Dienvidu tilta, ko ārkārtīgi lielo izmaksu dēļ mēdz dēvēt arī par Zelta tiltu, pilnīgas pabeigšanas termiņš joprojām nav zināms. Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, iespējams, šī tilta 4. kārtas projekts beidzot izkustēsies no septiņus gadus ilgušās bezdarbības, jo vismaz trīs partijas – ZZS, KPV LV un JKP – ievēlēšanas gadījumā ir gatavas beidzot pieķerties Dienvidu tilta ceturtajai, noslēdzošajai kārtai.
Pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā par Dienvidu tilta pabeigšanu iestājās ne viena vien partija. Šobrīd Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu programmā savukārt neviena partija vai partiju apvienība nav ierakstījusi vēlmi pabeigt Dienvidu tiltu. Aptaujājot vēlēšanās startējošās partijas, trīs no tām tomēr izteica gatavību uzsākt šī tilta 4. kārtas būvniecību, un tām ir plāns, kur iegūt būvniecībai nepieciešamos līdzekļus. ZZS šim mērķim piesaistītu ārējo finansējumu, bet JKP cer attiesāt par labu Latvijas valstij līdzekļus no “Deutsche Bank” un tos izmantot Dienvidu tilta ceturtās kārtas pabeigšanai. Žēl, ka uz Neatkarīgās jautājumu par Dienvidu tilta pēdējās kārtas būvniecību neatbildēja “Gods kalpot Rīgai” izvirzītais mēra kandidāts Oļegs Burovs. Viņš pērn, būdams Rīgas mēra pienākumu izpildītājs, LTV raidījumā “Panorāma” pauda savu sašutumu par Rīgas domes Satiksmes departamenta plānošanas spējām: “Nu, nebūs Čaka iela šogad [2019. gadā,] pabeigta, būs tikai komunikācijas. Nebūs [atjaunota] Bruņinieku iela šogad [2019. gadā]. Nebūs Dienvidu tilta 4. kārtas, kas arī savulaik ir solīta.” Vai situācija pēc Rīgas domes vēlēšanām mainīsies?
800 000 eiro vērta būve
Pirms teju 20 gadiem ‒ 2001. gada vasarā ‒ Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas toreizējais priekšsēdētājs Aivars Kreituss nāca klajā ar paziņojumu, ka jauno Daugavas šķērsojuma vietu ‒ Dienvidu tiltu ‒ varētu pabeigt jau 2003. gada beigās. Tobrīd plānotās tilta izmaksas tika rēķinātas ap 20 miljoniem latu. Jauns tilts pār Daugavu Rīgai jau tad bija nepieciešams, lai mazinātu sastrēgumus.
Dienvidu tilta būvniecība gan sākās tikai 2004. gadā, un tobrīd plānotās izmaksas jau bija pieaugušas līdz 82,24 miljoniem latu (117 miljoniem eiro). Pirmie gājēji un automašīnas tiltu šķērsoja 2008. gada 17. novembrī. Otrā kārta (Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes būvniecība Slāvu rotācijas aplī) tika pabeigta 2011. gadā, pirmo divu kārtu izmaksām jau sasniedzot 811 miljonus eiro.
Iepriekš plānoto trešo kārtu, kas paredzēja savienot Bauskas ielu ar Vienības gatvi, sadalīja divās daļās. Līdz ar to kopumā Dienvidu tilta būvniecībai jau tika paredzētas 4 kārtas. Trešo kārtu (1,6 km garu savienojumu no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai) sāka būvēt 2010. gadā, bet pabeidza 2013. gadā, iztērējot aptuveni 25 miljonus eiro. Un kopš tā laika 4. kārtas projekts tiek pētīts, vētīts, bet ik reizi - atlikts. Sākotnēji 4. kārtas izmaksas bija plānotas 100 miljonu eiro apmērā, bet pēc tam Rīgas domes amatpersonas kļuva piezemētākas, cerot iekļauties 50 ‒ 60 miljonos eiro.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās no “Saskaņas” saraksta startē kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins (pašlaik SIA “Vincents” valdes priekšsēdētājs). Viņš intervijā Latvijas Radio 2018. gadā stāstīja, ka jaunā maģistrāle līdz Valdeķu ielai uz Ziepniekkalnu plānota gar mežainu apgabalu pa trasi, kur pašlaik ir tikai ar apvidus auto izbraucams neceļš. Risinājumi vēl tiekot zīmēti, bet, visticamāk, vienā virzienā no Dienvidu tilta uz Vienības gatvi pāri Valdeķu ielas galam būs satiksmes pārvads. Savukārt līdz Vienības gatvei jaunā Čakstes gatve plānota līdzās Ozolciema ielai gar Rīgā garāko daudzdzīvokļu māju, ko tautā sauc par Ķīnas mūri.
Savienojums ar Vienības gatvi gan vēl neesot skaidrs, jo vēl mazāka nojausma Rīgai ir par šīs Jelgavas šosejas daļas rekonstrukcijas nākotni. “Mēs straujiem soļiem virzāmies uz priekšu, šī gada beigās [2018. gadā ]vai nākamā gada sākumā [2019. gadā] būs būvprojekts, nākamgad [2019. gadā], visticamāk, sāksim būvēt. Savienojums jāpabeidz 2021. gadā, bet, iespējams, pabeigsim arī 2020. gadā,” tobrīd solīja E. Jakrins.
Šobrīd, kā zināms, 4. kārtas būvniecība nav pat uzsākta.
Vai ievēlēšanas gadījumā plānojat Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecību?
Viktors Valainis (ZZS):
‒ Jā, taču būvniecībai līdzekļus meklēsim, piesaistot ārējo finansējumu, neizmantosim Rīgas budžeta līdzekļus.
Ralfs Nemiro (KPV LV):
‒ Dienvidu tilts ir plānots, ņemot vērā 4. kārtu, blakus šai infrastruktūrai LU ir arī plānots sporta infrastruktūras objekts. 4. kārta arī atvieglotu satiksmes plūsmas, jo Dienvidu tilts pašlaik ir vismazāk noslogotais.
Mārtiņš Staķis (AP!/PRO):
‒ Jaunu, lielāku projektu sākšana vispirms rūpīgi jāizvērtē ekspertiem - gan no lietderības, gan finanšu iespēju viedokļa.
Linda Ozola (JKP):
‒ Pastāv nopietns pamats aizdomām, ka Dienvidu tilta būvniecība tika veikta, izmantojot koruptīvas metodes. Šī tilta finansēšanas shēmā iesaistījās Vācijas “Deutsche Bank” un Latvijas “Parex banka”. Pasaules pieredze rāda, ka gadījumā, ja izdodas pierādīt korupciju, no vainīgajiem iespējams piedzīt naudas līdzekļus (nesenais gadījums ar Malaizijas bijušo premjerministru un ASV investīciju banku “Goldman Sachs”). Mēs esam gatavi vērsties tiesā pret “Deutsche Bank” un attiesāt valstij nozagtos līdzekļus. Tos varētu izmantot Dienvidu tilta ceturtās kārtas pabeigšanai.
