Nav jābūt kultūras, būvniecības vai aviācijas zinātņu doktoram, lai konstatētu, ka Spilves lidosta iet postā. Tā vairākus gadu desmitus jau ir bijusi postā, bet Rīgas pašvaldības (ne)saimniekošanas rezultātā šis posts arvien padziļinās. Iespējams, vienīgais, kas nespēj to saskatīt, ir vecās lidostas valdītājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami”.
Pēc Neatkarīgās publikācijas "Spilves lidostā notiek noziegums pret vēsturi" “Rīgas nami” atsūtīja izvērstāku skaidrojumu, no kura izriet, ka uzņēmuma atrastais nomnieks “Aerobig plus” Rīgai ir krietns ķēriens un saimnieko ar slavējamu vērienu:
“Pašlaik daļa nomas līguma nosacījumu ir izpildīti un nomnieks pilda noteiktās saistības, kas ietver nepieciešamos pasākumus lidostas ēkas saglabāšanā, tehniskā stāvokļa un labiekārtojuma uzlabošanai.” Taču atbilde uz galveno jautājumu, vai tiešām tas, kas pašlaik notiek Spilvē, ir tas, kam Rīgas interesēs tur jānotiek, tā arī netika sniegta.
Slēgts ‒ bagātnieku ballītēm
“Aerobig plus” ir Krievijas izcelsmes uzņēmums, kas darbojas caur Kipras ofšoru. Priekšnoteikums sliktai reputācijai un vēl sliktākai uzvedībai. Ar sabiedrību komunicēt atsakās. Lidostas terminālis ar tā gleznojumiem ir nacionālas nozīmes kultūras piemineklis, un savulaik tajā solīts izveidot aviācijas muzeju. Tas nav noticis, un plašākai publikai terminālis nav pieejams. Tikai ekscentrisku krievu bagātnieku ballītēm.
“Rīgas nami” šādu situāciju atzīst par pareizu:
“Publiskā pieejamība konkrētajā teritorijā ir nomnieka kompetencē.” Tātad nomnieks drīkst paslēpt šo pēckara mantojuma pērli no plašākas sabiedrības uz daudziem gadiem.
Līgums ar “Aerobig Plus” ir slēgts 2016. gadā publiskas izsoles rezultātā. Rīgas pilsētai piederošais īpašums Daugavgrīvas ielā 140 iznomāts līdz 2028. gadam. Pašlaik termināļa fasāde apskretusi, daži logi saplīsuši, arī iekštelpās, kā pārliecinājās Neatkarīgā, stāvoklis ir slikts un līdz ar sienām drūp arī gleznojumi. Niecīgas remontēšanas pēdas terminālī gan patiešām ir samanāmas. Tik niecīgas, ka varbūt tāpēc nomnieks iekštelpās aizliedz fotografēt.
Lūk, cik daudz paveikts!
“Rīgas namu” darbinieki uz termināļa ēku raugās gluži citām acīm. Lūk, paveikto darbu uzskaitījums:
“Nomas nosacījumi paredz, ka nekustamā īpašuma līguma, kas noslēgts starp SIA ”Rīgas nami” un “Aerobig plus”, darbības termiņā nomnieks veic lidostas teritorijas uzturēšanas un ekspluatācijas darbus, un lidostas ēkas uzturēšanas darbus. To īstenošanai nomnieks no līguma slēgšanas brīža lidostas ēkā ir veicis logu un durvju hermetizāciju un nomaiņu, apkures sistēmas izveidi 1. stāvā, ūdensapgādes sistēmas izveidi, ēkas galvenās elektrosadales sakārtošanu, telpu kosmētisko remontu 1. un 2. stāvā, ugunsdrošības signalizācijas uzstādīšanu, apsardzes signalizācijas uzstādīšanu un fasādes bīstamo elementu nostiprināšanu. Lidostas teritorijā SIA “Aerobig plus” ir veicis transformatoru apakšstacijas jaudas palielināšanu, vairāku sagruvušo ēku konstrukciju novākšanu un šīs teritorijas sakārtošanu. Darbu sakārtošanas vajadzībām nomnieks līdz šim ir pasūtījis vairāku projektu dokumentāciju - lidostas ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu; teritorijas topogrāfisko plānu; nekustamā īpašuma novērtējumu; lidostas ēkas 1. un 2. stāva telpu grupu vienkāršotos atjaunošanas projektus; lidostas ēkas centrālā vestibila un visas ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju.”
Galvasmežģis naivajiem
Sākotnēji nomas līgumā bija ierakstīts, ka nomniekam jāveicina mazās aviācijas attīstība, kas šādā objektā šķistu pašsaprotami, taču šobrīd tāda punkta līgumā vairs nav. Izstrīpots. Tātad pašvaldība ir atļāvusi lidostas nomniekam ar aviāciju nenodarboties, un nomnieks šo atļauju arī izmanto - metodiski atbrīvojoties no apakšnomniekiem, kuri savukārt ir saistīti ar lidošanu. Teju simboliski lidostas perons ir iznomāts motoskolai.
Ar ko “Aerobig plus” grasās nodarboties un kādu biznesa plānu būvē, tas neizpauž. Toties sarunā klātienē darbinieki neslēpj, ka vispirms uzņēmums grasās privatizēt lidostu, un tāpēc tiek gaidīts vēlēšanu iznākums. Jāskatās, vai jaunā vara būs uzņēmumam pretimnākoša.
“Aerobig plus” apkarotie apakšnomnieki stāsta, ka 200 hektāru plašā teritorija nolūkota, lai attīstītu šeit ostas kravu termināļus. Un vismaz šobrīd ideja par lidostu bez lidošanas tās īpašnieku - pašvaldību pilnībā apmierina.
“Rīgas nami” skaidro: “Nomas līguma nosacījumi neietver aviācijas attīstību lidlaukā Spilve un arī lidlauka sertifikāciju. Savukārt, lai uzsāktu minētās teritorijas attīstību, tai jāatbilst vispārējai Rīgas plānojuma struktūras attīstībai, ko noteiks Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam. Tā kā minētais plānošanas dokuments vēl nav apstiprināts, visaptveroša un uz ilgtermiņa stratēģiju balstīta attīstība šajā apkaimē ir ierobežota.”
Vismaz skrejceļš pagaidām drošībā
Apbrīnojams smadzeņu mežģis - teritorijas attīstībai jāatbilst plānojuma struktūras attīstībai, ko noteiks plānojums, un tāpēc pašlaik nekāda attīstība. Tulkojumā ‒ mēs neko nedarīsim, kamēr papīri neprasa. Un tā kopš 2011. gada, kad “Rīgas nami” paziņoja, ka sāk darbu pie vēsturiskā Spilves lidlauka attīstības plāna izstrādes. Zīmīga sakritība, ka tieši šajā gadā tika sākta Daugavpils cietokšņa kompleksa atjaunošana, un daugavpiliešiem izdevies gan vēsturiskas ēkas atjaunot, gan piemērotas funkcijas tām piešķirt. Spilvē tikmēr nekā. Labi, ka daži aviācijas entuziasti pamanījušies vismaz skrejceļu pārņemt savā apsaimniekošanā. Ja pie varas Rīgas domē nāks Krievijas izcelsmes Kipras ofšoram izdevīgas partijas un lidosta Spilve tiks noprivatizēta, vismaz skrejceļš vēl būs pilsētas īpašums un varbūt tiks izmantots mazās aviācijas apkalpošanai. Ja vien nesabruks, gaidot maģisko attīstības plānojuma struktūras attīstību.
