Ukrainas armija atgriežas pie padomju laiku prakses un zaudē kaujas laukā
Laikraksts “The Wall Street Journal” aktualizē Ukrainas armijas vadības transformācijas tēmu, kas trīs kara gadu laikā pārgājusi no decentralizēta lēmumu pieņemšanas modeļa uz stingru, hierarhisku struktūru, tuvu padomju laika modelim.
No brīvas rīcības līdz šablonam: Ukrainas bruņotie spēki pāriet uz stingru vertikālu komandvadību.
Pēc Putina iebrukuma 2022. gadā Ukrainas karaspēks pārsteidza agresoru un Rietumu militāros ekspertus ar spēju prasmīgi izmantot Krievijas armijas vājās vietas - lēnīgumu un smagnējo komandstruktūru. Par to, atsaucoties uz laikraksta “The Wall Street Journal” publikāciju, raksta "Telegram" kanāls “The Moscow Times”.
Mobilas Ukrainas karavīru grupas, novērtējot situāciju kaujas laukā, bija pilnvarotas rīkoties “uz savu atbildību” un pieņemt lēmumus patstāvīgi. Izmantojot tolaik vēl ienaidniekam svešos kaujas dronus un bruņoti ar rokas granātmetējiem, Ukrainas kareivji prasmīgi uzbruka Krievijas tehnikas kolonnām un vienībām, ko Putina ģenerāļi neapdomīgi dzina, lai “šturmētu Kijivu” un citas lielākās Ukrainas pilsētas. Taču tad Ukrainas bruņotajos spēkos, kas pirms kara tika reorganizēti pēc Rietumu modeļa, sāka atdzimt padomju laika paradumi. Tur, kur karš ilgst gadiem ilgi, komanddisciplīna un politiskie mērķi sāk aizvietot operatīvo veselo saprātu. Šāda prakse ne tikai palielina zaudējumus, bet arī grauj jauniesaucamo motivāciju un vēlmi karot.
"Lielā padomju armija sakauj mazo padomju armiju,"
tā pašlaik ar rūgtumu joko Ukrainas karavīri, raksta “WSJ”, uzklausījis daudzos Ukrainas karavīrus un virsniekus.
Viens no viņiem, 47. mehanizētās brigādes bataljona komandieris, kapteinis Aleksandrs Širšins, savu neapmierinātību pauda publiski. Savā “Facebook” konta maija ierakstā viņš asi kritizēja "stulbas" pavēles, kas rezultējas ar nevajadzīgiem zaudējumiem, aprakstot visaptverošas bailes no ģenerāļiem, kuri "spēj tik vien kā izteikt rājienus, izmeklēt pārkāpumus un piemērot par tiem sodus".
"Es ceru, ka arī jūsu bērni kādreiz kļūs par kājniekiem un pildīs jūsu kaujas uzdevumus,"
viņš rakstīja, vēršoties pie Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba.
Komandieri vairākkārt bija devuši viņa bataljonam nereālas pavēles doties uzbrukumā, tostarp atgriezties Kurskas apgabalā, kur, kā zināms, tos gaidīja Krievijas vienības, Širšins pastāstīja “WSJ”. Viens no pirmskara Ukrainas Bruņoto spēku reformas mērķiem bija atbrīvoties no padomju vadības sistēmas, deleģējot operatīvos kaujas uzdevumus zemākā komandlīmenī.
Šī pieeja izrādījās ļoti noderīga 2022. gadā, kad kaujas vienību komandieri, rīkojoties veikli un manevrējot, lēma uz vietas, kur un kā apturēt Krievijas ofensīvu. Šī taktika palīdzēja atbrīvot pusi no Krievijas tajā gadā ieņemtās teritorijas. Taču, karam ieilgstot, sāka atgriezties padomju prakse, arī tāpēc, ka personāla trūkuma dēļ vecās padomju skolas virsnieki tika atgriezti Ģenerālštābā un citos komandpunktos.
Situācija tuvojas absurdam, laikrakstam pastāstīja majors Aleksejs Pasternaks. Ukrainas bruņoto spēku neveiksmīgā pretuzbrukuma laikā 2023. gadā Zaporižjas apgabala dienvidos štāba ģenerāļi pa rāciju kliedza uz brigādes komandieriem un pat seržantiem kaujas laukā, pieprasot, lai viņi uzbruktu atkal un atkal, neskatoties uz vienību zemo kaujas spēju pieaugošo zaudējumu dēļ.
ASV Kara pētījumu institūta (“ISW”) 13. augusta dati: Krievijas bruņotie spēki sasnieguši uzbrukuma ātruma rekordu, dienas laikā ieņemot aptuveni 110 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas. Pēc “ISW” aplēsēm, šāda virzība līdz šim notika pēc caurmērā nedēļu ilgām kaujām.
“ISW” atzīst, ka
Krievijas uzbrukuma temps paātrinās un Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības līnija sāk brukt plašos frontes sektoros.
Par Ukrainas kara prognozēm portāls "nra.lv" raksīja šeit
