Atjaunojot daudzdzīvokļu mājas, mēs ne tikai paaugstinām to energoefektivitāti, tādējādi samazinot apkures izmaksas, bet arī radām apstākļus veselīgākai, ērtākai dzīves videi un uzlabojam ēkas estētisko izskatu. Vairs nav jaunums, ka dzīvoklis atjaunotā un renovētā mājā ir daudz vērtīgāks.
Viens no moderniem risinājumiem daudzdzīvokļu māju sienu atjaunošanai ir tā sauktās piekarinātās ventilējamās sienas ar spraugu starp siltumizolāciju un apdares kārtu, kur veidojas āra gaisa kustība. Apakšpusē un augšā ir paredzētas atveres, lai veidotos ieplūde un izplūde un šī gaisa kustība būtu nepārtraukta. Šādām atverēm jābūt arī pašā sienas plaknē, pie logu un durvju ailēm, kā arī savienojumu vietās. Tādā veidā tiek novērsta mitruma uzkrāšanās ārējās sienas slāņu materiālos. Minimālais gaisa spraugas platums ir 25 mm, bet tas atkarīgs arī no ēkas augstuma.
Plašs apdares materiālu klāsts ventilējamām fasādēm ļauj izvēlēties krāsu, faktūru, paneļu veidu un izmēru, kā arī ļauj kombinēt vairākus apdares materiālus. Citiem vārdiem sakot, ēkas estētika piedāvā lieliskas iespējas. Taču zem fasādes apdares paliek pati svarīgākā ventilējamās sienas daļa - siltumizolācija un montāžas principi ar nesošajiem elementiem, kas ir pietiekami lielā skaitā. Tieši šo materiālu izvēle konkrētam projektam nosaka sienas energoefektivitāti.
Pašlaik Latvijas būvnormatīvi reglamentē tikai apmestas fasādes komplekso sistēmu, kuru veido siltumizolācija kopā ar apmetumu ETICS (external thermal insulation composite system; ārējās siltumizolācijas kompleksā sistēma), pēc kuras iestrādes ārsienā sistēmas sertifikāta ETA (Europian Technical Approval) turētājam (parasti apmetuma ražotājs) ir nepieciešams apliecināt ar ETAG 004 atbilstības sertifikātu.
Ventilējamām fasādēm Latvijā tādu prasību pagaidām nav, bet nesošajiem elementiem un skrūvēm, kas tiek izmantotas stiprināšanai, ir jānodrošina visas uzkarinātās fasādes nestspēja ar atbilstību konkrēto skrūvju vai stiprinājumu elementu ražotāja ETA sertifikātam.
Lietuvā jau no 2021. gada 1. janvāra visai ventilējamas fasādes sistēmai ir nepieciešams valsts nacionālais tehniskais novērtējums. Tas ir dokuments, kas aptver visas galvenās sistēmas daļas: atbalsta stiprinājumus, vadules, siltumizolāciju un fasādes apdari. Šis novērtējums ietver ugunsizturības pārbaudi visai sistēmai, siltuma caurlaidības koeficienta aprēķinus ar nepieciešamā siltumizolācijas biezuma noteikšanu, raksturojošās vienības un prasības sienu slāņu ierīkošanai. Šis ir labs orientieris - vadlīnijas galvenokārt projektētājiem, lai pareizi veiktu ventilējamas fasādes izstrādi.
Viena no ļoti svarīgām ventilējamo sienu daļām ir stiprinājumu sistēma. Atjaunoto ēku ventilējamās fasādes sistēmās visizplatītākais risinājums ir fasādes apdares sistēmas montāža uz dažādiem L veida kronšteiniem. Stiprinājumu risinājumi ventilējamās sienās ir īpaši svarīgi ne tikai tāpēc, ka stiprinājumu sistēmas elementiem ir jāiztur gan pašas fasādes, gan vēja slodzes, bet arī tāpēc, ka to veids un izmēri lielā mērā ietekmē siltumizolācijas biezumu un ēkas energoefektivitāti. Vēl nesen populārie alumīnija kronšteini tiek aizstāti ar nerūsējošā tērauda kronšteiniem. Augstas efektivitātes veiktspējas kronšteinus ar kompozītmateriāla iestarpinājumu var izmantot arī tie, kas meklē augstāku energoefektivitātes klasi.
Alumīnijs ir 13 reizes vadošāks nekā nerūsējošais tērauds, tāpēc siltumizolācijas biezums ar alumīnija kronšteiniem ir jāpalielina vairāk, nekā izmantojot nerūsējošā tērauda nesošos elementus.
1. zīmējums. Atbalsta siena (mūra, dz/b panelis), apdari nesošs kronšteins, siltumizolācija akmens vates plāksne (PAROC WAS35t) vertikālais profils fasādes apdares stiprināšanai, ventilējama gaisa sprauga, fasādes apdares panelis.
Siltumizolācijas plāksnes parasti tiek uzstādītas starp metāla profilu vadulēm, kuras turas pie L veida kronšteiniem, vai arī atsevišķi stiprinot pie sienas ar mehāniskajiem stiprinājumiem. Fasādes nesošie kronšteini un vadules ir kā kopējs orientieris, un parasti siltumizolācijas plākšņu izmērs atbilst to savstarpējam attālumam cc 600 (600 mm atstarpe starp to centriem) vai cc 1200. Siltumizolāciju var veikt ar divslāņu vai vienslāņa plākšņu metodi;
Divslāņu risinājumā vispirms tiek uzstādīts biezāks elastīgās jeb mīkstās siltumizolācijas slānis, piemēram, “PAROC Ultra” vai “PAROC Ultra plus” pret nesošās siltināmās sienas virsmu, kas tur lieliski piekļaujas īpaši nelīdzenu virsmu gadījumos. Pēc tam kā nosedzošais slānis tiek ierīkota plānāka vēja aizsardzības siltumizolācija, piemēram, “PAROC Cortex” vai “PAROC WAS35t” - šuves starp pirmo un otro siltumizolācijas slāni pārklājas.
Viena slāņa risinājumā tiek montēts viens biezs puscietas akmens vates plāksnes slānis, kuram ir gan siltumizolācijas, gan vēja aizsargizolācijas funkcija, piemēram, “PAROC WAS35t” vai “PAROC WAS35tb” (melns pārklājums). Plāksnes tiek liktas pēc iespējas cieši gan savstarpēji, gan pie nesošajiem elementiem, gan citās šķērsojumu vietās, lai neveidojas platas spraugas.
Tā kā “PAROC WAS35t” plākšņu šuvēm nav paredzēta līmlente, tās jācenšas likt cieši un kvalitatīvi vienu pie otras. Ja šuves starp “PAROC WAS35t” plāksnēm ir lielākas par 5 mm, tad šīs vietas ieteicams aizdrīvēt ar elastīgās akmens vates gabaliem. Vates plākšņu instalācijas darbu kvalitātei ir izšķiroša nozīme ēkas energoefektivitātes rādītāju sasniegšanai. Izmantojot “PAROC Cortex” plāksni, jāatceras, ka šiem izstrādājumiem ir speciālas šuvju lentes, ar ko tiek nodrošināts šuvju hermētiskums. Ar speciālām stūru blīvējuma lentēm tiek aplīmētas arī plākšņu šuves ēkas stūros un atverēs. Pārklājums var būt gan balts, gan melns. Tas ir īpaši efektīvs risinājums, kas ieteicams intensīvi vēdināmām sienu konstrukcijām.
Kā jau teikts, siltumizolācijas biezums ir atkarīgs no ventilējamās fasādes stiprinājuma kronšteinu materiāla, to izmēriem un izvietojuma, kā arī no siltumizolācijas īpašībām. Pēc “Paroc” pasūtījuma LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē tika veikti siltumizolācijas biezuma aprēķini, lai saprastu, ar kādiem siltumizolācijas biezumiem varētu sasniegt tādas siltuma caurlaidības U vērtības, kuras varētu izmantot daudzdzīvokļu ēku renovācijā, paredzot sasniedzamo energoefektivitātes klasi.
2. att. Orientējoši siltumizolācijas biezumi (mm), lietojot divus slāņus “PAROC Ultra” + “PAROC Cortex b” 30 mm un sienu siltuma caurlaidības U vērtības (esošās renovējamās sienas U vērtība tiek pieņemta kā 0,96 W/m2K)
“PAROC Cortex” vēja aizsardzības plāksni var aizvietot ar “PAROC WAS 25t” vai “PAROC WAS 35t”, jo šo plākšņu deklarētie siltumvadītspējas parametri ir vienādi - 0,033 W/mK.
3. att. Ieteicamais siltumizolācijas biezums, lietojot vienu plāksnes slāni “PAROC WAS 35t” un sienu siltuma caurlaidības U vērtības (esošās renovējamās sienas U vērtība tiek pieņemta kā 0,96 W/m2K)
Katram projektam siltuma caurlaidības koeficients ir jārēķina atsevišķi, paredzot siltumizolācijas biezumu, esošās sienas vērtību, nesošo elementu daudzumus un parametrus.
No uzrādītajām tabulām redzams, ka siltumizolācijas biezums palielinās gandrīz divas reizes, ja sistēmas stiprināšanai izmanto alumīnija kronšteinus.
Tabulās norādītie dati ir uzrādīti, veicot samērā precīzus aprēķinus saskaņā ar standartā ISO 10211 aprakstīto termisko tiltu modulēšanu, taču siltumizolācijas biezumi ir uzrādīti tuvināti pēc “Paroc” akmens vates izstrādājumu pieejamā klāsta.
Katram siltumizolācijas iespējamam risinājumam jāveic atsevišķs aprēķins.
“Paroc” ir izdevis jaunas atjaunotas rekomendācijas ventilējamu fasāžu izstrādē. Meklējiet tās https://www.paroc.lv/risinajumi/celtniecibas-siltumizolacija/ventilejamas-fasades
| Veicot siltumizolācijas montāžu, ir jāatceras, ka: • siltumizolācijai jāpieguļ cieši sienas virsmai bez gaisa „kabatām“ • siltumizolācijas plākšņu kārtas ir jāliek ar nobīdi; • uzstādot divus siltumizolācijas slāņus, otra slāņa plāksnei ir jāpārsedz pirmā slāņa savienojumi; • ja veidojas lielākas spraugas starp siltumizolācijas plāksnēm, tās ir jānoblīvē un jāaizpilda ar elastīgās akmens vates gabaliem; • uzstādot siltumizolāciju vai vēja aizsardzību ar „PAROC Cortex“ plāksnēm, šuves, ēku stūrus un atveres var blīvēt ar līmlentēm. |
***
Autors: Ronalds Liepiņš, “Paroc” būvniecības izstrādājumu attīstības vadītājs
APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA
