Pirms gada, gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, partijas un partiju apvienības ievēlēšanas gadījumā rīdziniekiem solīja labāku dzīvi. Taču realitātē Rīgā joprojām ir dārgāks sabiedriskais transports un lielāki izdevumi par mājokli nekā, piemēram, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
Pērn, pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, bezmaksas sabiedrisko transportu rīdziniekiem solīja Latvijas Krievu savienība. AP!/PRO savukārt bija gatava padarīt “Rīgas satiksmi” par uzņēmumu, kura galvenais mērķis nebūtu peļņa, bet pilsētas attīstības interesēm atbilstoša lēta, ērta un moderna transporta nodrošināšanai. JKP solīja paplašināt atlaižu loku sabiedriskajā transportā, savukārt “Saskaņa” paredzēja, ka no 2021. gada sabiedrisko transportu Rīgā varētu nodrošināt bez maksas visiem iedzīvotājiem, kas jaunāki par 24 gadiem un vecāki par 64 gadiem, kā arī bezdarbniekiem 12 mēnešu periodā.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperti aprēķinājuši, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā.
Rīgā dzīvojošai ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni) ik mēnesi sabiedriskajam transportam jāatvēl 100 eiro jeb 5% no ikmēneša ienākumiem, Viļņā tas izmaksā 64 eiro jeb 3% no kopējā budžeta, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Bezmaksas sabiedriskais transports Tallinā šīs pilsētas iedzīvotājiem ir pieejams kopš 2013. gada 28. oktobra. Un kopš pirmās dienas oponenti šo lēmumu sauca par populistisku un paredzēja drīzu pilsētas sabiedriskā transporta vai pat Tallinas bankrotu. Kā zināms, Tallina nav izputējusi.
Tāpat Rīgā dzīvojošajām ģimenēm jārēķinās ar augstākajām mājokļa izmaksām, tas ir, aptuveni 180 eiro mēnesī, ja dzīvoklis ir pašu īpašumā, nevis īrēts vai paņemts kredītā. Tallinā šīs izmaksas veido 173 eiro, bet Viļņā - 124 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar situāciju 2018. gadā šogad Tallinā kopējās mājokļa izmaksas samazinājušās par 8 eiro, tikmēr rīdziniekiem tās par 8 eiro pieaugušas, secina “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Mājokļa izmaksas samazinājušās arī Viļņā, taču nedaudz - aptuveni par 4 eiro. Abās kaimiņu galvaspilsētās vērojams apkures tarifa samazinājums, kamēr Rīgā tas saglabājies 2018. gada līmenī. Tallinas iedzīvotāji šogad maksā mazāk arī par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Rīgas ģimenēm jārēķinās arī ar augstākajām izmaksām par elektrību, kopējiem apsaimniekošanas, ūdensapgādes un kanalizācijas maksājumiem, kā arī ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem, ko ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār.
Pārlūkojot pērn notikušo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu programmas, jāsecina, ka mājokļu jomu savās programmās bija iekļāvušas pilnīgi visas partijas, kas kandidēja Rīgas domes vēlēšanās - gan tās, kas iekļuva Rīgas domē, gan tās, kas neiekļuva. Piemēram, JKP solīja pensionāru mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro ar zemi vērtībā līdz 10 000 NĪN noteikt 0% apmērā. Latvijas Krievu savienība (LKS) bija apņēmusies saglabāt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un papildus atbrīvot no nodokļa dzīvojamās platības pirmos 50 kvadrātmetrus. Ne JKP, ne arī LKS solījums par NĪN atcelšanu noteiktām iedzīvotāju grupām Rīgā līdz šim nav īstenots.
Saskaņā ar “Swedbank” Finanšu institūta aprēķiniem, šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā - 709 eiro mēnesī, bet Viļņā - 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.
“Izmaksas par pārtiku, mājokli un transportu ir vissvarīgākās izdevumu pozīcijas katras ģimenes ikdienā, tāpēc tās būtiski ietekmē kopējo dzīves dārdzību. Pēdējo trīs gadu laikā Viļņas situācija uzlabojusies salīdzinoši strauji, pateicoties ievērojamam vidējā atalgojuma līmeņa pieaugumam, kamēr trīs galveno izmaksu pozīcijas palikušas teju nemainīgas. Tas Viļņā dzīvojošajām ģimenēm nodrošinājis stabilu otro labāko dzīves un darba vietu, Rīgu atstājot kā pēdējo Baltijas galvaspilsētu vidū,” rezumē Evija Kropa.
Tiesa, iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā - tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamiem bijis 26%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais - 18%. Būtiski, ka Rīgā algas “uz rokas” augušas arī uz nodokļu sloga samazinājuma rēķina: kopš 2018. gada pakāpeniski palielināts algu slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, audzis neapliekamā minimuma apmērs un arī atvieglojuma par apgādājamo apmērs.
* Swedbank Finanšu institūta aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka četru cilvēku ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni. Viņu rīcībā esošie ienākumi ir vidējā alga galvaspilsētā katram pieaugušajam + ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu. Ģimene pārvietojas ar sabiedrisko transportu un iegādājas mēnešbiļeti uz visiem transporta veidiem. Ģimene dzīvo galvaspilsētā (Rīga, Tallina, Viļņa) nerenovētā blokmājā, 70 m2 dzīvoklī, mēnesī patērējot 0,017 Mwh/m2 siltuma, 11 m3 ūdens, 200 kWh elektrību. Pārtikas grozs ir optimāls pārtikas produktu klāsts un daudzums cilvēkam mēnesī, lai nodrošinātu atbilstošu un pietiekamu uzturvielu daudzumu.
