Pretstatā Rīgas augstākajām amatpersonām, kas nav atteikušās no algas pieauguma nākamgad (vismaz pagaidām), Alūksnes un Ķekavas domes priekšsēdētāji un citas pašvaldības amatpersonas ir iesaldējušas savas algas šā gada līmenī, lai ietaupītu naudu pašvaldības budžetā un solidarizētos ar saviem iedzīvotājiem.
Pašvaldības amatpersonas un deputāti atalgojumu saņem atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Taču atšķirībā no citām amatpersonām, kurām algas apmērs ir fiksēts, pašvaldības deputātu un amatpersonu atalgojumu var noteikt katra pašvaldība pēc saviem ieskatiem, tiesa, nepārsniedzot noteiktus griestus. Pašvaldības domes priekšsēdētājam mēnešalgu nosaka, piemērojot koeficientu, kas nav lielāks par 3,64; pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam ‒ līdz 3,2; pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājam ‒ līdz 2,55; pašvaldības domes deputātam ‒ līdz 1,2. Tātad pašvaldības priekšsēdētāja alga mēnesī šogad nedrīkst pārsniegt 3554 eiro uz papīra, vietnieka ‒ 3125 eiro, komitejas priekšsēdētāja ‒ 2490 eiro, deputāta ‒ 1172 eiro. Nākamgad, pildot šādus pašus amatus, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu
domes priekšsēdētāja maksimālais atalgojuma lielums pirms nodokļu atskaitījumiem ir paredzēts 3732 eiro apmērā, domes priekšsēdētāja vietnieka - 3281 eiro apmērā, pašvaldības domes komitejas priekšsēdētāja - 2615 eiro apmērā, pašvaldības deputāta ‒ 1230 eiro apmērā.
Pašvaldības deputātu vai amatpersonu atalgojuma aprēķināšanai var piemērot arī zemāku koeficientu, savukārt pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājam vai deputātam mēnešalgu noteikt proporcionāli nostrādātajam laikam.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP) pats no algas pielikuma atteikties negrasās. Ja par pašvaldības vēlēto amatpersonu atalgojuma iesaldēšanu tiks nolemts kolektīvi, viņš neiebildīs, taču, ja gadījumā vairākums būs pret algas iesaldēšanu, M. Staķis, visticamāk, neiebildīs pret lielāku algu. Vismaz tā varēja noprast pēc viņa atbildes Neatkarīgajai: “Saistībā ar nākamā gada budžetu, ir paredzēta un noteikti notiks arī diskusija par Rīgas pašvaldības vēlēto amatpersonu atalgojuma jautājumu. Par to partneri lems kopīgi, tāpēc atturēšos no personiskā viedokļa publiskas paušanas, pirms notikusi saruna ar sadarbības frakcijām.”
Rīgas mērs arī piebilda, ka, gatavojot 2021. gada budžetu, Rīgas pašvaldība meklē ietaupīšanas iespējas, tajā skaitā samazinot Rīgas domes deputātu privilēģijas. “Jau nolemts atteikties no līdz šim deputātiem piešķirtajiem “Rīgas satiksmes” auto stāvvietu abonementiem, kuru izmaksas sastādīja 250 eiro mēnesī par abonementu. Tas ļaus ietaupīt aptuveni 150 tūkstošus eiro gadā,” sacīja M. Staķis.
Tai pašā laikā Alūksnes novada domes deputāti nolēmuši novada domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem un pašvaldības izpilddirektoram, domes deputātiem, kā arī domes pastāvīgajām komisijām atlīdzību saglabāt 2020. gada līmenī, kaut gan likums atļautu saņemt algas pieaugumu tāpat kā citām valsts amatpersonām. 2021. gadā atlīdzība Alūksnes pašvaldībā pieaugs tikai mazāk atalgotajiem darbiniekiem, ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanu valstī.
Alūksnes novada pašvaldības budžets pēc vērtētajiem ieņēmumiem 2021. gadā tiek prognozēts 2017.‒2018. gada līmenī, taču ļoti ievērojami pieaugs izdevumu apjoms, līdz ar to tas dos pamatīgu triecienu pašvaldības uzņemtajam attīstības tempam un pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, skaidroja novada dome.
Alūksnes novada pašvaldības vērtētie ieņēmumi kopā ar dotāciju no Pašvaldību finanšu un izlīdzināšanas fonda samazināsies par 6,4%, salīdzinot ar 2020. gadu. Taču pašvaldības 2021. gada ieņēmumu prognoze samazināsies vēl par 3,89%, jo netiek prognozēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpilde šī gada nogalē. Tātad kopā pašvaldības ieņēmumi samazināsies par 10,29%. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības 2021. gadā prognozētais ieņēmumu samazinājums un izdevumu palielinājums sasniegs 1,6 miljonus eiro. Lielākais nepieciešamo papildu līdzekļu pieaugums ir minimālās algas palielinājuma nodrošināšanai pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Alūksnes pašvaldībai tas prasīs papildus 337 692 eiro. Tāpat papildu līdzekļi būs nepieciešami garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta palielināšanai, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju atalgojumam, pedagogu darba algas palielināšanai utt. 2021. gadā vairāk naudas būs nepieciešams arī tiem Alūksnes novada pašvaldības pabalstiem, kas ir piesaistīti minimālajai darba algai un pieaugs līdz ar minimālās algas pieaugumu, piemēram, bērna piedzimšanas pabalstam, vairākiem sociālās palīdzības pabalstiem.
Pašvaldību budžeta ieņēmumu kritums savukārt lielā mērā ir saistīts ar valdības lēmumu samazināt pašvaldību ieņēmumu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par labu valsts budžetam - līdzšinējo 80% vietā pašvaldības turpmāk saņems 75%. Tā vietā valdība solot, ka būs pieejams papildu Eiropas Savienības fondu līdzekļu finansējums pašvaldību ieguldījumiem. Taču kā pašvaldībām finansēt iestāžu ikdienas uzturēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu, retoriski jautā novada dome?
Latvijas Pašvaldību savienība bija nākusi klajā ar priekšlikumu paredzēt valsts budžeta dotāciju tām pašvaldībām, kurām nākamā gada ieņēmumu samazinājums ir lielāks par 4%, tajā skaitā arī Alūksnes novadam. Diemžēl šis priekšlikums Saeimas budžeta komisijā tika noraidīts.
“Diemžēl valdības lēmumu un neieklausīšanās pašvaldību viedoklī dēļ esam nonākuši situācijā, kad nāksies atteikties no daudzām svarīgām lietām, kas saistītas ar novada attīstību, vairākām pašvaldības iepriekš īstenotām brīvprātīgām iniciatīvām, kas līdz šim ir īstenotas, iestādēm būs jāveic iekšēja optimizācija. Novembrī ir pieņemts lēmums, ar kuru darba algas 2021. gadā saglabāsies šī gada līmenī, izņemot mazāk atalgotos amatus. Valdības lēmums par minimālās algas palielinājumu līdz 500 eiro, protams, ir apsveicams, taču ar to nonākam situācijā, kad izlīdzināsies algu līmenis tiem, kas saņem minimālo algu, un tiem, kam tā ir tikai nedaudz lielāka. Pašvaldība nevarēs palielināt atlīdzību tiem iestāžu darbiniekiem, kuriem atlīdzība būs mazliet lielāka par minimālo, bet atbildības un pienākumu apjoms lielāks. Tas var novest pie situācijas, ka šie cilvēki vairs negribēs strādāt par tādu atalgojumu,” teic Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova.
Alūksnes novada dome skaidro, ka pašvaldības iestādēm nākamā gada budžets jāplāno par vismaz 10% mazāks nekā 2020. gadā, līdz ar to daudzām no tām būs jāpārskata izdevumi un jāveic optimizācija. Jau novembrī vairākas pašvaldības iestādes, pārskatot savus amatu sarakstus un to noslodzes, optimizācijas un budžeta resursu taupības nolūkā lūdza likvidēt atsevišķus amatus vai mazināt to slodzes. Darbinieku prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība), izvērtējot situāciju, vai nu attiecīgais darbinieks netiks aizvietots vispār, līdz ar to var kavēties kādu pakalpojumu sniegšana, vai arī aizvietotājs nesaņems par to samaksu. Iestādes nevarēs iegādāties pamatlīdzekļus un inventāru, bet remontdarbus varēs veikt tikai saimnieciskā kārtā pašu spēkiem.
“Diemžēl pašlaik nepiepildās solījumi, ka Covid-19 izraisītās ekonomikas krīzes mazināšanai būs pieejams liels līdzekļu apjoms daudzās atbalsta programmās. Vietējie būvniecības uzņēmumi brīdina, ka pēc decembra tiem vairs nebūs darba. Pašvaldībai ir augstas gatavības pakāpes projekti, kas saistīti ar uzņēmējdarbības veicināšanu, izglītību, kurus varētu īstenot, taču valdība kavē naudas laišanu apgrozībā. Tā ir ekonomikas apzināta bremzēšana,” saka Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers.
Lai solidarizētos ar iedzīvotājiem, arī Ķekavas novada dome nolēmusi nepiemērot ikgadējo indeksāciju 2021. gadā deputātu darba samaksai. Lēmums par deputātu darba samaksas iesaldēšanu tika atbalstīts, lai nākamajā gadā nepalielinātu pašvaldības budžeta kopējo izdevumu slogu, jo Ķekavas novada pašvaldības ieņēmumi 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, samazināsies par teju pusmiljonu eiro. Uz algu nepaaugstināšanas rēķina ietaupīto finansējumu pašvaldība plāno atvēlēt tām jomām, kuras visvairāk ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, piemēram, sociālajai jomai.
