Bordānisti driblē uz Rīgas rātsnamu

„Pirmais no labās ir Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. Bet JKP politiķi viņam blakus saraujas aizvien mazāki un mazāki augumā, jo meliem īsas kājas...” © JKP mājas lapa „konservativie.lv”

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi pauduši vēlmi par Covid-19 ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem būvēt jaunu basketbola halli Rīgā, liecina informācija Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājaslapā.

Par lielāko basketbola halles cēlāju uzmeties Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš, kurš norādījis, ka tuvākajos divos trīs gados Latvijai būs pieejami aptuveni 2,5 miljardi eiro no Eiropas ekonomikas atveseļošanās fonda, ko var izmantot infrastruktūras attīstībai, tai skaitā sporta infrastruktūrai. Arī Rīgas mēra amata kandidāte Linda Ozola visvisādi izsakās, pauž un akcentē, cik ļoti vajadzīga moderna sporta būve.

Te vajadzētu skanēt skaļiem aplausiem, kas pāriet nevaldāmās ovācijās, taču ir dažas nianses, kuru dēļ uzreiz tā nemaz negribas pievienoties vispārējai jūsmai.

Nav ne mazāko šaubu, ka sports ir nepieciešams tautas garīgajai un fiziskajai veselībai. Sportojoša tauta ir priecīga un čakla. Ja valstī ir spēcīgi basketbolisti, tas ir labs paraugs un stimuls viņiem līdzināties, trenēties un tiekties uz zvaigznēm. Sporta zāles ir vajadzīgas gan Rīgā, gan citās pilsētās.

Lai būvētu modernas sporta celtnes, vajadzīga nauda, bet nauda rodas no ekonomiskas rosības. Taču JKP jau kopš pirmās pastāvēšanas dienas to vien dara, kā cītīgi kaitē, sabotē, traucē un nīcina ārā tās Latvijas nozares, kas ir valsts un pašvaldību naudas avoti. Viens no šādiem avotiem bija ostas, kuras gan netieši, gan arī tieši bija sporta atbalstītājas. Tieši JKP ir tā partija, kas par vari ir centusies panākt, lai Ventspils un Rīgas brīvostas tiek apliktas ar amerikāņu sankcijām. JKP politiķi pat bija aizskrējuši uz ASV lūgties, lai taču beidzot amerikāņi izdara tā, lai investori un partneri Latvijas ostām brauktu apkārt ar lielu līkumu. Rezultāts ir diezgan pat izdevies -pārkrauto kravu apjoms Latvijas ostās ir samazinājies gandrīz par trešdaļu. Bet Lietuvā tas ir gājis uz augšu.

Tātad JKP spēlē “Žalgiris” un “Kibirkštis”, nevis TTT un VEF.

Lai mūsu komandām nebūtu naudas, bet tās netrūktu Klaipēdas “Neptūnas”, JKP ir norakusi dzelzceļa elektrifikācijas projektu, tāpēc visi nākotnes treknie kravu labumi no grandiozā “Jaunā zīda ceļa” projekta plūdīs caur Klaipēdu, nevis Rīgu. Lietuvas Basketbola federācijas priekšsēdim Arvīdam Sabonim turpmāk saviesīgos vakaros pirmais tosts jāuzsauc par godu latvju zirga galvām.

Jaunās basketbola halles projekts nav izdomāts nupat, un neba nu JKP ir uz to pirmās nakts tiesības. Atsaucoties LBS aicinājumam, 2017. gada martā Rīgas dome pieņēma lēmumu rezervēt Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo zemes gabalu Krišjāņa Barona ielā 99 un 99c 8800 kvadrātmetru platībā starptautiskajiem noteikumiem atbilstošas treniņu bāzes izveidei nacionālo basketbola izlašu vajadzībām, kā arī Bērnu un jauniešu basketbola skolas “Rīga” audzēkņu treniņu apstākļu uzlabošanai.

LBS par saviem līdzekļiem ir nodrošinājusi treniņbāzes projektēšanu, ko paredzēts pabeigt līdz 2020. gada beigām. No LBS puses viss ir pareizi - naudu vajag, vecā dome ir sagrauta un padzīta, tāpēc, lai turpinātu projektu, jāsadarbojas kaut vai ar plikpauraino velnu.

Naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis, ir izteicies premjers Krišjānis Kariņš. Parastie mazie reņģēdāji gan to nejūt, jo skaita makā eirocentus, taču nauda stāv milzīgos maisos, kastēs, celofāna kulēs, un valdošā koalīcija ir teju vai izmisumā, kur visu šo bagātību grūst. Viens tāds jauks finanšu apgūšanas projekts ir izdomāts ar bijušās cekas mājas nojaukšanu un daiļas koncertzāles būvēšanu tās vietā. Kur vēl varētu naudu pārvērst par gaumīgām būvbedrēm? Liepājas cietums! Nu tad vēl arī basketbola halle!

Vispār jau šie 2,5 miljardi eiro no Eiropas ekonomikas atveseļošanās fonda nav gluži dāvana, kas nokritusi no gaisa. Tā ir domāta Covid-19 ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Šī nauda nav par velti. Šī nauda ir infrastruktūrai. Var jau formulēt arī tā, ka arī sporta infrastruktūra ir infrastruktūra, taču Latvijā sports nav pelnoša nozare. Vajadzētu naudu ieguldīt tādās jomās, kurām ir cerības pelnīt, radīt pievienoto vērtību. Tad arī sportam būs labi. Iztērēt visu naudu betonā un stiklā, un tad brīnīties, ka tukšā zālē caurvējš svaida pa gaisu aizpagājušā gada žurnālu driskas?

Diezin vai ieņēmumi no biļetēm par koncertiem un basketbola spēlēm drīzā laikā varēs segt izdevumus. Sevišķi jau arī tāpēc, ka latvji brauc un vēl brauks projām, jo ne visiem celtniekiem atradīsies darbs pie cietuma, koncertzāles un halles jaunbūvju betona maisītājiem. Ar celtniecību var sildīt ekonomiku, bet to var arī visnotaļ pārkarsēt, kā to rāda bēdīgā vēsture ar Aigara Kalvīša valdības laika problēmām.

Būvniecība ir varen plašas iespējas nešķīstai korupcijai. Piešķirot valsts pasūtījumus, piešķīrēji var piešķirt un var arī nepiešķirt. Ja pasūtījuma gribētājs delikāti ieslidina naudas paciņu pareizās partijas pareizā kasiera kabatā, tad viņš būvē vai arī pats neko nebūvē, bet algo apakšuzņēmējus, kas savukārt nodarbina apakšapakšuzņēmējus. Tāpēc JKP vēl stipri jāpiestrādā pie tiesībsargājošo iestāžu un specdienestu sakārtošanas, jo visa vara tajos vēl nav sagrābta. Citādi būs jābaidās, ka visas sarunas pa kaktiem ar biznesmeņiem un bandītiem kāds var noklausīties un nofilmēt.

JKP nav nekā daudz, ko piedāvāt rīdziniekiem ārkārtas vēlēšanās. JKP sola apkarot spēļu zāles un iekasēt NĪN tikai no bagātniekiem. Diezin vai viņi paši maz tic tam, ko runā. Solīt debesu mannu un nākamajā dienā pēc vēlēšanām uzreiz visus solījumus aizmirst ir JKP stilā. Taisnības labad jāteic, ka šis stils ir raksturīgs arī vairākām citām partijām.

JKP atkal demonstrē, kā prot izsist konkurentiem un koalīcijas partneriem no rokām bumbu. Dažbrīd viņi sit pa rokām un ar kāju sper sāncensim pa kājstarpi, bet paši krīt zemē un raustās sāpju krampjos, kad pretinieks viņiem nav pat pieskāries. JKP pievāc sev basketbola tēmu un driblē ar to uz Rīgas rātsnama pusi.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais