Lasāmgabali

Neatņemama dārza sastāvdaļa ir koki un krūmi, kuri kalpo ne tikai par dārza vizuālo noformējumu, bet sniedz arī pavēni karstā saulē, aiztur vēju, uzlabo gaisa kvalitāti un veic daudz citu funkciju.

Romantiķi Lucavsalu redz kā svētvietu mīlas dzejoļu deklamēšanai, bet praktiskiem cilvēkiem tā ir iespēja pašiem izaudzēt krājumus ziemai. Tūlīt pēc Lieldienām, 21. aprīlī, uz kinoekrāniem nonāks jaunās režisores Elzas Gaujas debijas pilnmetrāžas dokumentālā filma «Tikmēr Lucavsalā».

Šīs nedēļas laikā skatītākie Neatkarīgās diskusiju raidījuma sižeti un lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Klāt bija brīvdienas, kas treilerī jeb kaceklī grūti atminamu iemeslu dēļ tika pieteiktas kā Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Gulošo pirmdienu, Slinko otrdienu, Uz Nedēļas Nogali Cerošo trešdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, un kas tālāk vainagojās ar Pirmajām un Otrajām Lieldienām. Par to latvju bāleliņiem gan bija maza interese, jo lielākā daļa gaidīja Bomja Triča vai vismaz Laika Skudras paziņojumus par to, vai brīvdienās būs iespējama vizināšanās ar ragaviņām vai šašlika cepšana piesaulītē.

Pagājušajā nedēļā savu ceturto studijas albumu klajā laida grupa “The Sound Poets” – pēc pat dziesmu svētku repertuārā ietikušā hita “Kalniem pāri” un pašmāju supergrupas “Prāta vētra” apspēlēšanas “Zelta mikrofons ‘2015” kategorijās, “soundpoēti” ir nopelnījuši sev vietu latvju popmūzikas augstākajā ešelonā.

Martā lielāko auditorijas pieaugumu gan kopējās statistikas topā, gan apmeklējumā no mobilajām ierīcēm sasniedzis portāls nra.lv, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” publicētais Latvijas interneta lietotāju visvairāk apmeklēto vietņu TOP 20.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Kā redzam šodien, Ukrainas kara apstākļos, nauda zaudē jebkādu nozīmi. Nozīme ir tikai cilvēcībai, un tā ir vērtība, ko māca un palīdz attīstīt māksla un mūzika. Tāpēc man ir ļoti liels prieks, ka man šodien ir ko teikt, ka mūzikā notiek īpaši notikumi,» saka mūziķis un pedagogs, orķestra «Rīga» saksofonu grupas koncertmeistars, starptautisko konkursu laureāts, Lielās mūzikas balvas «Publikas simpātija» (2013) un pasaulē prestižās saksofonu ražotājfirmas «Selmer» vēstnieks Oskars Petrauskis.

Arī šonedēļ lielu skaitu latvju bāleliņu pārpārēm iekrājušos negāciju uz sevi paņēma laika apstākļi – latvju zemē iestājās piektais gadalaiks, kam meteomurgologi, sinopintiķi un Boms Tricis vēl nebija iedevuši oficiālo nosaukumu, taču tautā tas tika iesaukts par Kas Tas Par Sviestu vai Ej Tu Nost, Atkal Stulbais Sniegs.

Norobežojoties no Lieldienu kristietības vērtībām un paskatoties uz šiem svētkiem caur latvisko tradīciju un ticējumu prizmu, visi ticējumi un paradumi šķiet vairāk nekā pašsaprotami. Gluži vai katrai tradīcijai var atrast racionālu skaidrojumu.

Šī gada 6. aprīlī Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis, Krievijas Valsts domes deputāts, Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks (2000–2011) Vladimirs Žirinovskis beidza šīs pasaules gaitas.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Iestudējis izrādi «Visi mani prezidenti» – par Gunti Ulmani, Vairu Vīķi-Freibergu un Valdi Zatleru –, režisors Valters Sīlis 2014. gadā saņēma uzaicinājumu strādāt teātrī Sanktpēterburgā. Tur viņš piedāvāja iestudēt izrādi par Vladimira Putina agresīvo politiku, parādot viņu skolas solā – kā viņš piekauj vājākos vai sarunā citus, kuri viņus piekauj, un par katru cenu turas par klases vecāko… Neatļāva.

Latvju zemē tika atcelta ārkārtas medicīniskā situācija un beidzās arī divus gadus ilgušais Vizuālās Personīgās Nevērības laikmets: ejot uz koncertiem, teātra izrādēm, baletu un pat veikaliem, dāmām nu nācās krāsot lūpas, kungiem – skūt bārdas, bet abiem dzimumiem – labot un mazgāt zobus, jo nu to aizslēpt aiz maskām bez apkārtējo pārmetošajiem skatieniem vairs vēl varēja tikai sabiedriskajā transportā.

Malta ir neliela salu valsts Vidusjūrā, un tās arhipelāgu veido piecas salas, no kurām apdzīvotas ir trīs. Savukārt tūristi visvairāk apmeklē divas lielākās: Maltas un Gozo salu. Maltas teritorija ir aptuveni Rīgas apmēros, tāpēc naivi iedomājos, ka pietiks laika ne tikai lielajai salai, bet arī tās mazās māsas – Gozo – apmeklējumam, taču, nonākot tur, sapratu cik ļoti biju maldījusies.

AS “Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca” (reģ. nr. LV40003030454, juridiskā adrese Klijānu iela 18, Rīga) valde sasauc kārtējo akcionāru sapulci, kas notiks 2022. gada 29. aprīlī plkst. 12.00 Rīgā, Ūnijas ielā 12

Atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, kas bija 27. martā, Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) izziņojusi Teātra dienas Izcilības balvu laureātus. Svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija notiks latviešu teātra mākslas dzimšanas dienā, 2. jūnijā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Iestājoties siltākam laikam, latvju bāleliņi jau sāka gatavoties pavasarim un saulespuķu stādīšanai, taču TV ekrānos un sociālajos tīklos ieperinājās meteoroloģiskais Boms Tricis, kas brīvdienām pieteica ziemeļu vēju, smilšu vētru, parasto vētru, sniegputeni, slapjdraņķi un vienkārši draņķi, bet nākamajai nedēļai – visu to pašu, tikai vēl aukstāku. “Un tā būs visu pārpalikušo martu un aprīļa sākumu, bet varbūt arī maiju un jūniju – par to es vēl padomāšu,” neesošajā bārdā ļauni smīnēdams, paziņoja Boms Tricis.

«Mēs nevaram Ukrainai neko daudz līdzēt. Mēs varam palīdzēt bēgļiem, kuri no kara ir atbēguši pie mums, par pārējo ir jādomā politiķiem. Bet mums, latviešiem, ir vienkārši jāstrādā – lai rīt būtu maize, ar ko pabarot ģimeni. Mums ir jādomā par sevi, par saviem bērniem, par savu valsti, un – mums savs iekšējais karogs ir jātur cieņā. Nevis jāizkar mastā, bet sirdī cieši jāglabā,» saka tautā mīlētās šlāgergrupas «Baltie lāči» līderis Andris Baltacis.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Jau no gadumijas svinībām nogaidījušies pēc kādas liekas brīvdienas, latvju bāleliņi nedēļas nogalē ar prieku grasījās mesties astronomiskā pavasara, pavasara saulgriežu un Lielās dienas atzīmēšanas pasākumos un mazliet saskuma, ka brīvdienas par godu Lieldienām gaidāmas tikai aprīļa vidū. “Kāda cūcība!” sašuta bāleliņi. “Klau, vai nevar brīvdienas samainīt ar darba dienām, tas ir, turpmāk ejam uz darbu brīvdienās, bet atpūšamies darba dienās? Kā tur bija Karlsonam, kas dzīvo uz jumta – labāk astoņas tortes un viena svecīte nekā viena torte un astoņas svecītes, ja?”