Mārtiņa Staķa vadītās Rīgas domes koalīcija savās pirmajās simt dienās jau piedzīvojusi viena koalīciju veidojošā politiskā spēka sadalīšanos, taču koalīcijas komandā saglabājies labs mikroklimats un iecerētie darbi virzoties uz priekšu, lai rīdzinieku dzīvi padarītu vienkāršāku. Tā uzsākts darbs pie e-talonu sistēmas likvidēšanas un jaunas, elastīgākas ieviešanas, kā arī dots starts pilsētas izpilddirekciju likvidēšanai, to vietā veidojot vienas pieturas aģentūras.
Plaisu četru politisko spēku veidotajā Rīgas domes koalīcijā radīja Rīgas domnieks Māris Mičerevskis, kas, izgaismojot dažādas aizdomīgas būšanas viņa tolaik vēl pārstāvētajā partijā “Latvijas attīstībai”, panāca tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces demisiju.
Mičerevskis savu vietu “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” veidotajā frakcijā, solot atbalstu M. Staķim, saglabāja, kas nebija pieņemams “Latvijas attīstībai”. Tā pameta vienoto frakciju, vienlaikus saglabājot lojalitāti M. Staķa vadītajai koalīcijai.
“Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības frakciju šāda lietu kārtība apmierina. Arī “Kustības “Par!”” pārstāvji, tajā skaitā pats Rīgas mērs M. Staķis ir mierā ar status quo. Neapmierinātību ar to nespēj noslēpt “Progresīvie”, kas labprāt attīrītu koalīciju no “Latvijas attīstībai” klātbūtnes, taču pārējo partneru pragmatiskā attieksme tuvākajā laikā šo kluso dumpošanos, visticamāk, noslāpēs.
Turklāt, neraugoties uz domstarpībām dažu Rīgas domes koalīcijas pārstāvju vidū, M. Staķis savās pirmajās simt dienās mēra amatā sabiedrības acīs spējis radīt patīkamu iespaidu.
Saskaņā ar SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā pētījuma rezultātiem ar viņa veikumu ir apmierināti 32,3 procenti aptaujas dalībnieku, bet neapmierināti - 19 procenti. Tiesa, 25,1 procents aptaujāto M. Staķa vārdā neatpazina Rīgas mēru, taču tas iespējams saistīts ar to, ka aptauja veikta visā Latvijas teritorijā, bet Rīgā - vien 337 iedzīvotāji.
Katrā gadījumā Rīgas domes mērs M. Staķis un viņa trīs vietnieki savā starpā iemeslus konfliktiem nesaskata un darot visu iespējamo, lai dzīvē ieviestu priekšvēlēšanu solījumus par skaistāku un vieglāku dzīvi Rīgā ne tikai rīdziniekiem, bet arī galvaspilsētas viesiem.
Tā “Jauno Vienotību” pārstāvošais mēra vietnieks Vilnis Ķirsis, kam uzticēts rūpēties par satiksmi un pilsētas attīstību, informējot par domes pirmajās 100 dienās paveikto, stāsta, ka uzsākts darbs lai tuvākajos divos gados nomainītu apmaksas sistēmu par braucieniem sabiedriskajā transportā.
Ķirsis skaidro: iecerēts, ka nākotnē rīdzinieki par braucienu sabiedriskajā transportā varēs norēķināties ar bankas karti vai personas identifikācijas karti vai pat abām divām.
Galvenā atšķirība no esošās kārtības esot tāda, ka pašlaik visa informācija par pasažieri tiek glabāta kartē. Tādēļ, lai mainītu kaut kādus parametrus brauciena atmaksas sistēmā, katram rīdzinieka kartes īpašniekam ir fiziski jāierodas kādā no “Rīgas satiksmes” klientu apkalpošanas punktiem. Ja informācija tiks glabāta tā dēvētajā mākonī, kā to iecerējis V. Ķirsis, jebkuras izmaiņas varēšot veikt ļoti īsā laikā ar maksimāli mazu piepūli.
Saskaņā ar sākotnējo izpēti, jaunajai sistēmai nepieciešamos aparātus un programmatūru varētu iegādāties par pieciem līdz sešiem miljoniem eiro, bet sistēmas uzturēšana ik gadu izmaksātu pusotru miljonu eiro. Šogad iepriekšējo domes sasaukumu izveidotā e-talona sistēmas uzturēšana izmaksāšot desmit miljonus.
Savukārt, lai vienkāršotu Rīgas domes birokrātisko aparātu un iedzīvotāju saskari ar pašvaldību padarītu ērtāku, Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, informē Rīgas mērs. Lēmumu par likvidēšanas sākšanu paredzēts pieņemt jau nākamajā domes sēdē.
Saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad tādas plānots izveidot piecas - lielākajās apkaimēs. Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.
Kā liecina informācija pašvaldības interneta vietnē, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju vada kādreizējais “Saskaņas” biedrs Valērijs Koķis, savukārt Ziemeļu izpilddirekciju vada Sergejs Hristoļubovs, bet Austrumu izpilddirekciju - Dmitrijs Pavlovs. S. Hristoļubovs un D. Pavlovs ārkārtas vēlēšanās startēja “Gods kalpot Rīgai” sarakstā, taču netika ievēlēti.
