatas ielu visā garumā, lai ļaudis var priecīgi staigāt krustu šķērsu, iepirkties un pasēdēt kafejnīcās.
Aizvadītās nedēļas svarīgākais politiskais notikums bija Tērbatas ielas pārvēršana par gājēju ielu. Pagaidām gan tikai uz mēnesi. Kāpēc šis šķietami tikai pilsētvidi ietekmējošais pasākums manā skatījumā ieguvis tik būtisku politisko dimensiju, ka to uzskatu par nedēļas svarīgāko notikumu? Tāpēc, ka tieši ar šo pasākumu ir sācies Rīgas domes (RD) vēlēšanu maratons, kurš noslēgsies 29. augustā. Tas šobrīd ir nozīmīgākais RD vēlēšanu kampaņas elements, kurš iezīmē iespējamo Rīgas attīstības vektora maiņu, un kuru cenšas privatizēt viens konkrēts politiskais spēks.
Piecas no septiņām Rīgas domes vēlēšanām jau reģistrētajām partijām startē, skandinot saukli par “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” aizdzīšanu vismaz opozīcijā, ja ne no domes pilnībā. Līdz vēlēšanām gan ir pietiekami daudz laika, lai situācija mainītos, bet pašlaik partiju reitingi vedina domāt – lai sasniegtu šo mērķi kaut daļēji, partijām var būt jāsadarbojas ar “Gods kalpot Rīgai”. To, ka šāda sadarbība ir iespējama, nenoliedz arī kandidējošo spēku Rīgas mēra amata kandidāti.
Rīdzinieki un pilsētas viesi noteikti būs pamanījuši, ka katru gadu no pavasara līdz pat vēlam rudenim Rīgas parki, skvēri un dārzi ir koši un ziedoši. Dobēs, ziedu piramīdās, ziedu grozos un vāzēs pavisam kopā iestādītas vairāk nekā 54 tūkstoši vasaras ziedaugu. Par šo krāšņumu rūpējas SIA „Rīgas meži” daļas „Dārzi un parki” dārznieki, kuru darbu atzinīgi novērtējuši gan iedzīvotāji, gan ziedu audzēšanas profesionāļi.
Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars konservatīvo apvienības savienību ar Latvijas Reģionālo apvienību pretnostatīja “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējam sarakstam, biedējot vēlētājus, ka pēdējo vadībā valsts galvaspilsēta kļūtu par “varavīksnes” un praida Rīgu.
Lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Rīgas domes vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī, tiks izmantota iepriekšējās vēlēšanās ar būtiskiem traucējumiem strādājošā SIA “Soaar” veidotā vēlētāju ziņu elektroniskās apmaiņas lietojumprogramma. Valsts kontrole (VK) uzsver, ka vēlēšanās izmantojamām informāciju sistēmām jāatbilst noteiktām drošības prasībām un to ieviešana nedrīkst būt sasteigta un nepietiekami finansēta. Pretējā gadījumā ir apdraudēta vēlēšanu norise kopumā, ieskaitot datu drošību un integritāti, kā arī vēlētāju vēlmi piedalīties vēlēšanās.
Prognozējot, ka “Jaunajai Vienotībai” un Jaunajai konservatīvo partijai ir ārkārtīgi mazas izredzes tikt ievēlētām Rīgas domē, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars brīdina vēlētājus, ka, nebalsojot par apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopējo sarakstu, vēlētāji Rīgu padarīs par “praidu” pilsētu vai atdos to 9. maija svinētājiem.
Šonedēļ ar klasisku politreklāmu, atsvaidzinātām līderu bildēm un pacilātiem vēstījumiem sevi startam uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pieteica partija „Gods kalpot Rīgai”.
Rīgas domes vēlēšanu īstenošanai Centrālā vēlēšanu komisija jau noslēgusi divus publiskos iepirkumus, proti, par aplokšņu iegādi un e-vides nodrošināšanu. Vēlēšanu aploksnes, tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, piegādās SIA “Hermess” . Tiesa, šoreiz vienas aploksnes cena ir par 27% lielāka nekā pērn uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām gādāto aplokšņu cena.
Pirmā partija, kas vēl pirms Covid-19 izraisītās krīzes nāca klajā ar savu priekšvēlēšanu programmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām – “Gods kalpot Rīgai”, to, ņemot vērā krīzē gūtās atziņas, nedaudz mainījusi. Sarakstā iekļauts arī ārkārtējās situācijas laikā plašāku popularitāti ieguvušais restorāna īpašnieks Andris Reizenbergs.
Ejot pa Rīgas ielām, ļaudis būs pamanījuši, ka sabiedriskā transporta pieturās reklāmstendos viņus sagaida jaunas, pievilcīgas sievietes attēls, kas ir Linda Ozola, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidāte.
Aizvadītajā nedēļā noslēdzās potenciālo Rīgas mēru izvirzīšana, un rīt sāksies oficiālā Rīgas domes vēlēšanu kampaņa. Kā pēdējie savas pretenzijas uz Rīgas mēra krēslu izteica Ralfs Nemiro no KPV LV un Linda Ozola no Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Līdz ar to ir iezīmējusies partiju politiskā dispozīcija pirms gaidāmajām vēlēšanām. Ko mēs tajā redzam?
Lai jaunajā Skanstes apkaimē varētu būvēt milzīgas, desmitiem stāvu augstas ēkas biroju, banku, nekustamo īpašumu un IT pakalpojumu kompāniju vajadzībām, ir būtiski jāpazemina gruntsūdens līmenis un jāaizvada prom lietus ūdeņi. Rīgas pilsēta nolēmusi atbrīvot attīstītājus no šīs problēmas, un pie reizes rīdzinieki tiks pie jauna brīnišķīga parka.
Partijas "KPV LV" Rīgas domes vēlēšanu saraksta prezentācija ne ar ko nepārsteidza. Blāvas, pagarlaicīgas runas, jebkādu uzskatāmu materiālu trūkums un aprauts pasākuma noslēgums bez aicinājuma uzdot jautājumus klātesošajiem saraksta līderiem.
Pārdefinējot galveno Rīgas problēmu – ne vairs korupcija, bet Rīgas pašvaldības uzņēmumos plaši izmantotais ārpakalpojums, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir pārliecināts, ka viņam politisko partiju reitingu pašās beigās esošo “KPV LV” izdosies ievest Rīgas domē.
Šodien par savu dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās oficiāli paziņos starp valdību veidojošajām partijām sabiedrībā viszemāk vērtētā KPV LV. Organizācija šī gada sākumā cīnījās ar iekšējām problēmām, kuras izraisīja partijas dibinātāja un valdes locekļa Artusa Kaimiņa aiziešana no partijas un biedru nespēja sapulcēties lemttiesīgai biedru sapulcei.
Valdošā koalīcija 15. jūnijā vienojās būvēt koncertzāli bijušās LKP CK ēkas vietā Elizabetes ielā 2. Var jau būt, ka kaut kur kuluāros Aigars Štokenbergs vai kāds cits arī šo variantu bija piedāvājis, bet faktiski tas sabiedrībai nāca kā pēkšņs pārsteigums. Taču tas netraucēja jau nākamajā dienā šo lēmumu atbalstīt valdībai.
Kopš 19.jūnija Saeima līdz 2.septembrim atrodas atvaļinājumā – ja oficiāli, tad Saeimas sesiju starplaikā. Šajā laika posmā tautas priekšstāvji uz pārlieki saspringtu darba režīmu negatavojas, kaut arī joprojām nav pabeigta 5.marta Saeimas sēde, kurā neizskatīti palikuši 18 likumprojekti. Taču galīgi bez darba deputāti nesēdēšot.
Uzturēt kārtību uz ceļiem Valsts policijai kopš 2008. gada palīdz fotoradari, kas automātiski fiksē autobraucēju pārkāpumus, lielākoties – ātruma pārsniegšanu. Taču patlaban Latvijā testa režīmā darbojas arī ierīces, kas automātiski novērtē braucēju rīcību pie luksofora aizliedzošās (sarkanās) gaismas un sabiedriskā transporta joslā un pārkāpuma gadījumā to nofiksē. Šobrīd šādu kontroles tehnisko līdzekļu lietderību vērtē Satiksmes ministrijā izveidotā starpinstitūciju darba grupa.
