Rīga

Pretstatā Rīgas augstākajām amatpersonām, kas nav atteikušās no algas pieauguma nākamgad (vismaz pagaidām), Alūksnes un Ķekavas domes priekšsēdētāji un citas pašvaldības amatpersonas ir iesaldējušas savas algas šā gada līmenī, lai ietaupītu naudu pašvaldības budžetā un solidarizētos ar saviem iedzīvotājiem.

Rīgas domes deputātiem ik gadu tiek izsniegtas divas bezmaksas autostāvvietu atļaujas, no kurām viena labprātīgi tiek atdota partijas vadībai – sarunā ar Neatkarīgo apliecināja bijušais Rīgas vicemērs, bijušais Jaunās konservatīvās partijas deputāts Rīgas domē, ASV Armijas kara koledžas absolvents Druvis Kleins.

Tas, ko Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti nodēvējuši par “eksperimentu”, patiesībā nav nekāds eksperiments, bet gan iegribas vadīta spontāna rīcība ar neprognozējamu rezultātu. Kad 31. martā šis tā saucamais eksperiments beigsies, novērtēt tā ietekmi būs neiespējami vismaz četru iemeslu dēļ.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienu, valsts galvaspilsētā nenotiks publiski pasākumi, taču svētku noskaņu radīs tiešsaistē skatāmie koncerti, pilsētas noformējums un patriotiskās krāsās izgaismotais Brīvības piemineklis.

Lāčplēša diena Rīgā sākās ar jaunās pilsētas vadības gluži vai revolucionāru soli – uz Čaka/Marijas ielas gandrīz visā tās garumā (no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai) tika izveidotas velojoslas. Arī Neatkarīgā nogāja gar šo ielu abos virzienos no viena gala līdz otram.

Vārdu karos par koncertzāli Elizabetes ielā 2 tur jau esošas ēkas aizstāvji sauc koncertzāles celtniecību par esošās ēkas slepkavību. Koncertzāles projekta bīdītāji cenšas pārsaukt koncertzāles celtniecību par Rīgas kanālmalas zaļās jostas attīstīšanu, kuras dēļ vienu betona klucīti pārtaisīs par savādāku klucīti. Vai tiešām sabiedrībai jābāž savs deguns tādos sīkumos?

“2020. gada trešajā ceturksnī augstas konkurences tirgus apstākļos “Latvenergo” termoelektrostacijās ir izdevies saražot vairāk siltumenerģijas,” ziņo uzņēmums “Latvenergo” un izdevīgi pārdod šo preci uzņēmumam “Rīgas siltums”, kas savukārt grasās paaugstināt siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem.

Pandēmijas diktēto sociālās distancēšanās pasākumu dēļ Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18. novembrī izpaliks tradicionālais svētku salūts. Līdz vakar vakaram vēl nebija arī skaidrs, vai šogad notiks gaismas ikgadējais festivāls „Staro Rīga”.

Ekonomikas ministrija vēl nenoteikti ilgu laiku paliks savā tagadējā ēkās Brīvības ielā 55, no kuras apmetums vairs nekrīt garāmgājējiem uz galvas un kura izņemta no Rīgas graustu (vidi degradējošu būvju) saraksta.

Pēdējo 10 gadu laikā šī apkures sezona ir sākusies visvēlāk rudenī. Līdz piektdienai, 16. oktobrim, AS “Rīgas siltums” apkuri bija pieslēdzis aptuveni 65 procentiem lietotāju, kas izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus.

Cilvēki ātri pie visa pierod. Ceļojot pa Indiju, tu jau pēc nedēļas nepamani kliedzošo piemēslotību uz ielām. Tā sāk likties pašsaprotama. Dzīvojot Rīgā, var arī nepamanīt arvien pieaugošo visatļautību uz ielām un ietvēm. Katrs brauc un novieto savu transporta līdzekli kā grib, kur grib, un dara tā, kā sev izdevīgāk.

Viesnīcu īpašnieki var cerēt vismaz uz dialogu ar Rīgas domes jauno vadību, kas apsver iespēju krīzes māktajai nozarei palīdzēt ar atlaidēm nekustamā īpašuma nodoklim. Ir piedāvājums arī turpināt pelnīt. Nedaudz, bet tomēr.

Par to, kas bija, par to, kas būs Rīgas domē, Neatkarīgās intervija ar bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāju, tagad arhitektūras, projektēšanas un restorānu biznesa uzņēmuma SIA “Vincents” vadītāju Emīlu Jakrinu.

Kopā ar vienu no iecienītākajiem pārtikas produktu zīmoliem Latvijā un kulta našķi ‒ biezpiena sieriņu “Kārums” – izaugusi jau vesela paaudze, kas nemaz neatceras laikus, kad veikalos nebija atrodami oranžas krāsas iepakojumā ietērptie “Kārumi”, turklāt vēl dažādu veidu. Savukārt padomju laikos biezpiena sieriņi veikalos bija retums. Tāpēc brīdī, kad veikalā parādījās šis gardums, cilvēki bija gatavi stāvēt garās rindās. Arī “Kāruma” zīmola vadītāja Ilva Veidemane no “Food Union” grupas joprojām atceras, kā bērnībā, astoņdesmitajos gados, stāvēja garā rindā pie veikala Ogrē, kur tobrīd dzīvoja, lai nopirktu biezpiena sieriņu “Mazulis”.

Jaunie Rīgas domnieki atbilstoši jau iepriekš sadalītajām atbildības nozarēm sadalījuši Rīgas domes komiteju priekšsēdētāju amatus. To vietnieki tiks ievēlēti tuvākajā laikā, bet joprojām nav skaidrs, cik un, galvenais, vai amati tiks opozīcijai.

Ar daļēju opozīcijas atbalstu par Rīgas mēru kļuvušais Mārtiņš Staķis pirmo kritiku saņēma vēl pirms darba uzsākšanas. Opozīcijai šķiet vismaz aizdomīga jaunās koalīcijas vēlme gan pēc lielā vicemēru skaita, gan komiteju priekšsēdētāju divu vietnieku amatu izveide. Turklāt visi šie amati būs apmaksāti.

Piektdien ar pārliecinošu atbalstu par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta pārstāvis Mārtiņš Staķis. Viņu atbalstīja arī bijušais galvaspilsētas mērs, “Gods kalpot Rīgai” līderis Oļegs Burovs. Politiķis, kurš priekšvēlēšanu laikā centās nošķirt GKR Rīgā paveikto no ilggadējās sabiedrotās “Saskaņas”, jo tāda bijusi vienošanās – katrai partijai ir strikti atdalītas atbildības nozares, uzskata, ka šāda pilsētas pārvaldība ir vienīgais pareizais modelis, un apšauba, ka jaunajai Rīgas domes koalīcijai to izdosies mainīt. Skeptisks viņš ir arī par citiem pārmaiņu koalīcijas solījumiem. Piemēram, viņš uzskata, ka koalīcijas partijas ‒ pretēji solījumiem – pašvaldības kapitālsabiedrības uztver kā savus lēņus.

Jaunā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par pārmaiņu koalīciju, rīt sanāks uz pašvaldības pirmo sēdi un sāks realizēt trešdien parakstīto “Rīcības plānu Rīgai”. Par domes departamentu un kapitālsabiedrību reorganizāciju topošais Rīgas mērs pagaidām runā izvairīgi, taču, vēl oficiāli darbu nesākusi, jaunā koalīcija ķērusies pie gatavošanās otrajam Covid-19 vilnim.

No šodienas par automašīnas novietošanu uz divām stundām 11. novembra krastmalā posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei (bruģētajā daļā) jāmaksā 13 eiro. Vēl vakar par šo pašu pakalpojumu rīdzinieka kartes īpašniekiem bija jāsamaksā 3,60 eiro, pārējiem – 4,50 eiro.

Kad biju Dienvidvjetnamas lielākajā pilsētā Hošiminā (vairums vietējo to joprojām sauc vecajā vārdā – par Saigonu), tad viens no turienes spēcīgākajiem iespaidiem bija desmit miljonu lielpilsētas satiksmes haoss. Vjetnamā, tāpat kā citās mazāk attīstītās un pārapdzīvotās Āzijas valstu pilsētās uz ielām valda viens nebeidzams cilvēku, mašīnu, motorolleru, velosipēdu jūklis. Caurmēra eiropieti tas var viegli novest līdz nervu šokam, jo nav lāga saprotams kā te vispār var pārvietoties, pāriet ielu, saglabājot kaut minimālu drošību. Diemžēl pēdējos gados šim nosacītās “Āzijas” līmenim strauji tuvojas satiksme arī uz Rīgas ielām, pareizāk sakot, ietvēm, kuras arvien nekaunīgāk okupē velobraucēji.

„Ālava ir dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies,” man priekšā teic vārdnīca, kaut arī es to pati zinu. „Govs palikusi ālavās,” rezignēti noteica mana vecmamma, teļu gaidīdama atskrienam, bet tas tā arī neatsteidzās. Neatceros gan, ka vecmamma par kaimiņu Fraņu būtu teikusi, ka viņa ir ālava, kaut arī bērnu Fraņai nebija. Laikam vecmamma nebija gana izglītota, bet varbūt viņai pietrūka tēlainās domāšanas.

Lai gan pavisam oficiāli Latvijā ir iestājies rudens, salnas vēl nav paguvušas nokost rudens ziedus un augus, kas grezno Rīgas pilsētu. Par stādījumiem, puķu dobēm, parkiem un dārziem gādā SIA „Rīgas meži”, kam nu jau daudzus gadus ir pašvaldības deleģēts pienākums uzturēt kārtībā Rīgas zaļo rotu.