5.lapa
Pazīstamais režisors Alvis Hermanis intervijā “Latvijas radio” norādīja, ka Rietumu, tai skaitā Latvijas, medijos dominē agresīvi nomelnojoša attieksme pret katoļu baznīcu. Kāpēc tas tā notiek, un kāpēc kristīgā tradīcija ir tik svarīga mūsu ikdienas dzīvē, saruna ar LU profesoru, orientālistu, dažādu reliģiju pētnieku Leonu Taivanu.
Lūk, ko saka Hermanis: “Grozi, kā gribi, bet mēs dzīvojam civilizācijā, ko ir radījusi katoļu baznīca. Un mēs vēl joprojām turpinām tajā dzīvot pēc inerces, kas jau iet uz beigām, bet sākums ir tur. Maniem studentiem Kultūras akadēmijā pilnīgi noteikti par Baznīcu un reliģiju stāsta tikai kaut kādas muļķības un riebeklības, es esmu par to pilnīgi pārliecināts. Tas konteksts, no kā mūsu Eiropas kultūra un civilizācija ir cēlusies, ir mūsdienās sagrozīts un aplams.” Vai arī LU studentiem par Baznīcu un reliģiju stāsta kaut kādas muļķības un riebeklības?
Ko es varu teikt? Principā nestāsta neko. Tas būtu precīzāk. Līdz ar to ir izveidojies tāds vēsturisks pārrāvums cilvēku apziņā. Cilvēki nezina, kas ir kas. Padomju laikā tas bija ideoloģisks jautājums, un visas šīs lappuses vajadzēja izplēst ārā. Bija tāda neliela reliģijas renesanse, kādus piecus gadus pēc neatkarības atgūšanas, kad Baznīca tika reabilitēta. Atjaunojās teoloģiskā izglītošana, bet jau pēc pieciem gadiem tā lieta sāka aiziet kaut kādā dīvainā virzienā. Ja mums kādreiz tika mācīts zinātniskais ateisms, tad tagad Zinātniskā ateisma fakultāte ir Teoloģijas fakultāte, jo zinātniskais ateisms tiek pasniegt tur. Tāda ir tā evolūcija.
Tas zināmā mērā sasaucas ar Hermaņa teikto, ka par Baznīcu stāsta muļķības un riebeklības.
Tā varētu būt. Rietumu Baznīcas galvenā problēma ir tā, ka tā stājās dialogā ar tādām ideoloģijām, ar kurām varbūt nemaz nevajadzētu runāt. Kā Baznīca būtu definējama? Man ar reliģiju salīdzināšanu sanāk daudz strādāt un stāstīt studentiem. Kas ir reliģija no sekulārā viedokļa? Mums ir priekšstats, ka tā ir rituālu pakalpojumu sistēma. Tā tas nav. Reliģija ir pasaules uzskats. Tā ir noteikta filozofija. Tā var ietvert kaut kādus pārdabiskus jēdzienus, bet var arī neietvert. Piemēram, budismā nav nekādu pārdabisku jēdzienu, bet tā arī ir reliģija. Tātad reliģija ir uzskatu sistēma. Katolicisms ietver transcendentālu, pārlaicīgu dimensiju un mēģina ielūkoties tur, kur cilvēks ar savām fiziskajām acīm un dabiskajām spējām nevar to izdarīt. Katolicisms tomēr ir mēģinājis to darīt. Tam ir ļoti svarīga loma cilvēces attīstībā. Īpaši Eiropas un tā dēvētās Rietumu civilizācijas attīstībā. Kā šis mehānisms darbojas, tas jau ir atsevišķs jautājums.
Otra svarīga lieta ir tā, ka Baznīca saglabā zināmu paaudžu pieredzi. Ieskatu par ģimeni, dzīvību un nāvi, ētiskām attiecībām cilvēku starpā utt. Ikviena reliģija akumulē šo kultūras pieredzi un izvelk kaut kādu ekstraktu, kas ar laiku sakralizējas un kā reliģiski autoritatīvs teksts tiek pasniegts cilvēkiem. Kad reliģija tiek izskalota, kad tā pazūd, tad, kā savulaik atzīmēja Klods Levī-Stross savos pētījumos, pazūd arī attiecīgā sabiedrība. Viņu uzsūc cita, lielāka un tajā brīdī spēcīgāka vai arī cilvēki degradējas līdz mežonīgam stāvoklim. Reliģija ir ļoti svarīgs civilizējošs elements.
Kas notiek Eiropā? Eiropā notiek šīs reliģijas nomiršana. Reliģijas ir gadu simtu un gadu tūkstošu laikā mainījušās, un kaut kādu grūti saprotamu iemeslu dēļ tās mirst apmēram divi tūkstoši gadu vecumā. Eiropā tas notiek, un kristietības vietā ienāk islāms, kas ir par 700 gadiem jaunāka reliģija. Visu interviju var izlasīt šeit:
Taivans: Baznīcas problēma ir tā, ka tā stājas dialogā ar ideoloģijām, ar kurām nevajadzētu runāt
