Karš Ukrainā atstājis nopietnu iespaidu uz visiem normālā dzīvē pašsaprotamiem procesiem arī kultūrā, sportā un mākslā. Zināmā mērā kā drošu patvērumu no iešanas zudībā, Rundāles pils muzejs uzņēmis Ļvivas vēlā Baroka laikmeta tēlnieku izstādi “Baroka tēlniecības mistika: Johans Georgs Pinzels un citi 18. gadsimta Ļvivas meistari”, kas no 6.jūlija ir apskatāma pils staļļu izstāžu zālē.
Visi Rundāles pils muzejā izstādītie darbi ir no Borisa Vozņicka Ļvivas Nacionālās mākslas galerijas kolekcijas krājuma, un līdz maija beigām tie bija apskatāmi izstādē Nacionālajā muzejā - Lietuvas Dižkunigaitijas valdnieku pilī Viļņā. Tā kā kara apstākļos skulptūru nogādāšana atpakaļ Ļvivā ir riskanta, Rundāles pils muzejs ierosināja tās uz laiku izvietot savās telpās, dodot iespēju Latvijas iedzīvotājiem un arī apmeklētājiem no ārvalstīm iepazīt svarīgu Ukrainas kultūras mantojuma daļu.
Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Jakoviča paskaidro: „Padomju okupācijas periodā tika slēgtas, izdemolētas un pat nojauktas daudzas Rietumukrainas katoļu baznīcas, bet tajās esošās mākslas vērtības tika izlaupītas vai iznīcinātas. Tas, ko izdevās izglābt un ko var aplūkot izstādē, ir drosmīgo Ukrainas muzeju darbinieku nopelns. Līdzīgi kā ukraiņu muzeologs Boriss Vozņickis un viņa kolēģi, arī Rundāles pils muzeja speciālisti padomju okupācijas laikā devās ekspedīcijās uz pamestām Latvijas baznīcām, pārvedot uz muzeju citādi iznīcībai nolemtos mākslas priekšmetus.”
Izstādē Rundāles pils muzejā ir eksponēti 20 iespaidīgi, vairumā gadījumu zeltīti koktēlniecības darbi, kas izgatavoti 18. gadsimtā. Izcilā tēlnieka Johana Georga Pinzela noslēpumainības apvītie darbi pelnīti tiek uzskatīti par Ļvivas reģiona vēlā baroka tēlniecības virsotni. Līdzās Pinzela darbiem izstādē ir apskatāmi arī citu slavenu 18. gadsimta meistaru darbi, piemēram, Antonija Osinska, Jana Obrocka un Franciska Olenska, kā arī vairāku nezināmu meistaru sniegums, kas atspoguļo Ļvivas reģiona baroka laika tēlniecības dramatismu un mistiku. Šīs skulptūras savulaik tika izgatavotas baznīcu iekārtām.
“Pinzela tēlniecisko izjūtu vada ļoti spēcīga tehniska varēšana un dziļš emocionāls līdzpārdzīvojums. Viens no viņa spilgtākajiem paņēmieniem ir ģeometriski lauzti drapēriju veidojumi ar asiem stūriem. Ja pētām drapērijas, tad ir ļoti grūti apakšā ieraudzīt anatomiski pareizu figūru vai ķermeni vispār, visur dominē plīvojošā drāna. Pinzels pamatoti tiek uzskatīts par ļoti veiksmīgu 18. gadsimta tēlnieku, viņš tiek pielīdzināts arī tādiem baroka gigantiem kā Džovanni Lorenco Bernīni, bet salīdzinājumā ar Bernīni Pinzels ir daudz ekspresīvāks,” stāsta Rundāles pils direktore, Dr. art. Laura Lūse.
Johana Georga Pinzela biogrāfijā ir daudz nezināmā — nav zināms ne Pinzela dzimšanas laiks, ne vieta, un neskaidri ir arī citi viņa biogrāfijas fakti. Tēlnieks ir ieguvis profesionālu apmācību ģilžu sistēmā un strādājis kopā ar baroka arhitektu Bernardu Meretinu. Pinzels darbojās trīs mūsdienu Ukrainas rietumu apgabalos — Ļvivas, Ternopiļas un Ivanofrankivskas.
Ik gadu jūlijā Rundāle saista ar krāšņo rožu dārzu. Andra Jaceviča uzsver: „Šobrīd Rundāles pils dārzā pilnā plaukumā zied rozes. Šogad, karstā laika dēļ, tās izzied ļoti strauji, tādēļ aicinām rožu mīļotājus neatlikt viesošanos dārzā. Pavisam Rundāles pils dārzā ir 44 rožu laukumi. Sešos no tiem, tālāk no centrālās partera daļas, aug vēsturiskās rozes, kuras atšķirībā no mūsdienu rozēm uzzied tikai reizi gadā.” Rundāles pils Dārza svētkos, 2. jūlijā, atvēršanu piedzīvoja Laumas Lancmanes ceļvedis “Rundāles pils parks un dārzi”. Tas sniedz kodolīgu ieskatu Rundāles pils parka vēsturē un tā atjaunošanā, kā arī apraksta galvenos baroka dārza elementus. Ceļvedī atrodama informācija par parteru, rožu dārzu un bosketiem - baroka dārzam raksturīgajiem norobežotajiem laukumiem. Tāpat pieejama informācija arī par siltumnīcām, augļu dārziem un meža parku.
.
”
