Lidosta “Rīga” pagarinājusi termiņu, līdz kuram privātā Rīgas Aviācijas tehnikas muzeja kolekcija – aptuveni 40 vēsturiski lidaparāti un dažādi to piederumi pārvietojami kaut kur projām no pašreizējās atrašanās vietas. Internetā atrodams sludinājums, kurā tās jau tiek pārdotas. Tikmēr Spilves lidosta, kas ir tāda kā sapņu vieta veco lidmašīnu un aviomuzeja izmitināšanai, paklusām tikusi pie jauna un ne mazāk aizdomīga īpašnieka savam nomniekam.
Veco lidmašīnu ekspozīcija pieder privātpersonai, izbijušam avioinženierim Viktoram Talpam. Padomju laikā viņš strādāja Jauno lidotāju klubā, kur aviācijas pamati tika mācīta jauniešiem. Kad Padomju Savienība sabruka, Talpa pasargāja no izvazāšanas kluba uzskates un mācību līdzekļus - gan lidotspējīgus, gan norakstītus helikopterus, lielas un mazas lidmašīnas. Pateicoties lidostas “Rīga” atbalstam, kolekcija no kādreizējām kluba filiālēm tika savākta vienkopus līdzās lidostas terminālim. Vienošanās paredzēja, ka Aviācijas tehnikas muzeja ekspozīcija tur atradīsies līdz brīdim, kad šī teritorijas kļūs nepieciešama lidostas attīstībai, un nu tāds brīdis ir pienācis - vietā, kur pašlaik stāv vecās padomju lidmašīnas, plānots būvēt “airBaltic” tehniskās apkopes angāru jaunajām “Airbus” lidmašīnām.
Jāatgādina, ka lidaparātu ekspozīcija no esošās vietas bija jāaizvāc līdz šī gada 1. janvārim. Lai arī Viktors Talpa tika brīdināts savlaicīgi - pirms diviem gadiem, viņš to nav izdarījis. No vienas puses, uzdevums visai komplicēts. Lidaparāti ir lieli, to pārvietošana maksā dārgi un nepieciešama arī liela platība to izvietošanai. No otras - lidosta ir piedāvājusi Talpam kompromisu, proti, pārvietot viņa kolekciju uz citu vietu lidostai piederošajā teritorijā, tikai otrpus lidlaukam - Skultes ciema galā. Šķietami labs risinājums, taču Talpa kavējas ar piekrišanu, jo jaunajā vietā nekā nav. Ne komunikāciju, ne žoga, ne apsardzes. Viss jātaisa un jāorganizē no nulles, un jautājums, protams, kurš par to maksās. Un, ja maksās valsts uzņēmums vai pašvaldība, tad - kā šādu ieguldījumu juridiski noformēt. Lidostas pārstāve Laura Kulakova informē, ka šonedēļ plānota kārtējā tikšanās ar Talpu un Mārupes domes vadību. Bet tikmēr ekspozīcijas izvākšanas termiņš pagarināts līdz marta beigām.
Vēl nesen sarunā ar Neatkarīgo Viktors Talpa uzsvēra, ka viņa lielākā rūpe joprojām ir saglabāt kolekciju vienkopus - neizpārdotu citu valstu kolekcionāriem un nesagrieztu lūžņos. Taču nesen tīmeklī parādījās sludinājums, kurā piedāvāts iegādāties vairāk nekā 30 padomju ražojuma lidaparātus - Su, Mig, Tu. Šāda kolekcija ir tikai Viktoram Talpam. Papētot sludinājumam klāt pievienotās bildes, atklājas, ka tās ņemtas no Rīgas Aviācijas tehnikas muzeja mājaslapas. Savukārt uzrunātais tirgotājs iedod Talpas telefona numuru.
Iespējams, Talpa spēlē dubultu spēli, iespējams, kāds uz viņu cenšas izdarīt spiedienu.
Pārdot šīs lidmašīnas, protams, būtu vienkāršākais, ko izdarīt. Taču tad arī iecere izveidot īstu aviācijas muzeju izplēnētu. Tāpēc lidosta pret Talpu izturas ar vislielāko iejūtību. Viņa kolekcija ir ļoti vērtīga.
Sapnis par Nacionālo aviācijas muzeju ir lolots jau daudzus gadus. Savulaik mazās aviācijas entuziastiem un Latvijas aviācijas vēstures pētniekiem apsolīts, ka par muzeja mājām kļūs vēsturiskā Spilves lidosta. Tā atrodas ļoti tuvu pilsētas centram. Tur pagaidām vēl saglabājies vecais pasažieru terminālis, kas ir klasiska pēckara laika būve. Tur joprojām paceļas un nolaižas mazas lidmašīnas. Bet tas tikai pagaidām, jo iepriekšējā Rīgas dome ir izdarījusi milzīgu kļūdu vai ļaunprātību, bet esošā Rīgas dome šo ļaunprātību patur spēkā.
Terminālis un daļēji arī lidlauka teritorija līdz 2028. gadam ir iznomāta uzņēmumam SIA “Aerobig Plus”, taču nomnieks nedara neko no tā, ko savulaik solījis. Vecais terminālis nav atjaunots, plašākai publikai tas nav pieejams, bet ar aviāciju saistītie nomnieki viens pēc otra izdzīvoti laukā. Pērnā gada nogalē “Aerobig Plus” pārdots. Iepriekš uzņēmums bija saistīts ar Krievijas un Kipras ofšora izcelsmes radurakstiem. Tagad uzņēmumam ir jauns dalībnieks - SIA “Cerera”, bet kā vienīgā patiesā labuma guvēja ierakstīta kāda Elīna Rutkovska. Neatkarīgā mēģināja sazināties ar Elīnu Rutkovsku, taču reģistrā norādīto numuru paceļ kāds vīrietis - vispirms viņš melo ka tādu Rutkovsku nepazīst. Pēc tam izrādās, ka viņš Rutkovskai pārdevis firmu “Cerera”. Bet dižu izmeklēšanu te taisīt nav jēgas, jo, visticamākais, tāda Rutkovska tāpat ir tikai formāli uzrādītā īpašniece un labuma guvēja ķeksītim. Ne velti “Aerobig Plus” valdes loceklis atstāts iepriekšējais. Turklāt Rīgas domei nav ziņu par kādiem jauniem tālejošiem nomnieka nodomiem attiecībā uz Spilves lidostu. Taču fakts kā tāds ir interesants.
Formāli šobrīd nomnieks nepavisam nav tas pats, kuram Rīgas dome uzticējusi īstenot Spilves atdzimšanu no pelniem. Bet par to joprojām sapņo aviācijas entuziasti.
Pagājušā gada nogalē četras sabiedriskās organizācijas, kam rūp Spilves nākotne, vērsušās pie Valsts prezidenta, politisko frakciju vadītājiem un valdības ministriem ar iesniegumu “Par likumu vēsturiskās lidostas un lidlauka “Spilve” attīstībai un Latvijas aviācijas mantojuma saglabāšanai”. Biedrība “Latvijas Aviācijas muzejs “Spilve””, Latvijas Aviācijas asociācija, biedrība “Latvijas aeroklubs” un biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”.
Vēstulē atgādināts, ka “Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav sava valsts nozīmes Aviācijas muzeja (krājuma, pētniecības un publicitātes procesa), bet valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis lidosta “Spilve” ir iznomāts apšaubāmas reputācijas uzņēmumam, kas nedarbojas valsts un sabiedrības interesēs. Tāpat netiek pilnībā izmantots Spilves lidlauka stratēģiskais un ekonomiskais potenciāls”. Atgādināts arī, ka līdzšinējās sarunās ar Rīgas domi, Kultūras, Satiksmes un Aizsardzības ministriju sekmīgu un kompleksu risinājumu nav izdevies rast. Tāpēc nepieciešams speciāls likums.
“Aicinām pieņemt likumu, kas lidlaukam un vēsturiskajai lidostai “Spilve” nosaka īpašu statusu kā valstiskas nozīmes kultūrvēsturiskai vietai, kam ir īpaša nozīme nācijas identitātes veidošanā. Līdz ar to šajā unikālajā kompleksā pieļaujamas tikai tādas darbības, kas saistās ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, sporta aviācijas attīstību un izglītību, ar reprezentatīvām un kultūras funkcijām. Tā varētu kļūt par Rīgas un visas Latvijas zīmola objektu, pierādīt mūsu valsts tehniskās un radošās domas izcilību.” Ja Rīgas dome to nespēj, Spilves apsaimniekošanu varētu pārņemt un vadīt ieinteresētās sabiedriskās organizācijas. Vēstules autori arī uztur spēkā viedokli, ka Nacionālā aviācijas muzeja nākotnei ir izšķirīgi svarīgi saglabāt Viktora Talpas lidaparātu kolekciju. Vispareizāk, ja tā tiktu pārvietota uz vēsturisko lidostu “Spilve”, termināļa ēkai pieguļošajā teritorijā, kur kļūtu par topošā muzeja tehniskās ekspozīcijas galveno sadaļu.
Tagad jāgaida, vai sabiedrisko organizāciju entuziasms pielips valsts politiskajiem līderiem. Līdz šim tas nav noticis.
