Kā top kulta našķis "Kārums"

© Publicitātes foto

Kopā ar vienu no iecienītākajiem pārtikas produktu zīmoliem Latvijā un kulta našķi ‒ biezpiena sieriņu “Kārums” – izaugusi jau vesela paaudze, kas nemaz neatceras laikus, kad veikalos nebija atrodami oranžas krāsas iepakojumā ietērptie “Kārumi”, turklāt vēl dažādu veidu. Savukārt padomju laikos biezpiena sieriņi veikalos bija retums. Tāpēc brīdī, kad veikalā parādījās šis gardums, cilvēki bija gatavi stāvēt garās rindās. Arī “Kāruma” zīmola vadītāja Ilva Veidemane no “Food Union” grupas joprojām atceras, kā bērnībā, astoņdesmitajos gados, stāvēja garā rindā pie veikala Ogrē, kur tobrīd dzīvoja, lai nopirktu biezpiena sieriņu “Mazulis”.

Mazulis ar 70 gadu stāžu

Pagājušā gadsimta 40. gadu beigās Latvijā veikalos maz ko varēja nopirkt. Tā kā tajos trūka pat pamatproduktu, kārumu ražošana nebija prioritāte. Tomēr dažas gaišās galvas saprata, ka bērnu ēdienkarti vajadzētu papildināt ar kaut ko veselīgu, piemēram, biezpienu. Lai padarītu to gardāku, pārtikas tehnologi biezpienu samaisīja ar sviestu un cukuru, pielika vaniļu un masu ietērpa šokolādē. 1949. gadā Piena centrāle, kas atradās Rīgā, Valmieras ielā 2, pēc šādas receptes sāka ražot biezpiena sieriņu “Mazulis”.

Kāruma” zīmola vadītaja Ilva Veidemane

Ilva Veidemane Neatkarīgajai stāsta, ka toreiz tas bijis roku darbs. Mehanizētu līniju biezpiena sieriņa ražošanā Piena centrāle uzstādīja septiņdesmitajos gados, un tas toreiz bija ievērības cienīgs fakts, jo tā bija viena no pirmajām Latvijā uz vietas radītajām pārtikas rūpniecības mašīnām, tā laika patents.

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, tautsaimniecība piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Diemžēl “Mazulis” pazuda no veikalu plauktiem, jo bijusī Piena centrāle pārtrauca tā ražošanu. 1993. gadā tika nodibināta Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Rīgas piensaimnieks”. Uzņēmums darbu sāka Valmieras ielas ražotnē no nulles. Pirmais produkts, ko tas sāka ražot, bija biezpiena sieriņš - nu jau ar nosaukumu “Kārums”. Tiesa, padomju laikos izstrādātā recepte tika pārveidota. Biezpiena masai vairs nepievienoja sviestu, lai tā nebūtu tik trekna. Šobrīd klasiskā “Kāruma” sastāvā ir 63% biezpiens, kam pievienots cukurs. Kā aromatizētājs tiek izmantots vanilīns. Savukārt glazūrā ir sviests, cukurs, kakao pulveris.

“Kārums” salīdzinājumā ar “Mazuli” bija arī ilgāk uzglabājams. Padomju laiku biezpiena sieriņš bija jāpārdod un jāapēd 2 dienu laikā, bet “Kārumu” atbilstošā temperatūrā varēja glabāt nedēļu. Šobrīd tā realizācijas laiks, pateicoties hermētiskam folija iepakojumam, ir 2 līdz 3 nedēļas.

Vēlāk “Rīgas piensaimnieks” sāka ražot biezpiena pankūkas un citus piena produktus. Taču tieši “Kāruma” sieriņš ir kļuvis par mīlētāko produktu daudzu gadu garumā. Arī šogad “Kārums” ir Latvijā un Baltijā iecienītākais pārtikas produktu zīmols “Baltic Brands” iecienītāko zīmolu topā.



Kur pazuda kaķis?

Ilva Veidemane atklāj, ka “Kāruma” sieriņš kopš tā pirmsākumiem ne reizi nav mainījis nosaukumu. Kā ikviens zīmols, arī “Kārums”, protams, laika gaitā ir mainījies. Taču tā iepakojumā vienmēr ir dominējusi oranžā krāsa. Viņa smaidot teic, ka tam nekāda sakara ar ekspremjeru Andri Šķēli un viņa dibināto Tautas partiju. Biezpiena sieriņš “Kārums” radās krietni pirms Tautas partijas, turklāt oranžās krāsas elementi bijuši arī “Mazuļa” iepakojumā.

Interesanti, ka, sākot ražot “Kārumu”, uz tā iepakojuma bija attēlots kaķis. Un ar šādu iepakojumu “Kārums” tika ražots apmēram vienu gadu. Pēc tam to nomainīja vārniņa. Tieši ar šo iepakojumu “Kārums” kļuva atpazīstams ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Stāsta, ka igauņi domājot, ka vārds “kārums” nozīmē “vārna”, jo igauniski vārnas ķērcieni izklausās kā “kaarum-kaarum”, turklāt uz biezpiena sieriņa iepakojuma ir šī putna attēls.

Tā kā „Kārums” bija kļuvis par vienu no iemīļotākajiem pārtikas zīmoliem Latvijā, “Rīgas piensaimnieks” 2009. gadā ar šo zīmolu sāka ražot arī citus piena produktus ‒ pienu, kefīru, skābo un saldo krējumu, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu utt. Ilva uzskata, ka tas bija tā brīža pareizs lēmums un tas daļēji attaisnojies. Šobrīd “Rīgas piena kombināts”, kura paspārnē top “Kārums” un citi piena produkti, šo zīmolu ir saglabājis tikai desertiem. “Brīdī, kad “Rīgas piensaimnieks” uzsāka piena produktu ražošanu ar “Kāruma” vārdu, daļa pircēju brīnījās, kam tas nepieciešams. Taču tad, kad no veikala plauktiem pazuda “Kāruma” piens, sviests, krējums un vēl daži citi “Kāruma” produkti, pircēji zvanīja un rakstīja vēstules, taujājot, kāpēc vairs netiek ražots viņu iemīļotais “Kāruma” piens,” atceras Ilva Veidemane.

Jaunā rūpnīca

Pagājušajā nedēļā tika atklāta pavisam jauna sieriņu ražotne Bauskas ielā 180, Rīgā, kur tagad tiek ražoti visi “Kārumi”. Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” noslēdzis 5,5 miljonus eiro vērto investīciju projektu, kura ietvaros “Rīgas piena kombinātā” ir izveidota jauna “Kārums” biezpienu sieriņu ražotne ar pilnīgi jaunām tehnoloģiskajām līnijām. Tas uzņēmumam paver iespējas ne tikai palielināt biezpiena sieriņu ražošanas apjomus un eksportu, bet arī drīzumā piedāvāt dažādus jaunus gardumus. Līdz ar jauno ražotni un ražošanas līnijām, tiek veiktas arī vienas no lielākajām izmaiņām “Kāruma” vēsturē ‒ atjaunota zīmola vizuālā identitāte un mainīti iepakojumu dizaini.

Publicitātes foto

““Kāruma” pārmaiņu stāsts sākās ar nepieciešamību palielināt biezpiena sieriņu ražošanas jaudas augošā pieprasījuma dēļ. Mēs saredzējām potenciālu gan “Kārums” zīmola tālākā stiprināšanā Baltijā, kas nu jau ir kļuvis par “Kārums” mājas tirgu, un eksporta tirgos, gan biezpiena sieriņu kategorijas attīstībā jaunos formātos. Šodien pilnvērtīgi varam strādāt jaunā, plašā un ilgtspējīgā ražotnē, izmantojot mūsdienīgas ražošanas tehnoloģijas. Ne velti mēs saucam tās par “Kāruma” “jaunajām mājām”. Tādas tās ir vairāk nekā 100 darbiniekiem, kas ik dienu strādā, lai radītu nemainīgi gardos leģendāros sieriņus. Tās ir arī mājas, kurās varēs nākt iepazīt “Kāruma” stāstu. Jaunā ražotne būs pielāgota apmeklētāju uzņemšanai ražošanas apskatei, tiklīdz tas būs iespējams,” Neatkarīgajai atklāj “Food Union” vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs.

Tas pats “Kārums”, tikai smukāks

““Kārums” ir atpazīstamākais un arī pirktākais piena produktu zīmols Latvijā. Vadīt pārmaiņas pircēju plaši iecienītam zīmolam ir liela atbildība. Mūsu mērķis bija ar cieņu pret “Kāruma” teju 30 gadu vēsturi un esošo vietu pircēju sirdīs, vienkāršot un atsvaidzināt tā vizuālo tēlu, vienlaikus stiprinot tā atslēgas elementus, lai “Kāruma” fani jaunos iepakojumus veikalos atpazītu un būtu arī iepriecināti par ieviestajām izmaiņām. Katram Latvijas iedzīvotājam kāds no “Kāruma” produktiem būs vismīļākais tieši tā garšas dēļ. Tādiem tiem arī jāpaliek, tādēļ produktu receptūras un garšas palika nemainīgas. Tas jau tas pats vecais labais “Kārums”, tikai smukāks ‒ tas varētu būt labākais kompliments, ko mēs priecātos saņemt no pircējiem,” teic “Food Union” mārketinga vadītāja Ieva Ražinska.

Piena gardumu zīmola faniem par prieku uzņēmums ir nolēmis tā komunikācijā un izskatā atgriezt daudzu kopš bērnības iecienīto simbolu ‒ vārnu, kas jau nedaudz citā izskatā atkal kļūs par zīmola centrālo tēlu.

“Kārums” produktu portfelī pašlaik ir 37 produkti, starp kuriem ir biezpiena sieriņi, jogurti, deserti, krēmi un krēmīgie biezpieni, svaigie sieri, kā arī saldējums. Šobrīd uzņēmumā top 14 dažādi biezpiena sieriņi “Kārums”, taču joprojām vispopulārākais ir klasiskais vaniļas “Kārums”. Ilva Veidemane atklāj, ka nākamnedēļ “Kārumu” saimei pievienosies jauns biezpiena sieriņa veids, trīs jogurti un deserts. Pagaidām viņa nedrīkst atklāt ne to nosaukumu, ne sastāvu, bet ir pārliecināta, ka “Kāruma” faniem tie garšos.

Lasāmgabali

Pāris dienas pēc Jaunā Rīgas teātra uzveduma “Arkādija” pirmizrādes tās režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos formulēja izrādes vēstījumu “par entropiju un fizikas likumiem: Kurš vēl neredz, ka Latvija nu ir pārliecinoši iegājusi Nāves spirālē?”